Draugiem.lv īpašnieks Liberts: krīze ir ideāls laiks!

Jauno talantu idejās draugiem.lv ir gatavi investēt 1000 – 5000 latu. Ja projekts neizdosies, idejas autoram nebūs nekādu finansiālu saistību vai parādu.

Šobrīd darbojas vairāki projekti, kas tapuši ar draugiem.lv atbalstu – spēle brain.draugiem.lv, ģimenes portāls

, dāvanu serviss – davanas.draugiem.lv, GPS sistēmu ražotne izseko.lv.

 „Labam interneta projektam obligāti nav jābūt dārgam. Mums nav miljonu, bet ir zināšanas un tehnoloģiskā bāze,” atzīst draugiem.lv dibinātājs

Lauris Liberts

.

— Krīze ir tas brīdis, pozitīvais izmisums, kad cilvēki, kuri ir atlaisti no darba, var rast sevī papildu motivāciju un sākt ko jaunu un interesantu.

Mēs vērojam, kā tas notiek pasaulē. Arī tādas firmas kā „Google”, „Yahoo”, „Microsoft” un citas ir saistītas ar uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar investīcijām. Igauņi mums ir soli priekšā, jo viņiem ir cilvēki, kuri, nopelnot naudu, ir kļuvuši par investīciju baņķieriem, viņi iegulda naudu labos uzņēmumos. Arī Latvijā ir vairāki investīciju uzņēmēji, taču viņi nav tik pamanāmi, kā, piemēram, Alans Martinsons Igaunijā. Mēs neesam viņu līgā.

Kā jau minēju, mums ir resursi, taču pieredze rodas, tikai kaut ko darot. Domāju – tas ir laika jautājums, kad Latvijā interneta jomā kaut kas labs varētu parādīties.

– Varbūt starp tiem, kuri jums jau iesnieguši savus piedāvājumus, ir kas vērā ņemams parādījies?

– Jau pirmās dienas pierādīja, ka viss notiek labāk, nekā bijām domājuši. Piesakās gan tie, kuri jau darbojas, gan arī tie, kuriem vēl ir tikai idejas.

Spektrs visplašākais – ir informatīvās lapas, ir speciālu programmatūru piedāvājumi, lai darbinātu ātrāk datoru, paātrinātu datu pārraidi... Negaidījām, ka spektrs būs tik plašs.

Mēs, pirmkārt, vērtēsim, vai piedāvātā ideja varētu būt peļņu nesoša? Otrkārt, vai produkts var iziet ārpus Latvijas? Vai komanda ir pietiekoši zinoša un tai ir pa spēkam savu ideju tālāk attīstīt? Vērtēsim arī to, vai ar mūsu finansējumu pietiks? Varbūt viņiem nepieciešams daudz lielāki līdzekļi?

Vienreiz mēnesī pie mums nāks kandidāti un aizstāvēs savas idejas. Piedāvājumus izvērtēs kolēģija septiņu cilvēku sastāvā, starp kuriem būs mūsu direktors, programmētāji, radošie cilvēki. Jau šobrīd varu teikt, ka iesniegtās idejas ir ļoti interesantas.

– Iespējams, šo piedāvājumu būtu vēl vairāk, bet cilvēkus attur bailes no tā, ka viņu idejas tiks nozagtas?

– Viss internets lielā mērā ir veidojies un attīstījies, vienam no otra aizņemoties idejas. Piemēram, „Youtube” tikai izdomāja to, kā citādi iepakot video pievienošanu. Arī „Skype” neradās gluži tukšā vietā. Tā radītāji izdomāja, kā savu pakalpojumu pasniegt vienkāršāk un bez maksas. Tāpat arī Marks Cukenbergs nebija tas, kas izdomāja „Facebook”... Šādu piemēru ir daudz.

Runas par to, ka mēs varētu kādam ko nozagt, es noraidu. Pirmkārt, mums pašiem ir ļoti daudz darba un ideju. Trūkst tikai resursu, lai to visu īstenotu. Otrkārt, ja mēs ko nozagsim, neviens vairs mums savas idejas neuzticēs. Būtu tuvredzīgi ko tādu darīt. Reputācija ir ļoti svarīga.

– Ja atceramies, tad arī draugiem.lv radās tukšā vietā, bez lieliem kapitālieguldījumiem. Pirmais impulss, šķiet, nāca no interneta vietnes klase.lv...

–  Jā, tā bija lapa, kura bija ļoti populāra, nevis, pateicoties redakcijas saturam, kuru veido algoti darbinieki, bet tāpēc, ka cilvēki paši to lietoja, uzaicināja klasesbiedrus un veidoja sniega bumbas efektu. Līdzīgi portāli, kur varēja uzaicināt draugu draugus darbojās arī ASV. Tie bija sākuma impulsi, lai izveidotos draugiem.lv.

– Reiz kādā intervijā jūs izteicāties, ka pirms gadiem sevi uzskatījāt par neveiksminieku...

– Jā, tāds es biju. Tam ir reāls segums. Atbraucu no Ņujorkas. Pastrādāju vienā darbā, otrā... Mēģināju sākt uzņēmēja karjeru, taču neveiksmīgi. Man bija 26 gadi, klasesbiedri lielos uzņēmumos jau darbojās atbildīgos amatos. Un, salīdzinot ar viņiem, man bija sajūta, ka dzīvē kaut kas neštimmē... Šī sajūta jau sāka robežoties ar izmisumu, jo, dari ko darīdams, nekas nesanāca.

– Vai interneta bizness varētu ko līdzēt Latvijai krīzes mazināšanā?

– Jā un nē. Mums ir pietiekami gudri prāti, kas varētu rast pasaules klases risinājumus un eksportēt tos, piemēram, uz Austrumeiropu. Taču pagaidām mēs neredzam tos daudzos interneta uzņēmējus, kuri būtu sasnieguši vērā ņemamus panākumus ārpus valsts. Baltijas līmenī darbojas inbox.lv, one.lv, ir cilvēki, kuri mēģina darboties Zviedrijā un Somijā. Tas arī viss...

– Kāds skats uz valsti un pašreiz tajā notiekošo ir no draugiem.lv skatupunkta?

– Protams, arī mēs jūtam krīzi. Ceru, ka mūsu darbinieki ir novērtējuši to, ka esam saglabājuši darbavietas. Negatīvās ziņas nomāc un ietekmē mūsu biznesa klientus. Ir reklāmas kritums, bet man jau patīk mācību grāmatās minētais – par uzņēmumiem, kuri radušies krīzes laikā. 70. gadu krīzē, piemēram, radās „Microsoft” un citi. Krīze ir ideāls laiks jauniem uzņēmējiem, lai kaut ko uzsāktu. Arī tāpēc, ka daudzi labi programmētāji ir palikuši bez darba un gatavi strādāt par mazāku algu.

Līdz šim valstī bija izveidojies tāds kā melnais caurums. Nekustamā īpašuma bizness, kur īsā laikā varēja nopelnīt lielu naudu, bija iesūcis daudzus gudros prātus. Tagad viņi savas spējas var pielietot citur, ir spiesti domāt, lai radītu ko paliekošu, ar pievienoto vērtību.

– Vai draugiem.lv lietotāji jūsu daudzos pakalpojumus tagad pērk mazāk?

– Ik pa laikam saņemu kādu indīgu vēstījumu par to, kāpēc, piemēram, par profila statistiku tiek prasīta samaksa. Bet katrs taču mierīgi var lietot portālu, nemaksājot par to ne santīmu. Bez dažādām papildus iespējām mierīgi var dzīvot. Un pat, ja tās lieto, mēnesī nevar iztērēt vairāk par diviem latiem. Tas ir mīts, ka internetā visam jābūt par velti. Kādam par to ir jāmaksā.

– Portālā pēdējos gados ir savairojušies ļoti daudz turku un citu tautību pārstāvju, kurus pamatā uzaicinājušas mūsu meitenes...

– Manā draugu lokā nav nevienas, kuras draugos būtu kāds turks. Taču jāsaprot, ka Turcija ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem. Mūsu meitenes uz turieni aizbrauc, turki viņas tur aplido un tad sarakste turpinās virtuālajā vidē. Nav gan dzirdēts, ka daudzas precētos ar turkiem. Starp citu, draugos vislielākais ārzemnieku īpatsvars ir no Ungārijas. Mums tur ir meitas uzņēmums. Ungāru draugos ir vairāk par miljonu – tātad vairāk nekā latviešu.

– Vai jūs joprojām vajā doma, bailes, ka portāls publikai varētu apnikt?

– Jā, tā ir. Paranojas sajūta ir visu laiku. Nekas nav mainījies. Tāpēc visu laiku ir nerimstošs darbs.

– Izskatās, ka šobrīd draugos arvien vairāk parādās vecākā gadagājuma cilvēki.

– Tā varētu būt. Piemēram, mana mamma draugiem.lv pievienojās aptuveni pirms pusgada, viņa spēlē brain spēles. Es redzu, ka viņas draugu loks aug ar viņas gadagājuma cilvēkiem. Vecākās paaudzes cilvēkiem interneta apguve bieži vien sākas tieši ar draugiem. Viņi ir ļoti labi lietotāji, jo ir lojāli. Ja vienai lietai pieķeras, tad uz ilgu laiku.

– Jūs savulaik esat spēlējis epizodisku lomu filmā „Emīla nedarbi”. Šķiet, kādā no ainām pat iegāzāties krūmos. Vai Emīla lomas tēlotājs Māris Zonnenbergs-Zambergs ir draugiem.lv lietotājs?

– Pat nezinu. Mums nav kontaktu.

– Ja Emīla laikos būtu internets, kā viņš rīkotos? Iespējams, daudzus nedarbus nemaz nedarītu?

– Grūti teikt. Pagājuši tikai 15 gadi, kopš internets ir sācis savu uzvaras gājienu. Tas ir tik ļoti mainījis pasauli. Grūti pat iedomāties, kā agrāk varējām bez tā visa iztikt...

– Rodas iespaids, ka jūs uz visu, arī valsts nākotni raugāties pozitīvi. Pats nekurnat, bet aicināt citus darboties.

– Mums vajadzīgs kāds pozitīvais tēls, kāds cilvēks, kurš radītu piemēru citiem. Pašlaik apkārt ir tikai sliktie piemēri. Kāds kaut ko ir nozadzis, izšķērdējis, kādu nolamājis... Negācijas vairo negācijas. Katram jāsāk pašam ar sevi. Īstermiņā ekonomiskajā ziņā visiem būs lielas problēmas, kamēr atspersimies pret dibenu un sajutīsim panākumu garšu, sagaidīsim eksporta pieaugumu, līdzekļu uzkrāšanu. No šī viedokļa raugoties, šķiet, ka viss ir  dimbā...

Taču Latvija kaut vai no uzņēmumu dibināšanas viedokļa, ja salīdzina, piemēram, ar Spāniju, ir paradīze. Var jau būt, ka es runāju no priviliģētas situācijas, jo pats mutuļoju vidē, kur apgrozās daudz ideju. Citiem tas, iespējams, šķiet nereāli. Tomēr es ceru, ka ar draugiem.lv investīciju projektu mēs dosim reālu iespēju tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd nav starta kapitāla, bet kuri var izdomāt un attīstīt ļoti labas lietas.

kasjauns.lv