Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā plāno iekļaut vairākus jaunus objektus
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) virza iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vairākus jaunus objektus, liecina informācija pārvaldes tīmekļvietnē.
NKMP norāda, ka kultūras pieminekļu apzināšana, uzskaite un kontrole ir viens no pārvaldes darbības pamatvirzieniem.
14.oktobrī notika kārtējā pieminekļu uzskaites komisijas sēde, kurā pieņemts lēmums par vairāku objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu nākotnē papildinās septiņpadsmit jaunatklāti pilskalni vairākos Latvijas novados.
Kā valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi iekļaušanai sarakstā virzīti "Kaļķu", "Vanagu", "Svātiunes", "Slobodas", "Cucuru", "Kurjanovas", "Ļūbasta" pilskalni un "Stulbenes pilskalns ar dambi".
Savukārt kā reģiona nozīmes arheoloģijas pieminekļi - "Brunču", "Smeceres sila", "Keklišku", "Katlešu", "Borovkas", "Križovkas", "Dudaru", "Stepiņu" un "Svātovas" pilskalni.
Lielākā daļa jaunatklāto pilskalnu datēti kā dzelzs laikmeta pieminekļi, taču divi no tiem apdzīvoti jau vēlajā bronzas laikmetā, savukārt viena pilskalna apdzīvotības periods iestiepies arī viduslaiku sākumposmā, atzīmēja NKMP.
Saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaujami objekti ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
Valsts nozīme tiek piešķirta starptautiskā vai Latvijas mērogā izciliem objektiem, reģiona nozīme tiek noteikta Latvijas reģioniem raksturīgiem, īpašiem objektiem, savukārt konkrētas pašvaldības teritorijai raksturīgus objektus vērtē kā vietējas nozīmes kultūras pieminekļus.
No jauna sarakstā iekļaujamo pilskalnu gadījumā NKMP speciālisti izvērtējuši to, vai pilskalnā konstatēts kultūrslānis, kas liecinātu par tā ilgstošu apdzīvotību, cik sarežģīti veidota pilskalnu aizsardzības sistēma, kā arī ņēmuši vērā pilskalnu datējumu
Izvērtējot minētos kritērijus, senākajiem, spēcīgāk nocietinātajiem un ilgstošāk apdzīvotajiem pilskalniem piešķirta augstākā, valsts nozīmes vērtības grupa, savukārt ne tik spēcīgi nocietinātajiem un īsāku periodu izmantotajiem pilskalniem - reģiona nozīme.
NKMP uzsver, ka pilskalni ir atpazīstamākie un populārākie Latvijas arheoloģiskie pieminekļi. Tie ne tikai stāsta par senču dzīvesveidu, nocietinājumiem un militārajām sadursmēm senatnē, bet arī ir atpazīstami ainavas elementi mūsdienās un nozīmīgi objekti vietējās kopienās.
Septiņpadsmit jaunatklāto pilskalnu virzīšana uz iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir tikai sākums, jo pēdējo gadu laikā, izmantojot reljefa skenējumu "LIDAR" kartes un iesaistoties brīvprātīgajiem entuziastiem, Latvijā atklāti veseli septiņdesmit septiņi jauni pilskalni.
Aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu nākotnē papildinās arī jauni arhitektūras un mākslas pieminekļi. Pēc objekta īpašnieku iniciatīvas iekļaušanai arhitektūras pieminekļu nozares grupā, kā nozīmīgs un Latgales reģionam raksturīgs vecticībnieku koka lūgšanu namu arhitektūras paraugs, virzīts "Štikānu vecticībnieku lūgšanu nams".
Pēc NKMP speciālistu atzinuma, nams ir kultūrvēsturiski un ainaviski nozīmīgs, saglabājams tā būves telpiskais risinājums ainavā, tāpat arī ēkas plānojums un konstruktīvie elementi, fasāžu arhitektūra, tornis un saglabājušies būvgaldniecības izstrādājumi.
Savukārt mākslas nozarē virzīt iekļaušanai sarakstā komisija atbalstīja unikālu 18.gadsimta beigu mūra sānu altāri, astoņas 18.gadsimta, 19.gadsimta gleznas un divus 19.gadsimta procesiju karogus.
