Psihiatra izziņa glābs no valsts valodas
Kādreiz jokoja – ja jau nespēj iemācīties latviešu valodu pat daudzu gadu laikā, varbūt cilvēkam ir atpalicība. Tagad šāda pieeja kļuvusi par realitāti – Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs sācis izsniegt atzinumus atbrīvošanai no valsts valodas prasmes pārbaudes. Smagu diagnožu gadījumā šādu izziņu saņēmējiem būs jārēķinās arī ar citiem ierobežojumiem.
Prasības valsts valodas apguvei un tās nepieciešamo līmeņu esamību dažādu amatu ieņemšanā reglamentē Valsts valodas likums un Ministru kabineta 2022. gada 8. martā pieņemtie noteikumi "Par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību".
Ja grib dzīvot Latvijā
Šajos noteikumos paredzēts, kurām darba attiecībās esošajām personām un kādā līmenī valsts valoda jāzina un arī kādas valodas zināšanas pieprasītas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.
Noteikumu 1. pielikumā ir uzskaitītas teju visas profesijas – sākot no Nacionālo bruņoto spēku ģenerālleitnanta, kuram nepieciešama augstākā pakāpe C2, un beidzot ar jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāju un lopkopi, kam pietiek ar zemāko līmeni – A1.
Uzturēšanās atļauju pretendentiem no 2009. gada augusta pietiek ar otro līmeni A2 – “persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot īsus un vienkāršus tekstus (piemēram, sludinājumus, reklāmas paziņojumus), prot uzrakstīt personiska satura ziņas, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri izrunātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus”.
Pēc prognozēm, šāda līmeņa valsts valodas eksāmens būs jākārto aptuveni 21 000 personu, un tieši šajā jomā arī saredzami lielākie korupcijas riski.
Tikai smagas diagnozes
Minētajos noteikumos ir speciāls pielikums "Funkcionēšanas ierobežojumi un diagnozes, kuru dēļ tiek noteikti atvieglojumi un atbrīvojums no valsts valodas prasmes pārbaudes".
Tie dalās divās daļās – "Funkcionēšanas ierobežojumi (atbilstoši starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības kvalifikācijas (SFK) kategorijām)" un "Slimību diagnozes, kuru dēļ tiek noteikts atbrīvojums no valsts valodas prasmes pārbaudes".
Tieši ar otro sadaļu tad arī nodarbojas Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Tā pārstāve Ilze Krūkle "Kas Jauns Avīzi" informē, ka janvāra pirmajās dienās trijās ambulatorajās nodaļās uz konsultāciju pie ārsta par iespēju saņemt atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes pieteikusies 21 persona.
“RPNC pārsvarā izskata gadījumus ar smagām diagnozēm, un šis publiskais aicinājums ir vairāk domāts jau mūsu uzskaitē vai ārstēšanā esošajām personām. Ja šāda diagnoze pacientam jau ir noteikta, tad viņš šādu dokumentu arī saņems. Jebkurā citā gadījumā cilvēkam jāsāk pārbaude ar savu psihiatru, jo līdz smagas slimības galīgajai noteikšanai jāveic vairāki kompleksi izmeklējumi. Jārēķinās arī ar to, ka daudzos gadījumos šo diagnozi apstiprinās ārstu komisija, un tas var radīt vairākus ierobežojumus tālākajā dzīvē – piemēram, aizliegumu iegūt autovadītāja tiesības vai ieroča glabāšanas atļauju,” skaidro Krūkle.
Pieminētā pielikuma otrajā daļā uzskaitīts vairāk nekā 70 dažādu smagu psihisku slimību – sākot ar dažādām šizofrēnijas formām un beidzot ar demencēm, un par šādu cilvēku nespēju nokārtot valodas eksāmenu šaubu nav. Krūkle arī informē, ka centrs pārsvarā gatavo izziņas darba devējiem.
Lielākais risks
Pielikuma pirmajā daļā uzskaitīti vairāki desmiti kognitīvo funkciju – apziņas, uzmanības, domāšanas, redzes, dzirdes un artikulācijas – traucējumu. Tur atrodami arī citi veselības traucējumi – augsts asinsspiediens, elpošanas dziļuma, locītavu kustīguma, muskuļu spēka problēmas. Nespeciālistam šādas diagnozes izskatās visai nenoteiktas un izplūdušas, tāpēc arī rada aizdomas, ka šeit iespējama izziņas viltošana.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe "Kas Jauns Avīzei" norāda, ka pašreiz satraukumam pamata nav: “Pašlaik mēs pieņemam tikai ārstu rehabilitologu izsniegtās izziņas, un, cik zinām, šādu izziņu izsniegšana nemaz nav tik vienkāršs process un bez nozares speciālista konsultācijas tur neiztikt. Tiek vērtēta potenciālā izziņas saņēmēja iepriekšējā slimības un ārstu apmeklējumu vēsture – nav tā, ka aiziet pie viena ārsta un iznāk no kabineta ar vajadzīgo atbrīvojumu.”
Pagaidām pārvaldē nav vērojams paaugstināts šādu izziņu pieprasījums, līdz janvāra sākumam saņemts aptuveni 100 šādu atbrīvojumu. “Iesniedzējiem jārēķinās, ka jebkādu šaubu gadījumā mēs varam vērsties arī Nacionālajā veselības dienestā un lūgt veikt pārbaudi – vairākos gadījumos pārvalde to arī darījusi,” teic Puķe.
Tikmēr publiskajā telpā no mediķiem jau izskanējusi informācija, ka uzturēšanās atļauju pieprasītāji sāk meklēt iespējas šādu izziņu saņemšanai, piedāvājot arī kukuļus. Ņemot vērā, ka valodas eksāmens būs jākārto vairāk nekā 20 000 uzturēšanās atļauju kārotājiem, kuru vidū ir arī visai turīgi ļaudis, viltoto izziņu izsniegšanas risks ir acīmredzams.
