Ar tiesību normu izmaiņām draud apturēt saules un vēja enerģijas parku projektu attīstību Latvijā
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) plānotās izmaiņas sistēmas pieslēguma noteikumos elektroenerģijas ražotājiem nobremzēs saules un vēja enerģijas parku projektu attīstību Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu, pavēstīja atjaunojamās enerģijas ražotāja SIA "Evecon" valdes priekšsēdētājs Gatis Lazda.
SPRK ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus "Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem". Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem, uzsver Lazda.
Priekšlikums paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu, skaidro Lazda. Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 megavati (MW), būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW - ar piecu miljonu eiro papildu izmaksām.
Lazda uzsver, ka neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Turklāt projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.
Lazda uzskata, ka šāds pēkšņs izmaksu pieaugums draud apturēt lielu daļu no jau sāktajiem projektiem. Lazdam ir saprotama reformu nepieciešamība nozarē, tomēr, viņaprāt, to veikšanai ir jāmeklē risinājumi, kas neiznīcina zaļās enerģijas projektu attīstītājus un neaptur jau sāktos projektus.
Lazdas ieskatā, reformām būtu "jāatsijā" uzņēmēji, kuri reāli ir sākuši un spēj realizēt zaļās enerģijas projektus, no tādiem "biznesmeņiem", kuru mērķis ir realizēt šos projektus tikai uz papīra, tālāk pārdodot citiem projektu attīstītājiem par nesamērīgi augstām cenām. Lazda norāda, ka Latvija jau šobrīd ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, bet šādi jauni šķēršļi atsviedīs Latviju zaļās enerģijas projektu īstenošanā vēl par pusotru gadu atpakaļ. Tādējādi valsts turpinās veicināt dārgas enerģijas importu, neļaujot īstenot vietējos lētākas enerģijas projektus.
"Evecon" īsteno dažādus zaļās enerģijas projektus gan Latvijā, gan Igaunijā, tostarp Latvijā uzņēmums šobrīd aktīvi strādā pie vairāk nekā 40 dažādiem saules un vēja enerģijas projektiem.
Paļaujoties uz esošajiem noteikumiem, zaļās enerģētikas uzņēmumi visā Latvijā ir rezervējuši jaudas, sākuši projektēšanu un iegādājušies zemi, informē Lazda. "Tās ir miljoniem eiro vērtas investīcijas, kas šobrīd ienāk šajā nozarē. Ar katra šāda projekta īstenošanu jau nākamgad Latvijas iedzīvotājiem palielinātos iespēja iegādāties lētāku enerģiju. Tomēr pēkšņi, ar vienu nepārdomātu lēmumu, visam var tikt pārvilkts pāri trekns krusts," pauž Lazda.
Viņš norāda, ka valsts institūciju pārstāvji no vienas puses runā par nepieciešamību atbalstīt zaļo kursu un lētāku vietējās enerģijas ražošanu, bet realitātē pēkšņi tiekot izstrādāti noteikumi, kas draud apturēt zaļās enerģijas projektu realizāciju visā valstī.
Lazda uzskata, ka valsts institūciju pārstāvjiem būtu jādomā nevis par to, kā torpedēt jau sāktos projektus, bet gan par birokrātisko šķēršļu mazināšanu un zaļās enerģijas projektu izbūves procesa sakārtošanu pašvaldību līmenī. Uzņēmējs skaidro, ka šobrīd katra pašvaldība mēdz izvirzīt bezmaz vai savas prasības. Vienviet ir nepieciešama zemes transformācija, citviet nē. Vienā pašvaldībā tiek piemēroti atviegloti noteikumi attiecībā uz saules parku būvniecību, bet citā tiek prasītas visas atļaujas kā būvei.
Papildu neērtības rada arī neprognozējamība projektu izstrādes nosacījumos, norāda Lazda. Piemēram, sistēmas operators AS "Sadales tīkls" maijā pēkšņi samazināja tehnisko noteikumu derīgumu termiņu no 24 uz deviņiem mēnešiem, kuru laikā ir jāpabeidz būvprojekta izstrāde. Lazda uzskata, ka valstī tomēr vajadzētu būt vienotam procesam ar visiem skaidriem un paredzamiem noteikumiem.
Lazdas ieskatā šiem noteikumiem būtu jābūt vienotiem visiem atjaunojamās enerģijas projektiem. Nebūtu pieļaujama īpaša statusa piešķiršana vieniem, vienlaikus diskriminējot pārējos. Ieviešot sakāpināti augstus maksājumus par jaudu rezervēšanu, visvairāk cietīs mazie zaļās enerģētikas projekti, kuru virzība šobrīd notiek visstraujāk un lielākoties notiek ar vietējā kapitāla palīdzību, skaidro Lazda un uzsver, ka tas novedīs pie tā, ka Latvijā būs iespējams īstenot tikai dažus lielus megaprojektus ar spēcīgu politisko aizmuguri un milzīgām finanšu rezervēm, faktiski no spēles izslēdzot mazos un vidējos uzņēmējus.
Tiek plānots, ka projekta attīstītājs turpmāk tehniskās prasības varēs saņemt tikai brīdī, kad ir iemaksāta jaudas rezervēšanas maksa, paredzot, ka līdz piecu MW projektiem ir jāveic pārskaitījums, savukārt projektiem virs pieciem MW ir iespējams iesniegt bankas garantiju. Šobrīd Latvijā šādu lielo projektu īstenošanai vairs nav pieejamas brīvas jaudas, bet tās iespējams iegūt, piemēram, apturot jau sākto projektu attīstību.
Konkurenci iespējams samazināt, gan ieviešot jaunas izmaksu barjeras, gan arī piešķirot īpašu statusu vienam vai atsevišķiem nākotnē plānotiem projektiem, skaidro Lazda. Tas ierobežos jaunu investīciju ienākšanu nozarē un, visticamāk, veicinās kārtējo oligopola vai monopola situācijas veidošanos.
"Viens vai daži uzņēmumi kārtējo reizi diktēs savus nosacījumus visiem pārējiem. Šobrīd jau ir novērojama tendence, kad atsevišķi lielie enerģētikas uzņēmumi, kas sākotnēji nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas un veikuši jaudas rezervāciju, tagad cenšas atgūt nokavēto, mēģinot iegādāties mazos nozares uzņēmumus, kuri ir daudz aktīvāki jaunu projektu īstenošanā," informē Lazda.
Viņaprāt, ja nozares sakārtošanai ir nepieciešams ieviest maksu par jaudu rezervāciju, tad Latvijai būtu tiesiski pareizi to darīt tāpat, kā to izdarīja Lietuvā - maksu par jaudas rezervāciju piemērot tikai jaunajiem projektiem. Tādējādi jau projekta izvērtēšanas sākumposmā būtu skaidrs, ar kādām papildu izmaksām ir jārēķinās, un investori netiktu negaidīti pārsteigti projekta īstenošanas procesa vidū.
Kopumā "Evecon" Baltijā īsteno saules un vēja enerģijas projektus 1500 megavatu (MW) apjomā, tostarp konkrēti līdz šā gada beigām plānots sagatavot projektus ar 500 MW jaudu un sākt celtniecību 2023. gadā.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Evecon" reģistrēts 2021. gadā. Kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tā pieder Igaunijas "Evecon" (98%) un Gatim Lazdam (2%).
