Internetā tirgo brīnumlīdzekli ar mušmiri: vai tiešām tādu ikviens drīkst tirgot?

"Tiek solīts, ka veicinās kaulaudu atjaunošanos, aizsargās locītavas un atjaunos to struktūru, uzlabos skrimšļu vielmaiņu, tā mazinot jutīgumu un iekaisumu. Esot lietderīga arī sāpošam sprandam, mugurai, rokām un kājām. Glīti iepakota, un bundžiņas cena ir desmit eiro. Zinu, ka medikamentu tirdzniecībai ir stingri noteikumi. Vai tiešām katrs var tirgot šādus brīnumlīdzekļus?" jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Agris no Tukuma.

Iveta Balode,

Veselības inspekcijas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste:

Produktiem, kas saistīti ar cilvēka veselības uzlabošanu, ir piemērojama kāda no esošām klasifikācijas grupām, piemēram, zāles, medicīniskās ierīces, pārtika, uztura bagātinātāji, diētiskā pārtika, biocīdi un citi, kuru atbilstības novērtēšanai un izplatīšanas uzraudzībai ir noteikts konkrēts regulējums un atbildīgā iestāde.

Ražotājs pirms sava ražojuma laišanas tirgū apsver un izvēlas, kurā klasifikācijas grupā produkts ierindojams, un atbilstoši sakārtojama produkta dokumentācija un reģistrēšana.

Ja ražotājs izvēlas, piemēram, klasifikāciju zāles, ražojumam jāatbilst to definīcijai. Zāļu valsts aģentūra ir arī kompetentā iestāde, kas ir tiesīga sniegt atzinumu par produkta (piemēram, zāļu, uztura bagātinātāja, medicīniskās ierīces, biocīda u.c.) atbilstību Farmācijas likumā noteiktajai zāļu definīcijai.

Ja produkts atbilst zāļu definīcijai, lai to varētu izplatīt, tas jāreģistrē Zāļu valsts aģentūrā. Atbilstoši aģentūras tīmekļa vietnē Zva.gov.lv publiski pieejamai informācijai, Latvijas zāļu reģistrā Amanitas ziede nav iekļauta.

Būtiski uzsvērt, ka uztura bagātinātājiem un tamlīdzīgiem produktiem un precēm nedrīkst piedēvēt ārstnieciskas vai profilaktiskas īpašības vai minēt iespēju, ka tie novērš, ārstē vai izārstē slimības.

Minētā produkta uzlīme visai uzkrītoši sniedz informāciju, ka tā ir ziede pret sāpēm, kas vērtējams kā visai konkretizēta ārstnieciska īpašība. 

Minētajam produktam pirmšķietami, cik var redzēt attēlā, nav marķējuma, kurā būtu uzrādīta pilna informācija par sastāvu, sastāvdaļu daudzumu vai koncentrāciju, tāpat nav zināms ražotājs un preces izcelsme,  kas dara bažīgu par godprātīgu uzņēmējdarbību. Šajā konkrētajā gadījumā, ražotājam nav pamatojuma apgalvot, ka produkts ir “pret sāpēm”.

Turklāt lielākajai daļai sabiedrības tieši šāds apgalvojums var radīt iespaidu, ka tās ir zāles, un radīt maldinošu motivāciju preces iegādei. Tāpēc ražotāja sniegto apgalvojumu, faktiski maldinošu informāciju, kas tieši saistīta ar preces tirdzniecības veicināšanu un pārdošanu patērētājam, varētu uzskatīt par negodīgu komercpraksi, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē.”

Mediķa viedoklis: nebūs sliktāk, bet nebūs arī labāk

Roberts Stašinskis,

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas anesteziologs, reanimatologs:

“Kas tiešā veidā attiecas uz sarkano mušmiri, uzsūcoties caur ādu, varu pateikt, ka nekas slikts, protams, nenotiks. Bet vai kaut par vienu simto daļu būs labāk? Saindēties noteikti  šādā veidā nevar, bet vai ir kāda jēga no farmakoloģiskā viedokļa, nebūšu gana kompetents teikt un drīzāk šaubīšos par efektivitāti.

Ja ir nopietna saslimšana, tad slimības ir ārstējamas ar attiecīgiem medikamentiem. Kādā veidā iedarbojas sarkanās mušmires ekstrakts, tādu pētījumu līdz šim noteikti nav. Tā ir absolūta homeopātija un īsti nav tradicionālā medicīna.

Varbūt kā blakusprodukts tas ir lietojams? Taču, šādu ziedi smērējot, jūs nekādus skrimšļus noteikti sev neatjaunosiet. Tas viss ir tikai skaisti noformulēts un moderni iepakots. Taču uz ko balstās pievienotā vērtība? Domāju, ka tas viss ir stipri aiz matiem pievilkts.”