Babītes iedzīvotāja Aija jau divdesmit gadu cīnās pret nelegālu stāvvietu
Aija Rieksta jau divdesmit gadu mēģina panākt, lai Babītes dzelzceļa stacijas apkārtnē beidzot tiktu sakārtota auto novietošanas iespēja. Nav nekāds noslēpums, ka daudzi, kuri brauc strādāt uz Rīgu, cenšas novietot savas automašīnas pilsētas nomalēs, ceļu tālāk mērojot ar sabiedrisko transportu.
Līdzīgi notiek arī pie Babītes stacijas, kur automašīnas tiek novietotas vecā liepu alejā, tikai dažus metrus no Riekstas mājas logiem. Atbildīgās institūcijas tikmēr spēlē futbolu, jo zeme piederot “Latvijas dzelzceļam” un tur neko nevarot darīt.
Savu teritoriju sakopām, bet…
Aija Rieksta “Likumam un Taisnībai” raksta: “Mēs šo īpašumu “Sēļi” blakus Babītes stacijai nopirkām 2001. gadā – tad te bija briesmīga un nesakopta teritorija. Viss bija vienos brikšņos, tieši mūsu vārtu priekšā atradās sabiedriskā tualete un atkritumu konteiners, bet Babītes stacijā bez bailēm tirgoja krutku.
Divdesmit gadu laikā esam savu teritoriju sakopuši, taču ir cita problēma. Tieši pie mūsu mājas bija vecu liepu aleja ar zemes ceļu, kas skaitās dzelzceļa īpašums, taču Babītes pašvaldība 2012. gadā nezināmu iemeslu dēļ izdomāja to noasfaltēt. Rezultātā tas tagad ir pārvērties par stāvvietu – no rītiem šeit automašīnas liek atbraucēji, bet pēcpusdienās atpūtnieki. Rezultātā tiek bojātas liepu saknes, dažādi mēsli no automašīnām tiek mesti pie mūsu sētas, un ir bijuši arī gadījumi, kad mums pat no dārza nozog augus.
Es neesmu pret autobraucējiem, bet ir taču iespēja iekārtot stāvlaukumu tieši pie stacijas. Savukārt alejā nekādas ierobežojošās zīmes uzlikt nevarot, jo šis ceļš pat neesot iekļauts Latvijas ceļu tīklā. Mēs esam vērsušies visās iespējamās valsts institūcijās, bet rezultātu nav nekādu.”
Nepatīkami novērojumi
Ikdienā esot savā dārzā, Riekstai ir sajūta, ka patiesībā viņa nepārtraukti atrodas pamatīga dzīves mutuļa pašā centrā. “Nav jau tā, ka es to tik vien daru kā speciāli novēroju to, kas notiek pie manas sētas. Diemžēl visa šī dzīve risinās vien dažus metrus no manas mājas un gribot negribot man tas viss ir acu priekšā. Cilvēki, kuri šeit novieto automašīnas un nodarbojas ar dažādām citām lietām, mūsu klātbūtni absolūti ignorē. Es pat kādā brīvā brīdī sastādīju tādu kā sarakstu par savu pieredzi,” stāsta Rieksta.
Šo sarakstu viņa uzticēja arī “Likumam un Taisnībai”, un jāsaka, ka tas ir visai kolorīts. Tātad kādi ir viņas novērojumi šo gadu garumā.
Pie mājas sētas visai bieži tiek atstāti velosipēdi, kurus to īpašnieki bez bēdu pieslēdz pie sveša īpašuma žoga – ņemot vērā, ka lietā tiek likti dažādi metāla brīnumi, žogs visai bieži jālabo.
Automašīnas šeit tiek atstātas ne tikai uz darba laika stundām, bet arī vairākām diennaktīm. Piebraucot īpašnieki turpina runāt pa telefonu, un teju vai pusstundu auto stāv ar ieslēgtiem dzinējiem. Gadījumos, ja autovadītājs gaida vēl kādu atbraucēju, kurš vedēju nevar uzreiz ieraudzīt, lietā tiek likts auto signāls.
Vasarā gaidītāju auto stāv ar atvērtiem logiem vai durvīm, un tad, atrodoties dārzā, var uzzināt daudz dažādu dzīves stāstu, ieskaitot intīma rakstura sīkumus. Skaļa mūzika un automašīnu apkopšana, ieskaitot mazgāšanu un paklājiņu izdauzīšanu pret sētu, ir ikdiena. Vakara stundās nereti dzirdamas skaņas, kas nepārprotami liecina par mīlas rotaļām automašīnās.
Logi jātur ciet
Pēdējā laikā šo ielu iecienījuši arī izklaides autobusu vadītāji, kuri arī nekautrēdamies turpat sakopj savu spēkratu. Tāpat šeit notiek divriteņu, automašīnu, to rezerves daļu un pat gaļas tirgošana. Iegriežas arī dažādi traktori, kravas auto, pārģērbjas skrējēji, tiek izdzerts pa kādam alum, un pudeles turpat arī atstātas. Dabisko vajadzību nokārtošana pie sētas arī ir visai pašsaprotama.
Jāatzīmē, ka no visa tā gaisā ir nemitīga izplūdes gāzu dūmaka, bet Riekstas kundzei ir astma, tādēļ arī vasarā mājas logi jātur visu laiku aizvērti.
Vairākas reizes, pieķerot piemēslotājus, viņa saukusi policiju, taču visu šo 20 gadu laikā tās darbiniekiem tikai vienu reizi izdevies ierasties laikā – šā gada 14. martā. Mārupes novada pašvaldības policisti ir pieķēruši kādu BMW īpašnieci, ar kuru veiktas preventīvas pārrunas. Pirms tam par šo teritoriju atbildēja Olaines policija, kura šādus izsaukumus ignorēja.
Iestāžu futbolspēle
Rieksta ir vērsusies visās iespējamās iestādēs – sākot ar vietējo pašvaldību un beidzot ar vairākām ministrijām. Viņas vienīgā vēlme ir, lai pie īpašuma robežas tiktu uzstādīta satiksmes zīme, kas aizliegtu stāvēšanu. Tomēr tā ir izrādījusies neiespējamā misija.
Vēl 2019. gadā Rieksta vērsās Babītes novada pašvaldībā (pirms administratīvās reformas). Domes priekšsēdētājs Andrejs Ence savā atbildē norāda: “Minētās teritorijas īpašuma tiesības ir nostiprinātas Satiksmes ministrijai, tādēļ ar visiem lūgumiem un jautājumiem ir jāvēršas tieši šajā institūcijā.” Ministrija norāda, ka par satiksmes organizāciju konkrētajā vietā var vērsties pie “Latvijas valsts ceļiem”.
“Latvijas dzelzceļa” apsaimniekošanas daļas vadītāja Nora Kalniņa vēstulē ir lasāms, ka saņemta toreizējā Babītes novada pašvaldības atbilde – “pašvaldība nesaskata nepieciešamību pārkārtot satiksmes organizāciju uz šā pievadceļa, kā arī norādīts, ka nav konstatēts, ka pašreizējā transporta līdzekļu novietošana radītu bīstamas situācijas satiksmes dalībniekiem.”
Uzskatot, ka regulārā automašīnu novietošana tomēr var apdraudēt liepu aleju, Rieksta vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Saņemtajā atbildē no valsts sekretāra vietnieces Ilzes Ošas aicināta Satiksmes ministrija un minētās zemes vienības īpašnieks “kompetences ietvaros risināt norādītās problēmas”.
“Gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību ir viena no pašvaldības funkcijām, līdz ar to lūdzam arī pašvaldību izvērtēt A. Riekstas minēto un sadarbībā ar zemes īpašnieku nodrošināt minētās liepu alejas izmantošanu un apsaimniekošanu,” teikts vēstulē.
Lieki piebilst, ka neviens ne ar kādiem kopējas apsaimniekošanas priekšlikumiem pie Riekstas tā arī nav vērsies.
Gadījumā, ja...
Satiksmes ministrijas valsts sekretāres Ligitas Austrupes atbildē var lasīt: “2021. gadā privātpersona vērsās LDz ar prasību uzstādīt zīmi “Apstāties aizliegts” ceļa pusē, kas robežojas ar privātpersonas īpašumu. Pēc LDz lūguma LVC paskaidroja, ka, ņemot vērā kopējo pievedceļa noslogotību, kā arī to, ka nav novērota nomaļu izbraukāšana, LVC nesaredz tiešu vajadzību ierobežot pašreizējo režīmu, taču, ja īpašnieks LDz to vēlas, tad LVC nebūs iebildumu par režīma izmaiņām un pievedceļa Babītes dzelzceļa stacijai, gadījumā, ja tiek izstrādāta atbilstoša Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas shēma ar ceļa īpašnieka piekrišanu. Teritorija tiek apkopta LDz iespēju robežās, un tās labiekārtošanai tiek paredzēta iespēja mobilitātes punkta izveidei, saskaņā ar ko attiecīgs jautājums tiks virzīts izskatīšanai Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānošanas koordinācijas grupā.”
Par to, kad šāda iespēja ir paredzēta un vai šis jautājums kaut kur tiks virzīts, Riekstai informācijas nav. Tikmēr “Latvijas dzelzceļš” Riekstu joprojām cenšas pārliecināt, ka alejā un pie viņas mājas stāv tā klienti, bet klientu intereses ir pirmajā vietā.
“Būtu atbraukuši te kādreiz vakarā un paskatījušies, kas te notiek, vai ar mani vismaz aprunājušies – es taču redzu, kas notiek pie manas sētas un kas un kādus transporta līdzekļus te patiesībā novieto. Es jau neprasu, lai aizver visu šo piebraucamo ceļu, bet gribu tikai kārtību un tīrību tajos pāris desmitos metru pie savas teritorijas,” sašutusi situāciju komentē Riekstas kundze.
