Jurašu ģimenei pietuvinātais Osipjans un propagandists Martaks: kas ir "varoņi", kas gribēja izsprukt no "melnā saraksta"
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas tā sauktajā “melnajā sarakstā” ir nonākuši visai daudzi kaimiņvalsts ietekmes aģenti – gan dažāda līmeņa propagandisti, gan agresiju atbalstošie estrādes mākslinieki. Sarakstā mēdz nonākt arī ar organizēto noziedzību saistītas personas. Tā kā šīm personām mēdz būt nekustamie īpašumi Latvijā, kā arī dažādas citas intereses, tad šie lēmumi tiek arī pārsūdzēti.
Nokļūšanu melnajā sarakstā pārsūdzējušas 12 personas
Latvijā nevēlamu personu iekļaušanai “melnajā sarakstā” ir sava specifika – šādas tiesības ir Latvijas ārlietu un iekšlietu ministriem, taču pārsūdzēt Administratīvajā tiesā var tikai iekšlietu ministra lēmumu – tā ir noteikts Imigrācijas likumā. Ārlietu ministra lēmumu savulaik mēģināja pārsūdzēt nu jau nelaiķis, dziedātājs Josifs Kobzons, taču tas viņam neizdevās, jo tiesa viņa pieteikumu nepieņēma un Kobzons pat vērsās Satversmes tiesā.
Jāatzīmē, ka iekšlietu ministrs par personu iekļaušanu šajā sarakstā lemj, vadoties pēc konkrētas informācijas par viņu nodarījumiem, savukārt ārlietu ministrs to var darīt, izmantojot kaut vai publiski pieejamu informāciju par konkrētas personas uzskatiem un izteikumiem.
Kopš šīs normas stāšanās spēkā šī gada aprīlī ir bijuši vairāk nekā desmit mēģinājumi apstrīdēt iekļaušanu “melnajā sarakstā”. Kā informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Karina Hauga, tad: “Kopš 2022. gada 19. aprīļa Administratīvajā apgabaltiesā kopumā ir saņemti 12 pieteikumi par Latvijas Republikas iekšlietu ministra lēmumiem iekļaut personu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana LR ir aizliegta. Uz šo brīdi apgabaltiesa slēgtās tiesas sēdēs pabeigusi 9 lietu izskatīšanu pēc būtības , ar spriedumiem noraidot pieteicēju pieteikumus. Pērējās trīs lietas plānots izskatīt tuvākajā laikā slēgtās tiesu sēdēs.”
Ņemot vērā, ka lietās ir arī operatīvās darbības rezultātā iegūta informācija, tās tiek izskatītas slēgtās tiesu sēdēs, tādēļ ne personu vārdi, ne lietu apstākļi atklāti netiek. Jauns.lv gan ir izdevies noskaidrot divu neseno lietu galvenos “varoņus”.
Jurašu ģimenei pietuvinātais Osipjans
Romāns Osipjans tiek uzskatīts par Krievijas kriminālās autoritātes jeb “likumīgā zagļa” Vjačeslava Šestakova (iesauka “Sļiva”) uzticības personu Latvijā. Šestakova intereses pēc iekļaušanas “melnajā sarakstā” vēl 2012. gadā tiesā aizstāvēja Jura Juraša bijusī sieva, advokāte Alla Juraša. Viņas vārds ir atrodams tiesu informācijas sistēmā arī saistībā ar Osipjana interešu aizstāvību. Zināms, ka Osipjans savu iekļaušanu “melnajā sarakstā” pārsūdzēja septembra beigās, taču nu viņa pieteikums ir noraidīts.
Osipjans bijis cieši saistīts ar restorānu “Erebuni” no kurienes, kā izriet no LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veiktās izmeklēšanas, savulaik regulāri ir piegādātas Centrāltirgū tirgotās kontrabandas cigaretes. Tāpat viņš ir bijis saistīts ar bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu, kuru Valsts drošības dienesta darbinieki apcietināja tieši pēc tikšanās ar Osipjanu jau pieminētajā restorānā “Erebuni”. Savukārt ar pašu Jurašu Osipjanu vieno apsardzes uzņēmums “Grand Force Security”, kurā viņš ir viens no īpašniekiem – 2018. gadā tieši Jurašs bija viens no šī uzņēmuma dibinātājiem un viņam tajā piederēja 30% kapitāldaļu.
Prokremliskais propagandists Martaks
Savuārt otrs figurants, kura pārsūdzība noraidīta, ir Dmitrijs Martaks, kurš savulaik atteicās no Latvijas pilsonības un kļuva par Krievijas pilsoni. Šobrīd viņš uzturas Krievijā, Maskavā, taču turpina darboties kā korespondents Latvijā izdotajā laikrakstā “7 sekretov”. Laikraksta īpašnieks ir uzņēmums SIA “Press Distribution Center”, kas savukārt ir saistīts ar politiskās partijas “Saskaņa” Rīgas domes deputātu Andreju Kozlovu.
Martaks ilgstoši ir strādājis krievu valodā izdotajos izdevumos, tostarp gatavojot publikācijas prokrieviski orientētajiem “Sputnik” un “Rossiya Segodnya”.
Atrodoties Krievijā, Martaks savā “Youtube” kontā un blogošanas vietnē “zen. yandex. ru turpina izplatīt dažādu dezinformāciju par Latviju, arī diskreditējošus apgalvojumus par okupācijas pieminekļu nojaukšanu Daugavpilī. Jāatzīmē, ka savulaik viņš ir izraisījis sabiedrības sašutumu par izteikumiem saistībā ar Latvijas karogu, izsakot savu sašutumu par aicinājumiem patriotu nedēļā spraust pie apģērba “fašistu lenti.”
