Astoņzobu kaitēklis izposta Amatas dabas taku! Ceļotāji sašutuši par meža izciršanu Gaujas Nacionālajā parkā. FOTO

Internetu pārpludinājuši desmitiem ierakstu, fotogrāfiju un video, kas vēsta par Amatas dabas takas (oficiāli saukta par ģeotaku) “aiziešanu mūžībā”. Lūk, tikai pāris skaļāko ierakstu: “Taku kopā ar visu tās apkārtnes mežu nogalinājis zemes privātīpašnieks. Tiksimies pēc 100-150 gadiem”, “Iznīcinātā Amatas taka pašā nacionālā parka centrā. Mani ļoti interesē, kāda izmēra kukulis jādod, lai nacionālajā parkā, gar vienu no skaistākajām upēm, desmit kilometru garumā nozāģētu daudzgadīgos kokus”.

Šos ierakstus paspilgtina tūristu un dabas draugu uzņemtie video, kas liecina par to, ka viens no Amatas ģeotakas posmiem, kas vēl pavisam nesen bija dabas pārgājienu cienītāju viens no iemīļotākajiem maršrutiem, ir pamatīgi izdangāts ar smago tehniku un pārvērties par dubļu slīkšņu. Savukārt daļa gleznainā meža nu pārvērtusies par kailcirti. Vārdu sakot, izņemot zāģerus un mežstrādniekus, tur citiem vairs nav ko meklēt.

“Nekā no Amatas takas skaistumu vairs nav!”

Jauns.lv lasītāja Iveta Rancāne, kura nesen ar draugiem apmeklēja Amatas dabas taku, pastāstīja: 

Izcirtums Amatas ģeotakā:

“Koki gar upi tiek zāģēti vairāku kilometru garumā - kādi pieci kilometri noteikti... Un pārsvarā tieši gar upes krastu. Takas tur šobrīd nav - viss izdangāts ar meža tehniku un pilns ar zaru kaudzēm. Upes krastā izcirsts viss - paveras pliks, izpostīts laukums - nekā no Amatas dabas takas skaistuma vairs nav!

Tātad - svētdien sākām mēs iet pie Kārļiem, ar norādi “Zvārtes iezis”. Nebija nekādas informācijas, ka šajā takas posmā notiek kādi meža darbi - tāpēc droši gājām. Pēc kāda gabaliņa skatāmies, ka ir zāģēti koki, samesti zari… nu, mazums kas - Gaujas Nacionālais parks mežu attīra..., bet jo tālāk ejam, jo briesmīgāk sāk izskatīties. Līdz kādu gabalu priekšā krīt egle. Sapratām, ka meža zāģēšana notiek pilnā sparā, arī svētdienā. Apstājāmies, protams, samulsām - kāpēc pie norādēm nekas nebija minēts, ka ir bīstami iet, ka tiek zāģēti koki?

Pameklējām internetā un atradām, ka Dabas pārvalde informē, ka taka slēgta, jo tur notiek mežizstrāde. Gājām pa samētātajiem zariem un rakumiem apkārt vietai, kur zāģē kokus”.

Tik tiešām Dabas aizsardzības pārvalde novembra sākumā paziņoja, ka “uz laiku apmeklētājiem slēgts Amatas ģeotakas posms Gaujas Nacionālajā parkā: takas vidējā, ap deviņu kilometru garajā posmā no Kārļu zivjaudzētavas līdz Zvārtes iezim šobrīd privātīpašumā notiek mežistrādes darbi, kas apgrūtina pārvietošanās iespējas”.

Astoņzobu mizgrauža invāzija

Tomēr daudziem rodas jautājumi, kāpēc Gaujas Nacionālajā parkā – tūristu iecienītā ainavā notiek kailcirte. Uz Jauns.lv lasītāju jautājumiem atbildēja Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

- Uz cik ilgu laiku šis Amatas ģeotakas posms būs slēgts? Kad to plānots atkal atvērt apmeklētājiem?

- Amatas ģeotaka Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) vijas ne tikai caur valsts īpašumu, bet arī vietām šķērso privātīpašumus. Ciršanas darbi tiek veikti privātīpašumā - ir pilnībā saskaņoti un atbilst normatīvo aktu un mežu apsaimniekošanas plāna (MAP) nosacījumiem. Tomēr šobrīd Dabas aizsardzības pārvaldei nav zināms, cik ilgu laiku mežistrāde turpināsies. Kad darbi tiks pabeigti, izvērtēsim situāciju un lemsim par takas pieejamību tūristiem.  
 
- Kā zināms, dabas aizsargājamajās teritorijās ir noteiktas īpašas prasības jeb ierobežojumi mežistrādei. Līdz ar to - kāpēc tik lielā teritorijā (apjomā) notiek koku ciršana?

- Privātā meža īpašumā tika konstatēta plaša egļu astoņzobu mizgrauža invāzija, un saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) izsniegto sanitāro atzinumu un pārvaldes izsniegto atzinumu par plānoto darbu atbilstību MAP un GNP normatīvajam regulējumam, VMD ir izdevis koku ciršanas apliecinājumu sanitārās cirtes veikšanai. 
 
- Vai pēc mežizstrādes darbu veikšanas mainīsies, un kā, Amatas ģeotakas ainava?

- To redzēsim un varēsim komentēt pēc darbu veikšanas.  
 
- Kā cilvēki fiziski tiek informēti, ka Amatas ģeotaka ir slēgta? Vairākos interneta komentāros rodami ieraksti, ka par to nav informācijas un cilvēki “ieklīst” šajā takā, kur gāžas egles?

- Rūpējoties par tūristu drošību, pārvalde dabā ir izvietojusi zīmes par konkrētā takas posma slēgšanu, informējusi sabiedrību ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, izvietojusi informāciju savā interneta vietnē, sociālajos kanālos un mobilajā lietotnē “Dabas Tūrisms”. Ņemot vērā sociālo tīklu komentārus, ka zīmes nav manāmas, tagad daudzviet izvietotas papildu lielākas zīmes. Norobežojošās lentas pārvalde neizvieto, jo diemžēl pieredze rāda, ka tās drīzumā nokļūst dabā atkritumu veidā. 

Eiropas mēroga meža epidēmija

Pie daudzajiem sašutumu par egļu ciršanu ierakstiem sociālajos tīklos atrodami pāris komentāru, kurus, pēc visa spriežot rakstījusi arboristi vai mežzinātnieki. Viņi pauž, ka pat tikai paskatoties uz fotogrāfijām, var redzēt, ka egles Amatas krastos par savu “placdarmu” izvēlējies astoņzobu mizgrauzis, un meža īpašniekam nekas cits neatlika, kā vien egles izcirst, jo pretējā gadījumā tās tik un tā būtu aizgājušas bojā – nokaltušas.

“Latvijas Valsts mežu” filma par egļu astoņzobu mizgrauzi:

Jau šī gada sākumā Valsts meža dienesta pārstāve Iveta Pavziniuka mudināja: “Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot egļu audzes, pievēršot uzmanību egļu astoņzobu mizgrauža izplatībai. Šis bīstamais kaitēklis kokiem nodara neatgriezeniskus bojājumus, tas var invadēt (ieperināties) ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var apdraudēt arī pilnīgi veselus kokus, radot meža īpašniekiem finansiālus zaudējumus.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir bīstamākais kaitēklis pieaugušās egļu audzēs ne tikai Latvijā, bet visā Eirāzijā. Šis kaitēklis parasti savairojas vēja gāztās vai citādi novājinātās eglēs, nemizotos baļķos, kuri diametrs ir lielāks par 12 cm. Par mizgraužu uzbrukumu kokam liecina samērā reti, ap 1 mm lieli caurumi stumbrā - ieskrejas, un pie koka sakņu kakla sakrājušās svaigas nobiras jeb brūni mizas milti. Ja mizgrauzis savairojas masveidā, tas var bojāt arī pilnīgi veselas egles. Kā liecina pats kaitēkļa nosaukums, tā ir apmēram piecus milimetrus liela vabole ar astoņiem zobiem. Mizgrauzis savu attīstības ciklu primāri veido tikai egļu audzēs, un sevišķi tīkamas tam ir tādas egles, kas sasniegušas vismaz 40-50 gadu vecumu. Ja populācija ir pietiekami liela, ik pa laikam tie mēdz nopostīt arī kādu priedi.

Pašlaik pēc nodarītā kaitējuma apjomiem, mizgrauzis  ievērojami ir izplatījies visā Eiropā, sasniedzot pat epidēmijas apmērus. Novērojumi rāda, ka vēl nenokaltušo egļu augtspēja salīdzinājumā ar stāvokli bojājuma konstatēšanas brīdī neuzlabojas, bet gan tās nokalst”.

Visvairāk postījumu Lubānas un Cēsu apkārtnē

Zemkopības ministrija šī gada jūnijā izstrādāja “Rīcības plānu egļu mežaudžu aizsardzībai pret egļu astoņzobu mizgrauzi 2022 .gadā”, kas paredzēja arī kaitēkļla skarto egļu mežaudžu izciršanu. Pēc ministrijas datiem pērn visvairāk astoņzobu mizgrauzis uzbrucis Ziemeļvidzemes un Centālvidzemes virsmežniecībām (attiecīgi  226,3 ha jeb 27% no visiem bojājumiem un 174 ha jeb 21% no visiem bojājumiem), īpaši Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālā parka teritorijā Cēsu novadā.

2020. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus Gaujas Nacionālā parka likumā, lai tie meža īpašnieki, kuru zeme atrodas parka dabas lieguma zonā un meža īpašumam nav apstiprināta apsaimniekošanas plāna, varētu ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību. Kaitēkļa ierobežošanas pasākumus (tātad, arī koku ciršanu) nu var veikt, ja attiecīgajā mežaudzē nav konstatēta īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai aizsargājams biotops. Mežzinātnieki pieļauj, ka kaitēkļa savairošanos Gaujas Nacionālajā parkā, iespējams, veicināja 2017. gada sausā vasara un samērā liels vēja gāzto koku apjoms.

Mainās ainava

Egļu astoņzobu mizgrauzis nu pamatīgi mainījis apmēram 15 kilometrus garā Amatas ģeotakas Gaujas Nacionālajā parkā ainavu, kas vijas gar Amatas upes labo krastu starp Melturiem un Veclauču tiltu - vienu no garo pārgājienu cienītāju populārākajiem maršrutiem.

Amatas ģeotaka - pārgājienu maršruts:

Ģeotaka veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem plūstot uz Gaujas ieleju. Tās krastus grezno dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēstures lappuses 350-400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju klāja jūra. Amatas senleja ir sevišķi bagāta ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Te apskatāmi vairāk nekā 20 smilšakmens un dolomīta atsegumi, no kuriem desmit ir valsts nozīmes aizsargājamie ģeoloģiskie dabas pieminekļi, tostarp arī gleznainais 19 metrus augsts klints izcilnis – Zvārtes iezis.