Krāpniekiem atdod tūkstošus un miljonus. Kā neiekrist?

Kad nezina, ko iesākt ar naudu

100 000 eiro. Tik par meža pārdošanu saņēma Jurģis*, un šī summa ir mazāka par to, ko viņš zaudēja interneta krāpniekiem. Meža pircēji jau sen mēģināja pierunāt viņu pārdot mežu, un sirmais vīrs pēc sievas nāves ļāvās pierunāties. Meža pircēji draudzīgi stāstīja, ka naudu varēšot izdevīgi ieguldīt un no procentiem sanāks otra pensija. Šajā ziņā viss bija godīgi, un par pārdoto mežu Jurģa bankas kontā ieripoja solītā nauda. Tagad atlika tikai naudu izdevīgi ieguldīt. Jurģis bija kārtīgs lauku darbarūķis un no ieguldījumiem saprata visai maz.

“Tā gan ir laimīga sakritība,” Jurģis pie sevis nodomāja, kad viņam piezvanīja vīrietis, kurš aicināja pelnīt, ieguldot naudu biržā. Solīja arī visu paskaidrot un palīdzēt. Bija pat tik laipns, ka ar Jurģa atļauju un atbalstu, izmantojot programmu AnyDesk, iegāja Jurģa internetbankā, apskatīja viņa iespējas, izvēlējās optimālāko naudas summu un ieguldīja to. Katru dienu Jurģis ar prieku varēja skatīties, kā viņa ieguldītā nauda vairojas. Pienāca diena, kad Jurģis gribēja izņemt naudu, lai palīdzētu dēlam nopirkt māju. Tavu nelāgu sakritību – tieši tajā mirklī ieguldījumi sāka nest milzu mīnusus un naudu izņemt nevarēja! Konsultants skaidroja, ka, papildus iemaksājot vēl samērā nelielu naudas summu, situāciju var glābt, taču arī tālākie ieguldījumi nedeva cerēto efektu. Jurģim radās sajūta, ka ir apkrāpts. Tomēr atkal viņam īstajā brīdī piezvanīja labi ļaudis – kaut kādi starptautiski interneta krāpšanu apkarotāji, kuri jau zināja ne tikai viņa vārdu, bet arī izkrāpto summu un vēl dažādas detaļas. Viņi solīja atgūt naudu. Protams, par viņu darbu bija jāiemaksā avanss, kas, salīdzinot ar atgūstamās naudas summu, bija samērīgs. Pagaidām nekas no ieguldītās naudas nav atgūts.

*Jurģis šajā stāstā ir tikpat reāls, cik nereāls – salikts no daudziem līdzīgiem stāstiem par kibernoziegumos cietušajiem.

Daudz krāpnieku apvārdoto

Kibernoziegumi mēdz būt dažādi, bet parasti cietušajam tiek nozagta vai izkrāpta nauda. Viena šo noziegumu grupa saistīta ar datorvīrusiem, kas naudu no bankas konta noņem, pašam cietušajam par to nezinot. Otra liela kibernoziegumu grupa saistās ar krāpšanām, kad cietušais, krāpnieka apvārdots, veic vai nu naudas pārskaitījumus, vai dod savas interneta bankas paroles, vai ļauj krāpniekiem attālināti iekļūt savā datorā, piemēram, ar AnyDesk programmu. Pie šīs grupas pieder arī iepazīšanās un attiecību veidošanas gadījumi. Pēdējā laika biežāk krāpšana – cilvēks pats pārskaita naudu par mantu vai pakalpojumu, ko vēlas pirkt.

Atsevišķā grupā vēl jāizdala romantiskās krāpšanas, kad cilvēki labprātīgi maksā, cenšoties atbalstīt internetā sastapto partneri vai draugu.

Ieguldījumu krāpnieki

Populārs krāpšanas veids ir tā sauktās peļņas shēmas, kur krāpnieki mudina viņu kontā ieskaitīt naudu, kas nesīs lielu peļņu pārskatāmā nākotnē. Cilvēku uzticamību krāpnieki iegūst, uzdodoties par finanšu speciālistiem investīciju mākleriem. Tas izklausās ticami, un cilvēki ir gatavi ieguldīt. Vēl vairāk – viņi dod pieeju saviem bankas kontiem, maksājumu kartēm un līdz ar to zaudē vairāk.

Krāpnieciskajai platformai nekad nav licences un līdz ar to nav tiesību piedāvāt šādu pakalpojumu klientiem. Lai būtu tiesības pieņemt noguldījumus, vērtspapīrus, to uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Reizēm ir pat gadījumi, kad krāpnieki zvana pa tālruni un paši uzdodas par FKTK darbiniekiem vai kādas starptautiskas uzraudzības institūcijas darbiniekiem, sniedz nepatiesu informāciju un liek veikt dažādas darbības.

Finanšu un ieguldījumu pakalpojumus Latvijā drīkst sniegt tikai uzņēmumi, kas saņēmuši attiecīgo atļauju! FKTK uzrauga tikai licencētus tirgus dalībniekus. Tikai darījumus ar licencētiem ieguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts.

Pirms nokļūstat krāpnieku nagos, vērts ieskatīties FKTK datubāzē https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/. Tur atradīsiet uzņēmumus, kas saņēmuši FKTK licenci un reģistrēti finanšu pakalpojumu sniegšanai Latvijā, kā arī tos, kas ir tiesīgi Latvijā sniegt pārrobežu pakalpojumus. Izmantojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vietnes augšējā labajā stūrī atrodamo meklētāju, varat pārbaudīt, vai par uzņēmumu vai tīmekļvietni, kas jums piedāvā pakalpojumus, nav izplatīts brīdinājums par nelicencētu pakalpojumu sniegšanu. Pārāk riskanti ir iesaistīties darījumos ar uzņēmumiem, kam nav tiesību Latvijā sniegt ieguldījumu pakalpojumus. Labākajā gadījumā šie ieguldījumi būs pārāk riskanti, bet vairumā gadījumā cilvēkiem pārdos vispār neesošus pakalpojumus.

Abos gadījumos ir risks pazaudēt savu ieguldīto naudu bez iespējām to atgūt.

Uztic naudu, nezinot, kam

Cilvēki nezina, kur ieguldījuši. Pats trakākais, kas liek brīnīties – ka cilvēki atdod naudu, nezinot, kam, nezinot, kā, dod svešiniekiem piekļuvi savam datoram. Nepaskatās, ar ko kontaktējas. Šajā jomā nepieredzējušam cilvēkam viss šķiet tik ticami. Krāpnieki vedina pieslēgties viņu interneta mājaslapai, kas pirmajā mirklī šķiet ļoti solīda.

Patiesībā šī interneta mājaslapa ir datorspēle, kas rāda tirgum un investīcijām nepiesaistītus grafikus. Tur redzamas cenas, naudas plūsmas, kad esat ieguldījuši, rāda jūsu peļņu. Cilvēki iegulda savu naudu, bet tajā brīdī viņiem neienāk prātā, ka tā nav realitāte, bet krāpnieciskās interneta platformas ir platformas kontrolētāju radīti attēlu.

Tas ir kaut kas līdzīgs, kā savulaik populārā datorspēle Ferma, kurā varēja audzēt tikai spēlē redzamus virtuālos kāpostus vai kādu citu lauksaimniecības produkciju. Visi gan skaidri zināja, ka tā ir tikai spēle un to varēja spēlēt arī bez maksas. Neviens necerēja, ka no virtuālajiem kāpostiem varētu pagatavot reālu maltīti. Tomēr krāpnieciskajās shēmās ieguldītāji ir pārliecināti, ka tā nav spēle, bet reāls naudas pelnīšanas veids.

Kamēr cilvēks iegulda savu naudu, viņam rāda priecējošu situāciju un to, kā viņa nauda pelna, cik tā ir nopelnījusi. Ir cilvēki, kuri iegulda vēl vairāk naudas, lai palielinātu peļņu, ir, kas pat aizņemas, lai ieguldītu. Tomēr krāpnieciskajās platformās naudas plūsmai pamatā paredzēts tikai viens virziens, un retumis uz kādiem 5000 ieguldītajiem eiro var izņemt maksimāli 100, jo tas veicina uzticēšanos un tālākos ieguldījumus. Visbiežāk brīdī, kad cilvēks grib izņemt kaut ko no savas naudas, datorspēle jau būs ieprogrammēta parādīt, ka investīcijas ir neveiksmīgas, nav ko izņemt. Arī šajā brīdī krāpnieki aicina ieguldīt, lai tiktu pāri īslaicīgajai bedrei. Ja cilvēks ieskaita papildu naudu, tad atkal rādās, ka nauda sāk pelnīt. Un atkal – ja rezerves naudas nepietiek vai gribi akcijas pārdot, viss iet mīnusos un vajag atkal iemaksāt krāpnieku kontā.

Nez kāpēc cietušie neuzdod vienkāršu jautājumu – ja viņi sāk naudu pārvietot, tad kāpēc komisijas un maksājumus nevar paņemt no nopelnītā, bet jāmaksā vēl klāt nauda, lai to lielo naudu dabūt ārā? Jo tad tikai tad varēšot izņemt nopelnīto. Ja iemaksā 5000 eiro, kādu 100 var ļaut atgūt. Bet summas parasti neaprobežojas tikai ar 5000 eiro. Vairumā gadījumu krāpnieku platformās ieguldītās naudas summas ir vairāki desmiti tūkstošu. Privātpersonas, lai ieguldītu krāpnieciskajās platformās, aizņemas no radiem, draugiem, ātrajiem kredītiem.

Ķer uz muļķi šantažējot

Ir arī ļoti vienkāršas krāpšanas – krāpnieki izsūta vēstules, ka, izmantojot datorvīrusu, ir iekļuvuši jūsu datorā, nofilmējuši, ka jūs kaut ko nepieklājīgu skatāties vai uzvedaties, un draud, ka parādīs to visai pasaulei, ja viņiem nesamaksās. Visbiežāk šajos gadījumos datorā vīrusu nav un krāpnieki vienkārši izspiež naudu, rēķinoties ar cilvēka bailēm. Pieauguši cilvēki parasti šādai šantāžai nepakļaujas.

Interesanti, ka šādas vēstules nāk pat uz CERT.LV kontu. Pirms desmit un vairāk gadiem krāpnieki tomēr skatījās, kam sūta, atturējās sūtīt uz policiju, arī valsts kiberdrošības iestādēm, bet tagad paņem sarakstu ar e-pastiem un sūta visiem pēc kārtas. Šie krāpnieki strādā diezgan prasti – pieprasa naudu bitkoinos; līdz 300 bitkoinu.

Reizēm ar šantāžu no cilvēkiem mēģina izspiest naudu par reālām pikantām fotogrāfijām. Jauniepazīts interneta draugs izvilina neķītras bildītes, cilvēki tās paši nosūta, neiedomājoties, ka jaunais draugs nav nemaz tik draudzīgs, bet gan cinisks un naudaskārs krāpnieks.

Kādi cilvēki interesē krāpniekus

Pirmkārt, cilvēkam jābūt pieklājīgai naudas summai. Tie ir cilvēki, kas pārdod mežu, nekustamos īpašumus. Brīdī, kad pārdodat savu īpašumu, ir jābūt plānam, ko ar šo naudu darīt. Mežam šobrīd vērtība pieaug, tāpēc nav izdevīgi to pārvērst naudā. Ja nav reāla biznesa plāna, kamdēļ būtu vajadzīga nauda, tad tas jau ir risks. Skaidra nauda bez reāliem plāniem padara cilvēkus par krāpnieku mērķi.

Viena lieta, ko esam pamanījuši – informācija par potenciālajiem klientiem tiek vākta aptaujās, kurās interesējas, vai brīvdienās cilvēki ir ceļojuši uz ārzemēm/ Mērķis ir izdibināt, vai jums ir pietiekami daudz līdzekļu. Šo datu bāzi var vākt pēc pasūtījuma arī cita firma, pat nezinot, ka sadarbojas ar krāpniekiem.

Šajā datu bāzē ar plusiņu atzīmē tos tālruņa numurus, kuru saimnieki labprāt piekrīt sarunai ar nepazīstamu cilvēku un laipni atstāj savus datus. Šie cilvēki, visticamāk, būs laipni un pretimnākoši arī tad, kad viņus mēģinās pierunāt ieguldīt naudu aizdomīgos darījumos. Tieši šiem cilvēkiem krāpnieki zvanīs pirmajiem. Tāpēc būtiski ir piedomāt, kam un kādus datus par sevi atklājat. Nav obligāti uzdot tiešus jautājumus par naudas uzkrājumiem, bet ir pietiekami daudz netiešu jautājumu, uz kuriem atbildot, cilvēki izpauž savu finanšu stāvokli. Viens no tiem ir par ceļojumiem, jo tas rāda, ko varat atļauties. Labāk šādās sarunās vispār neiesaistīties, lai gan tas neizslēdz iespēju, ka krāpnieki jūsu tālruņa numuru iegūs citādi, piemēram, no sociālo tīklu datiem.

Ārzemju krāpniekus piņķerīgāk noķert

Investīciju krāpniekiem ir tipiski runāt krievu valodā. Šāda veida shēmas ar retiem izņēmumiem nestrādā valstī, kurā paši atrodas. Policijai tā ir grūtāk ar viņiem tikt galā. Ir bijuši daži gadījumi, kad krāpnieku pārstāvji fiziski gatavi ierasties un savākt naudu.

Ir cilvēki, kam ir nauda, bet nav laba plāna, ko ar to darīt. Krāpnieki sasola, ka, to ieguldot pie viņiem, no nopelnītajiem procentiem papildus, piemēram, pensijai, būs vēl lieli ikmēneša ienākumi. Viņi stāsta, ka nevajag tos vairāk nekā 10 000 eiro vienkārši turēt skapī, bet jānopērk bitkoini, ka nauda jāieskaita digitālā kriptovalūtas maciņā, no kura tā aizplūst tālāk.

Aizņemas, lai zaudētu krāpniekiem

Apkrāpto cilvēku vecuma amplitūda ir plaša – no 18 līdz pat 70 gadiem. Pusmūža un vecāku cilvēku apkrāpto vidū ir daudz. Ja cilvēks riskē ar savu nosacīti lieko naudu, tad to zaudējot ir slikti. Daudz traģiskāk ir cilvēkiem, kas naudu aizņemas, lai ieguldītu krāpnieku platformā.

Lai pierunātu cilvēkus, krāpnieki izmanto psiholoģiskus paņēmienus, kas labi darbojas uz mazāk par sevi pārliecinātiem cilvēkiem, kuri vēlas būt pieklājīgi un iztapīgi. Krāpnieki runā autoritatīvā, pat agresīvā un paģērošā stilā, kas liek cilvēkam justies vainīgam, ja viņš nevēlas uzklausīt lieliskos piedāvājumus. Cilvēks sāk justies neveikli un, kad viņu pierunā ieguldīt, piekrīt. Viņi reāli ļaujas krāpniekiem, kas bez liekām ceremonijām izkomandē cilvēku un uzliek attālinātās piekļuves programmu viņa datoram, pamatojot, ka viņi palīdzēs veikt investīcijas, parādīs, kurās pozīcijās jāgulda. Protams, uz ekrāna peļņa būs redzama, bet tā nav reāla peļņa, tā tikai rada iespaidu, ka jūs kontrolējat situāciju.

Ir arī tā, ka cilvēkus izkomandē, lai viņi ar savām parolēm atver internetbanku. Tad redz, cik naudas viņam ir bankā. Ja gadījumā naudas nav, tad māca, kā vienlaikus uzreiz paņemt trīs ātros kredītus, katru par maksimālo summu.

No sajūsmas līdz nepatikšanām

Sākumā jaunizceptais investors ir laimīgs un lepns, bet krāpnieciskā shēma ir nežēlīga.

Dažreiz no kibernoziegumiem cietušie uz CERT piezvana paši, reizēm par noziegumu informē policija. Pārbaudām datoru, vai tajā nav vīrusu, kas, cilvēkam nezinot, zog viņa naudu. Tomēr tas, kas sadarīts ar attālinātās piekļuves programmām, kam paši cilvēki brīvprātīgi piekrituši, vairs nav CERT atbildības joma – to izmeklē policija.

Ko darīt, ja esat cietis no kiberkrāpniekiem?

Jāiet uz policiju – tur ir attiecīga nodaļa, kas ar to strādā. Ja dzirdat, ka draugs vai radinieks sajūsmināts stāsta, kādas investīcijas viņš veic un kāda ir peļņa, parunājiet ar viņu. Apķērīgāki cilvēki var atjēgties jau pēc pāris simtu eiro zaudējuma.

Biežāk policijā vēršas tie, kuriem izkrāpts vairāk nekā 10 000 eiro.

Padomi pret kiberkrāpniekiem

1. Labs padoms ir nebaidīties un nesteigties. Pašiem piebremzēt, lai saprastu, kas īsti notiek. Krāpnieki parasti pieprasa tūlītēju reakciju. Apgalvo, ka kāds cits pieslēdzies kontam, un steidzami jāpilda viņu pavēles. Ja cilvēks tik ļoti nesteigtos blēžiem paklausīt, tad varētu ieiet savā kontā un redzēt, ka viss ir kārtībā un nekādi darījumi nenotiek. Varētu arī pats piezvanīt uz banku un pārliecināties, ka krāpnieki viņu muļķo.

2. Nedot savus kodus un paroles kādam, kas piezvanījis. Ja kāds piedāvājums izskatās pārāk labs, tad uzmanieties! Kāpēc lai svešam cilvēkam gribētos jūs tik dāsni apdāvināt?

3. Trešā lieta – lai cik arī uzticami liktos tikai internetā iepazīti draugi, nedalieties ar personīgu informāciju, jo var izrādīties, ka tas ir rūdīts šantažētājs.

*CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) struktūrvienība, kas darbojas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pakļautībā IT drošības likuma ietvaros.

Gaidiet raksta turpinājumu jau decembrī!

Kur vērsties:

Banka: nekavējoties, ja ir izkrāpts maksājums, nodoti maksājumu karšu vai internetbankas dati

Valsts policija: ar iesniegumu (https://www.vp.gov.lv/lv/ka-zinot-policijai)

Cert.lv: ja esi kļuvis par kiberuzbrukuma upuri vai esi identificējis aizdomīgas krāpniecības web lapas

Drossinternets.lv: ja redzi pretlikumīgu saturu internetvietnēs, piemēram, naida kurināšana, pornogrāfija, vai nelikumīgas darbības internetā, piemēram, kiberterorizēšana, savienojuma falsifikācija (pikšķerēšana)

Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006, katru dienu 12.00-22.00, pieejams arī čats www.cietusajiem.lv, lai saņemtu emocionālu, psiholoģisku, informatīvu atbalstu.

Raksts tapis sadarbībā ar Krīžu un konsultāciju centru "Skalbes"