Okupācijas muzejs lēmis par 30 okupācijas režīmu slavinošu objektu iekļaušanu krājumā

Runājot par muzejam deleģēto uzdevumu saglabāt objektu fragmentus vai daļas atbilstoši krājuma vajadzībām, Okupācijas muzeja direktore uzsvēra, ka process nav noslēdzies, jo likums tieši nepasaka, cik ilgā laikā objektu fragmenti vai to daļas būtu jānogādā muzejā.

Viņa vērsa uzmanību, ka pašvaldības finansējuma pieprasījumu par objekta demontāžu un transportēšanu var iesniegt līdz 22. novembrim. Vība skaidroja, ka patlaban muzeja krājumā uzņemti 15 fragmenti, no kuriem daži ir no viena objekta.

"Ja mēs runājam par Ministru kabineta (MK) sarakstā esošajiem objektiem, tad astoņi muzejā jau ir nogādāti. Lielākie apjomi ir no Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas," sacīja Okupācijas muzeja direktore, piebilstot, ka objekti atrodas speciāli šim nolūkam izveidotā slēgtā angārā ārpus Rīgas.

Viņa klāstīja, ka patlaban veidojas kolekcija, kura publiski izstādē vai kādā ekspozīcijā izvietota netiks, tomēr atsevišķi objekti var būt deponēti Latvijā akreditētiem muzejiem, piemēram, ja tiek veidotas tematiskas izstādes vai ārtelpu ekspozīcija, jo lielā apjoma dēļ šos objektus varētu būt grūtības izvietot telpās. Tāpat Vība atzīmēja, ka muzejā tapšanas procesā ir dokumentu kolekcija, kas satur informāciju par visiem demontējamiem objektiem.

Taujāta par demontēto objektu uzņemšanas krājumā kritērijiem, Okupācijas muzeja direktore norādīja, ka tie ir atbilstoši muzeja misijai, proti, pieminēt un atgādināt par 20. gadsimta divu okupācijas režīmu notikumiem, kas aptver vairāk nekā 50 gadu periodu. Atbilstoši muzeja stāstam un misijai tiek lemts par priekšmetiem, kas glabājami kā kultūrvēsturisks mantojums un pēcāk būtu izmantojams muzeja stāstā.

Viens no kritērijiem bijusi arī mākslinieciskā vērtība. Vība uzsvēra, ka kritēriji ir dažādi, tomēr muzejs izvēlējies un vēlas saglabāt tipoloģiski dažādus objektus.

Pēc Latvijas pašvaldību sniegtās informācijas noteiktajā termiņā - līdz 15. novembrim - demontēti visi 69 MK noteikumos "Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts" iekļautie objekti, kā arī pašvaldības pēc pašu iniciatīvas nojaukušas vēl teju tikpat daudz objektu.

Kā informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pašvaldības sniegušas informāciju par vēl 55 ārpus šī saraksta esošiem objektiem, kuru demontāža jau veikta pēc pašvaldību pašiniciatīvas.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris uzsver, ka pārvaldē izveidotā starpinstitūciju darba grupa ir izvērtējusi pašvaldību sniegtos ierosinājumus attiecībā uz kopumā 70 Latvijas teritorijā izvietotiem līdzīgas nozīmes objektiem. Līdz ar to pašvaldību papildu demontēto objektu skaits Latvijas teritorijā varētu vēl palielināties, jo vietvaras apņēmušās turpināt to demontāžas darbus arī pēc 15. novembra.

KM pārstāve atgādina, ka okupācijas režīmus slavinošo objektu sarakstā 69 iekļautie pieminekļi, tāpat kā pēc pašvaldību pašiniciatīvas papildu demontētie objekti nav bijuši uzstādīti karavīru apbedījumu vietās.

Pašvaldības aicinātas līdz 22. novembrim, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu "ePārskati", iesniegt pieprasījumus, lai normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā atgūtu līdz 50% no objektu demontāžā izlietotajiem līdzekļiem.

KM, pieaicinot NKMP deleģētus speciālistus, izvērtēs un apstiprinās pašvaldību iesniegtos valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus, nepieciešamības gadījumā prasot no pašvaldības papildu informāciju un dokumentus. Līdz 1. decembrim KM informēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), savukārt VARAM kompensēs pašvaldībām izdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem."

MK 2. novembra sēdē lēma piešķirt finansējumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 123 019 eiro apmērā, lai NKMP un Latvijas okupācijas muzeja biedrība varētu segt izdevumus, kas radušies saistībā ar okupācijas režīmu slavinošo objektu izvērtēšanu, dokumentēšanu un to fragmentu iekļaušanu Okupācijas muzeja krājumā.

23. jūnijā stājās spēkā likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas teritorijā." Saskaņā ar likumu publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju, vai arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Saskaņā ar 14. jūlija MK noteikumiem "Latvijas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts" ir apstiprināts 69 demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts. Pašvaldībām objektu demontāža bija jāīsteno ne vēlāk kā līdz 15. novembrim.