Ventspils ukraiņi pret Jaungada uguņošanu neiebilst
Virkne pašvaldību paziņojušas, ka šogad nerīkos Jaungada svētku salūtus, solidarizējoties ar ukraiņiem un netraumējot Ukrainas bēgļu Latvijā psihi un labsajūtu, jo jebkurš lieks troksnis viņos “rada trauksmi par dzimtenē piedzīvoto”. Tomēr vairākas pašvaldības 31. decembra pusnaktī debesīs tomēr laidīs “uguns puķes”. Kāpēc tā nolemts, Jauns.lv skaidroja Ventspils domē.
Jauns.lv jau rakstīja, ka vairāku pilsētu pašvaldības paziņojušas, ka svētku uguņošana pie tās tomēr rīkos. Tā būs Rēzeknē, Talsos, Ogrē, Siguldā, Bauskā un arī citviet. Neatkarīgi no tā, kā konkrētās vietvaras formulējušas savu attieksmi pret notikumiem Ukrainā. Kāpēc salūts būs Ventspilī un ko par to domā vietējie ukraiņu bēgļi, Jauns.lv skaidro Ventspils domes administrācijas Pilsētas mārketinga nodaļa:
“Kā jau ierasts, arī šogad Ventspilī Jaunā gada svinības tiks atzīmētas ar svētku uguņošanu pēc Ventspils laika – pulksten 00:33:44.
Ventspils valstspilsētā šobrīd uzturas nepilni 600 patvēruma meklētāji no Ukrainas, līdz ar to aktuāls ir kļuvis jautājums, kā viņi uztvers gaidāmo svētku uguņošanu. Lai to noskaidrotu, Ventspils pašvaldība jau novembrī sazinājās ar Irinu Hurbačuku, kura ir viena no patvēruma meklētājām un šobrīd arī Ventspils pilsētas ukraiņu koordinatore, ar lūgumu apzināt savu tautiešu viedokli par gaidāmo svētku uguņošanu.
Tika veikta aptauja un tās rezultāti norāda, ka 82% aptaujāto ukraiņu atbalsta svētku uguņošanu Ventspilī. Tāpat aptaujātie norādīja, ka tie vienmēr ar prieku apmeklē visus svētkus un organizētos pasākumus Ventspilī. Ukraiņi vēlas kopā ar ventspilniekiem svinēt mūsu tradīcijas un kopā dalīties priekā, tāpēc Jaunā gada svētku uguņošana nebaida, bet tieši otrādi – piešķir svētku sajūtu.
2016. gada sagaidīšanas svētku uguņošana Ventspilī:
Svētku uguņošana nozīmīgākajos svētkos Ventspilī tiek rīkotas tradicionāli, jau daudzu gadu garumā. Cilvēki šīs uguņošanas ir ļoti iecienījuši un tā tiek organizēta kā svētku kulminācija.
Šogad Ventspils Jaunā gada uguņošanā paredzēti jauni, inovatīvi risinājumi: tiks izmantota jaunākās paaudzes pirotehnika, kuras rezultātā izmantotie savienojumi, kuri nonāk gaisā, mitrumā izšķīst, neietekmējot vidi”.
Pašvaldībās atšķirīga nostāja par uguņošanu Vecgada vakarā:
Jauns.lv jau rakstīja, ka novembra sākumā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis paziņoja, ka ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un energokrīzi, lielās pilsētas svētku salūtus gadu mijā nerīkos: “Latvijā daļai sabiedrības salūti raisa prieku, taču, ņemot vērā, ka šogad Latvijā ir ieradušies bēgļi no kara plosītās Ukrainas, kuriem katrs lieks troksnis rada trauksmi par dzimtenē piedzīvoto, mēs esam vienojušies salūtus nerīkot”. Tomēr divas no desmit LLPA apvienojušamies pašvaldībām tos rīkos – Ventspilī un Rēzeknē.
Arī dažas mazākās pašvaldības to darīs, neraugoties uz to, ka vairākas to vairīsies darīt: piemēram, Saulkrastu novada dome pavēstījusi: “Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, salūts šogad netiks rīkots. Saulkrastu novada pašvaldība aicina arī privātpersonas izturēties ar izpratni un ņemot vērā, ka šogad Latvijā ir ieradušies bēgļi no kara plosītās Ukrainas, kuriem katrs lieks troksnis rada trauksmi par dzimtenē piedzīvoto, nerīkot uguņošanu un nespridzināt petardes. Salūti būs arī privāti rīkotajos pasākumos. Piemēram, Mālpils muižā Siguldas novadā. Bez tā neiztiks arī galvaspilsētā.
Tā kā ne visi ņēmuši “par pilnu” vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku aicinājumu atturēties no vērienīgas pirotehnikas lietošanas. Piemēram, aktieris, režisors un pasākumu vadītājs Intars Rešetins paudis, ka daudziem Latvijā esošajiem bēgļiem Ukrainā piedzīvotais ir atstājis spēcīgas psiholoģiskas traumas. Salūta radītais troksnis var radīt nevajadzīgu paniku ukraiņu bēgļos. Viņa ģimene savās mājās uzņēmusi bēgļu ģimeni no Ukrainas - vecmammu ar mazbērniem. Jau pirmajā dienā viņi piedzīvojuši situāciju, kad plīstošas krūzītes troksnis vienā no bērniem izraisīja panikas lēkmi.
