Dainis Locis: septiņas lietas, kas jāizdara Rīgā
Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Dainis Locis uzskata, ka domes veiktajām darbībām jābūt saimnieciskām un efektīvām, bet pieņemtajiem lēmumiem nevajadzētu izraisīt virkni jautājumu. Locis pauž cerību, ka Nacionālā apvienība varētu gūt lielāku ietekmi Rīgas Domē, tādējādi pozitīvi ietekmējot rīdzinieku ikdienu. Lai nodrošinātu efektīvu domes darbu, frakcijas vadītājs izceļ septiņas lietas, kas būtu jāizdara Rīgā.
Kā viena no Nacionālās apvienības prioritātēm tiek minēta ģimenēm draudzīgas pilsētas veidošana - beidzot jārisina sasāpējusī problēma ar bērnudārzu trūkumu galvaspilsētā. Šobrīd Rīgā katastrofāli trūkst tādu bērnudārzu, kuros mācības notiek latviešu valodā.
Saskaņas vadītajai Rīgas domei pašreizējā sasaukumā nav izdevies attīstīt jaunu bērnudārzu celtniecību un renovāciju. Vidējais rindas garums uz bērnudārzu Rīgā šobrīd ir apmēram 1000 bērnu, turklāt lielākā daļa no rindā esošajiem bērniem vēlas iegūt vietu latviešu plūsmas bērnudārzā.
Nacionālā apvienība uzskata, ka visiem bērnudārziem pakāpeniski būtu nepieciešams pāriet uz apmācību latviešu valodā, jo šobrīd latviešu un krievu ģimenes, kas izvēlējušās savus bērnus sūtīt latviešu bērnudārzā, atrodas daudz nelabvēlīgākā situācijā nekā ģimenes, kas izvēlas bērnu sūtīt krievu plūsmas bērnudārzā. Lai gan pašreizējā Rīgas domes koalīcija pie varas ir bijusi jau astoņus gadus, bērnudārzu jautājums tā arī nav atrisināts.
Locis uzskata, ka galvaspilsētā joprojām sāpes sagādā arī transporta jautājums, kurš šobrīd tiek risināts tikai uz papīra. Šajā vasarā ikviens rīdzinieks uz savas ādas varēja izbaudīt Barona un Brīvības ielas rekonstrukcijas ietekmi. Rīgas domes organizatorisko neizdarību dēļ remonts Barona ielā netika pabeigts laikā, tādējādi radot situāciju, ka vienlaicīgi tiek īstenota divu pilsētas maģistrāļu rekonstrukcija. Šis fakts pilsētas transporta sistēmā radīja haosu, ar kuru ikdienā nācās saskarties teju ikvienam rīdziniekam.
Arī attiecībā uz tā sauktās stāvparku sistēmas uzlabošanu ir bijis daudz plānu, tomēr projekts uz priekšu nevirzās. 2013. gada laikā Ulbrokā esošā stāvvieta tikusi izmantota mazāk nekā 300 reižu. Par nākamajiem gadiem statistika nav pieejama, tas varētu liecināt, ka stāvvietu izmantošana nav bijis veiksmes stāsts. Ņemot vērā “Rīgas Satiksmes” transporta cenas pasažieriem bez atlaidēm, tas nav pārsteigums.
Lai samazinātu sastrēgumus pilsētas centrā, uzlabotu gaisa kvalitāti, veicinātu veselīgāku dzīvesveidu un sekotu Eiropas metropoļu piemēram, nepieciešams izveidot efektīvu un viegli izmantojamu stāvparku sistēmu. Attiecībā uz izmantošanas metodēm, transporta kursēšanas biežumu un arī transporta cenām tai jābūt pietiekami pievilcīgai, lai pārliecinātu cilvēkus privātās automašīnas nomainīt uz sabiedrisko transportu. Pašlaik realitāte diemžēl ir tāda, ka, diviem cilvēkiem iegādājoties sabiedriskajā transportā biļeti par pilnu cenu, dažkārt izdevīgāk ir pārvietoties ar taksometru vai privāto automašīnu. Tāpat frakcijas vadītājs min, ka Nacionālā apvienība tuvākajā nākotnē vēlas attīstīt sabiedrisko transportu virzienos, kuros pēc tā ir liels pieprasījums.
Locis uzsver, ka, attīstot stāvparku sistēmu, būtu iespējams uzlabot arī gaisa kvalitāti galvaspilsētā. Šobrīd gaisa piesārņojums Rīgā joprojām pārkāpj Eiropas direktīvas normas, un, ja šī situācija tuvākajā laikā netiks risināta, no Eiropas Komisijas var draudēt arī finansiālas soda sankcijas. Lai risinātu situāciju, nepieciešams izveidot jaunas, modernas un precīzākas gaisa kvalitātes mērījumu stacijas, turklāt tās vajadzētu izvietot vairāk nekā divās pilsētas vietās.
Gaisa kvalitātes uzlabošanas risinājumi galvenokārt jāvērš divos virzienos: jāierobežo automašīnu skaits pilsētas centrā un jābūvē ēkas, kuru apkures sistēmas gaisā neizdala emisijas. Tāpat būtu nepieciešams pievērsties arī ēku siltināšanai, kas samazinātu rīdzinieku komunālos rēķinus. Locis min, ka pašlaik visi pasākumi tiek vērsti uz izmešu samazināšanu pilsētas centrā, bet Eiropas Komisija vēlas aktīvāku darbību arī piesārņojuma mazināšanā mikrorajonos, kuros dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju.
Rīdzinieku interesēs, protams, ir arī saglabāt savus dzimtas īpašumus. Locis min, ka padomju laikā viņš ar vecākiem trijatā dzīvoja astoņus kvadrātmetrus lielā istabā. Pašreizējā Rīgas domes politika liek domāt, ka šāda situācija varētu atkārtoties, jo platība, par kuru piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, arvien samazinās. Ja 2016. gadā atlaide pienācās par 50 kvadrātmetriem uz cilvēku, 2017. gadā tā pienākas jau par 40 kvadrātmetriem, bet 2018. gadā tikai par 30 kvadrātmetriem. Savukārt pārējai telpu platībai piemērojama nodokļu likme 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.
Nacionālā apvienība uzskata, ka Rīgas iedzīvotājiem nav jācieš no tā, ka īpašumā ir dzimtas mājoklis, par kuru būtu jāmaksā atsevišķs nodoklis. Īpaši kritiska situācija ir gadījumos, kad dzimtas īpašums ir sens un attiecīgi - ar lielu platību, tāpēc likumdošanā nepieciešama atruna par nodokļu atvieglojumiem vienīgo mājokļu un dzimtas īpašumu gadījumā. Pašreizējās tendences, kad dzīvokļi tiek izpārdoti, jo to īpašnieki nespēj atļauties samaksāt nodokļus, nav pieņemamas un ir nekavējoties jāpārtrauc.
Nākamais aspekts, kurā, pēc Loča domām, nepieciešamas straujas reformas, ir Rīgas domes kapitālsabiedrību pārvaldība. Pašlaik eksistē vairākas kapitālsabiedrības, piemēram, “Rīgas Satiksme” un “Rīgas Ūdens”, taču tām izveidotas arī neskaitāmas meitas struktūras. Gan kapitālsabiedrībās, gan to apakšstruktūrās bijuši vairāki skandāli - “Rīgas Satiksme” mazgāja tramvajus ar nanoūdeni 280 000 eiro latu vērtībā, tika iepirkti miljonus vērti tramvaji, bet no uzņēmuma “Rīgas nami” bez pēdām pazuda 1,2 miljoni latu.
Locis uzsver, ka, veicot revīzijas, Valsts kontrole gan “Rīgas Satiksmē”, gan “Rīgas Namu pārvaldniekā” atklājusi virkni pārkāpumu, tomēr to izskatīšana nekad nav noslēgusies ar reālu sodu. Lai izskaustu korupciju un pazudušu nodokļu naudu, nepieciešams kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantot stingras un caurredzamas metodes, pieprasot atskaitīties par darījumiem, bet pārkāpumu gadījumā vainīgās personas sodot.
Nacionālā apvienība uzsver, ka papildus uzmanība būtu jāpiešķir arī Rīgas domes kontrolei. Atminoties pirmo Rīgas domes sasaukumu, kurā Locis vadījis Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteju, kā arī bija Latvijas Nacionālās neatkarības kustības valdes loceklis, kā labu piemēru viņš izceļ Rīgas domes revīzijas komisiju. Revīzijas komisijā tika ievēlēti pārstāvji no visiem politiskajiem spēkiem, bet par revīzijas komisijas vadītāju toreiz apzināti tika iecelts opozīcijas pārstāvis.
Komisijas darbības mērķis bija sekmēt likumīgu un lietderīgu rīcību ar Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu. 2015. gadā šī komisija tika likvidēta un tās funkcijas sāka pildīt Audita un revīzijas pārvalde, kas nozīmē, ka šobrīd Rīgas domes darbu kontrolē domes priekšsēdētāja pakļautībā esoša iestāde. Pēc Loča domām, šāda situācija ir absurds, tāpēc absolūti nepieciešama revīzijas komisijas atjaunošana.
Locis ir vairākkārt aicinājis Rīgas domes vadību pārskatīt savu darba stilu un rast līdzekļus savu ierindas darbinieku visnepieciešamākajām lietām, piemēram, veselības apdrošināšanai.
Jau pagājušajā gadā viņš rosinājis atjaunot apdrošināšanas polises Rīgas domei pakļauto skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Pagājušajā gadā domes vadība šo Loča priekšlikumu noraidīja, bet vēlāk jau savā vārdā tomēr piešķīra apdrošināšanas polises tikai vispārizglītojošo skolu pedagogiem. Locis uzsver, ka apdrošināšanu būtu nepieciešams nodrošināt visiem – gan pedagogiem, gan tehniskajiem darbiniekiem. Šajā gadījumā domes vadība esot aizmirsusi tieši par sociāli visneaizsargātākajiem cilvēkiem - minimālo algu saņēmējiem, kas ir izglītības un pirmsskolas izglītības iestāžu tehniskie darbinieki.
Nacionālā apvienība uzsver, ka pirms uzsākt dārgus attīstības projektus, Rīgas domei būtu jāparūpējas par pašu rīdzinieku interesēm.