Daugavpilī apgānīts piemineklis poļu un latviešu kareivjiem, kuri Brīvības cīņās kopīgi atbrīvoja Latgali
foto: Facebook / Aivars Broks
Daugavpilī apgānīts poļu un latviešu karavīriem veltīts piemineklis
112

Daugavpilī apgānīts piemineklis poļu un latviešu kareivjiem, kuri Brīvības cīņās kopīgi atbrīvoja Latgali

Jauns.lv

Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks sociālajā vietnē dalījies ar nepatīkamu skatu - vandaļi apgānījuši Daugavpilī esošo pieminekli "Par jūsu un mūsu brīvību".

Daugavpilī apgānīts piemineklis poļu un latviešu k...

Fotoattēlos redzams, ka piemineklis ir apķēpāts ar baltu krāsu.

Piemineklis atrodas Brīvības parkā, Slobodkā, un tas tika atklāts 2020. gada novembrī. Piemineklis simbolizē ciešo saikni starp poļu un latviešu tautām, kuras atbalstīja viena otru ļoti grūtos laikos – lielajā apjukumā, kas valdīja pēc Pirmā pasaules kara. 

Latgales atbrīvošanas cīņās 1919. un 1920. gadu mijā krita vairāk nekā 500 poļu karavīru, no kuriem 237 tika apbedīti tieši Slobodkā. Uz pieminekļa attēloti poļu un latviešu virsnieki – maršals Juzefs Pilsudskis, Edvards Ridzs-Smiglijs, ģenerālis Janis Balodis un ģenerālis Peteris Radziņš, kuri ar savu izlēmību un drosmi kaldināja Latvijas neatkarību. Pieminekļa autors ir Romualds Gibovskis.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē Jauns.lv informēja, ka likumsargiem par pieminekļa apgānīšanu ir zināms.

"Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka piemineklis ir apliets ar baltu krāsu. Šobrīd ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 18. nodaļas [Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu], kā arī tiek izvērtēts, vai pastrādātajā nav saskatāmas naida nozieguma pazīmes," informēja VP.

Aizsardzības ministrijas mājaslapā sargs.lv aprakstīti notikumi, kuriem par godu piemineklis tapis: "1919. gada decembrī, noslēdzoties Bermonta armijas padzīšanai no Latvijas teritorijas, bija atlicis noslēdzošais Latvijas Neatkarības kara posms –  Latgales atbrīvošana. 1919. gadā Sarkanā armija virzījās no austrumiem, mēģinot latviešiem atņemt ar lieliem upuriem izcīnīto brīvību. Polijas un Latvijas valstu vadītāji atzina, ka, tikai darbojoties kopīgi, mums būs lielākas izredzes aizsargāt suverenitāti. 1920. gada 3. janvārī Polijas un Latvijas spēki ģenerāļa E. Ridza-Smiglija un Latvijas armijas Galvenā štāba vadībā stājās cīņā ar uzbrucēju, uzsākot militāro operāciju ar slepenu nosaukumu “Ziema”, kas pazīstama arī kā Latgales kampaņa.

Jau pirmajā militārās darbības dienā Polijas armija atbrīvoja Daugavpili. Vakarā pilsētā ienāca arī Latvijas armijas vienības. 9.janvārī Latvijas armijas spēki sāka uzbrukumu Ziemeļlatgalē. Apvienotā Polijas un Latvijas karaspēka ofensīvas rezultātā tika atbrīvota visa Latgales teritorija. Divu mēnešu laikā lielinieku spēki tika izstumti ārpus Latvijas etnogrāfiskajām robežām, kas ļāva saglabāt valsts neatkarību un apvienot Latvijas zemes. Daugavpils, Preiļu, Rušenicas, Rēzeknes, Ludzas un citu apdzīvoto vietu atbrīvošana iezīmē Latvijas armijas uzvaru ceļu, kas noslēdzās 1920. gada 11. augustā ar Latvijas -Padomju Krievijas miera līgumu. Līdz ar Miera līguma parakstīšanu noslēdzās Latvijas Neatkarības karš."