Eiropas Parlamentam 70 -"Pilsoņu un demokrātisko vērtību balss"

Ceremoniju atklāja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņa uzsvēra, ka 70 gadu laikā kopš Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Kopējās asamblejas pirmās sanāksmes "šī Asambleja kļuvusi tikai arvien spēcīgāka". Viņa sacīja: "Eiropas Parlaments ir kļuvis par vienīgo tieši vēlēto, daudzvalodu un daudzpartiju starptautisko parlamentu pasaulē. Tā 705 tieši ievēlētie deputāti pārstāv Eiropas sabiedrības viedokļi(...). Un šodien šis parlaments vairāk nekā jebkad agrāk iestājas par pilsoņu demokrātiskās gribas un Eiropas demokrātisko vērtību saglabāšanu."

Pēc viņas uzrunas uzstājās trīs Parlamenta mītnes valstu premjerministri.

Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro sacīja, ka "šodienas Eiropas politisko projektu galvenokārt uz priekšu virza tālredzīgi pilsoņi, Eiropas iedzīvotāji", pieprasot kopīgu ES reakciju uz krīzēm, tādām kā migrācijas, Covid-19 un enerģētikas jomā. Viņš sacīja, ka EP ir "viens no pasaules spēcīgākajiem likumdevējiem. Mūsdienās eiropieši var lepoties ar ceļu, ko ir kopīgi mērojuši." Noslēgumā viņš sacīja: "Ar šī Parlamenta izveidi noslēdzās Eiropas valstu ilgā savstarpējās vardarbības vēsture, tas atspoguļo to labāko, kas mūsos, eiropiešos, ir."

Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels teica: "Mēs nolēmām, ka pienācis laiks kaut ko kopīgi radīt septiņus gadus pēc Otrā pasaules kara. Tolaik cilvēkiem tika atņemtas pat tiesības dzīvot par to vien, ka viņi bija atšķirīgi, bet šodien mēs dzīvojam teritorijā, kur cilvēki ir brīvi”. Noslēgumā viņš sacīja: "Otrā pasaules kara laikā arī man pašam nebūtu bijušas tiesības būt brīvam: esmu ebreju izcelsmes liberālis, kurš ir precējies ar vīrieti. Bet šodien stāvu jūsu priekšā kā valdības vadītājs. Tieši šāds ir Eiropas projekts. Iespējams, mēs esam atšķirīgi, bet tieši šajā daudzveidībā slēpjas mūsu bagātība."

Francijas premjerministre Elizabete Borna uzsvēra Francijas lomu Eiropas Savienības veidošanā un simbolisko nozīmi, kāda ir Strasbūrai kā vienai no ES oficiālajām darba vietām. Viņa apliecināja Francijas apņemšanos veidot kopīgu Eiropas nākotni: "Strasbūra pārstāv Eiropas ideju — Eiropas, kurai ir zināma pagātne, bet kurai ir arī kopīga nākotne," viņa sacīja. "Un mēs nedrīkstam aizmirst to, kas ir Eiropa, no kurienes tā ir nākusi un kurp tā dodas."

Politisko grupu uzrunas

Uzstājoties pēc premjerministriem, lielākā daļa EP septiņu politisko grupu vadītāju uzsvēra, ka Eiropai būs nākotne tikai tad, ja tā būs demokrātiska, kā arī aicināja iedzīvotāju interesēs dot Eiropas Parlamentam pilnas likumdošanas tiesības. Viņi norādīja, ka Eiropas pilsonība stiprina nacionālo pilsonību. Parlamenta sākotnējais uzstādījums bija radīt politisku institūciju, kas būtu atvērta ikvienai dalībvalstij, nevis pret kādu no tām vērstos, un šo garu ir jāturpina iemiesot arī tagad un pielāgot laikiem, kuros dzīvojam. EP deputāti minēja izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropa, un norādīja, ka būtu lietderīgi no jauna atklāt 1952. gada garu, kas noveda pie šīs iestādes izveides. Tika pausti arī kritiski un anti-eiropiski viedokļi, pēc kuriem priekšsēdētāja Metsola norādīja, ka tie tikai apliecina Parlamentā pastāvošo plurālismu, daudzveidību un demokrātiju.

Ceremonija noslēdzās ar Bēthovena "Odas priekam" atskaņojumu.

Šā gada 10. septembrī apritēja 70 gadi, kopš pirmoreiz kopā sanāca Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Kopējā asambleja. To sasauca 1952. gadā, un tās sastāvā bija 78 parlamentārieši, kurus bija iecēluši EOTK dalībvalstu nacionālie parlamenti. Pēc Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas izveides 1958. gadā EOTK Kopējā asambleja tika paplašināta un pārdēvēta par ''Eiropas Parlamentāro asambleju''. 1962. gadā tā pieņēma nosaukumu "Eiropas Parlaments".