Milzīgs skaits krievu aizbēguši no Krievijas. Uz kurieni viņi devušies?
Neapmierinātībā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto valsts vadīšanas veidu un virzienu daudz krievu ir aizbēguši no Krievijas. Vienlaikus politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka daļa krievu neticēs Putina pastrādātajiem kara noziegumiem pat tad, kad karš beigsies, Putina režīms kritīs un medijos būs redzami reāli kara postījumi.
Jautāts, vai pasaulē kāds vēl tic Krievijai, piemēram, tam, ka viņiem ir neprecīzi ieroči un tādēļ viņi nejauši nogalina kādu civiliedzīvotāju, viņš teica: “Ir daži indivīdi, šauras grupas arī Rietumos, kas joprojām jūt līdzi Putinam, viņa režīmam un Krievijai kopumā.
Tie ir cilvēki, kas nav labi informēti, un tie, kas ir Krievijas spiegu un dezinformatoru saražota satura patērētāji medijos, paši nezinādami to. Tas stāsts, ko izplatījuši Kremļa propagandisti, par Krieviju kā garīguma citadeli dažos ir radījis kaut kādu uzticēšanos.
Nav iedziļinājušies reālajā situācijā
Tie ir cilvēki, kas ir tālu un nav spējuši iedziļināties reālajā stāvoklī Krievijā, kur Maskavas patriarhāts ir pilnībā paļauts Kremlim un nav nodemonstrējis garīgu stāju kara jautājumā. Tieši otrādi – tas ir palīdzējis Putinam ar klusēšanu un zināmu piekrišanu. Nemaz nerunājot par atsevišķiem pareizticīgo mācītājiem, kas atklāti atbalsta Krievijas agresiju.”
Krieviju pasaulē varētu atbalstīt arī ļaudis ar konservatīviem uzskatiem, kas atbalsta tradicionālās vērtības un nav apmierināti ar radikālām liberālām pārmaiņām. Viņi ir meklējuši starptautiskus sabiedrotos un uzķērušies Putina meliem. “Bet tas slānis nav biezs. Tas ir plāns. Kārtiņa ir diezgan plāna.”
Putinam joprojām izdodas pārliecināt daļu krievu
Bet vai Putinam joprojām izdodas pārliecināt vietējos Krievijas iedzīvotājus? “Jā, daļu noteikti. Ar kritisko domāšanu nav tik veikli gājis postpadomju Krievijā, kur daļa cilvēku ir nabadzīgi, kuriem nav īpašu izklaides iespēju un kuri joprojām pēc padomju tradīcijas dzīvo pie televizora un no turienes saņem galveno informāciju.”
Daudzi aizbēguši no Krievijas
Pozitīvi, ka daļa jauniešu ir labi informēti, jo internetā smeļas alternatīvu viedokli, kas nav Kremļa kontrolēts. “No viņiem daudzi ir aizbēguši. Krievu skaits ārpus Krievijas ir milzīgs. Krievija pati jau neparāda demogrāfiskās problēmas, kas tai bija jau pirms kara. Daudz Krievijas intelektuāļu ir aizbraukuši.
Silīcija ielejā atradīsiet daudzus informāciju tehnoloģiju speciālistus ar krievu uzvārdiem. Vācijā ir daudz. Arī citās valstīs. Tagad kara laikā bēg prom vēl vairāk. Gan demokrātiski domājošie bēg prom, gan tie, kuriem politika bijusi vienaldzīga un kas ar savu klusēšanu ir atbalstījuši Putinu. Viņi tagad vienkārši bēg no mobilizācijas.”
Precīzu ainu nevaram zināt
Kā ierasts, precīzu socioloģisko ainu autoritārā valstī nevar nolasīt. “Krievija jau iegūst daļēji totalitāras valsts pazīmes, līdz ar to aptaujās ir grūti noskaidrot, kas īstenībā ir kas. Tikai pie lieliem pagriezieniem cilvēki sajūt, ka ir brīvi teikt, ko domā. Tad pa īstam var uzzināt, kurš kādas vērtības atbalsta.”
Cik liela varētu būt tā Krievijas iedzīvotāju daļa, kas joprojām tic Putinam? Atbalstītāju skaits varētu būt no 50 līdz 70%. Taču šie rādītāji lielā mērā atkarīgi no uzdotā jautājuma formulējuma, piemēram, vai atbalstāt Krievijas pašreizējo virzienu, vai uzticaties Putinam, vai atbalstāt Putina pārvēlēšanu. Atkarībā no jautājuma formulējuma atbalsts variē 30-70% robežās.
Jo ilgāks karš, jo vairāk vilšanos
Bet pat uz šiem datiem jāskatās ar zināmu piesardzību, saprotot, ka autoritārās, totalitārās valstīs ir grūti objektīvi noskaidrot sabiedrības viedokli, noskaņojumu.
“Kopumā var redzēt: jo ilgāk karš ies, jo vairāk būs vilšanos. Sevišķi tad, ja karš klauvē pie daudzu ģimeņu durvīm un dēliem, brāļiem, tētiem jādodas prom un jāmirst. Tas nevar atstāt vienaldzīgus ilgākā laikā.”
Propagandas lielais ļaunums
Vienlaikus jāsaprot, ka Kremļa īstenotā propaganda nodara lielu ļaunumu. Daudzus gadus daļa sabiedrības (tostarp Latvijā) ignorēja propagandas bīstamību. “Propaganda ir ļoti bīstama, un cilvēka racionalitāte un spēja pieņemt racionālus lēmumus ir atkarīga no tās informācijas, ko viņš patērē.”
Ja cilvēkam nav objektīvas informācijas un viņš bāzējas tikai uz to, ko ir sapratis, turklāt to vēl ietērpj emocionāli, propaganda strādā ļoti spēcīgi. Propaganda saistīta ar afekta reakciju, emocionalitāti.
Kudors atgādināja, ka arī reklāmas labi strādā. “Kāpēc kapitālismā kompānijas, kas skaita katru dolāru vai eiro, tērē lielu naudu reklāmai?!” Uzņēmumi tā nerīkotos, ja ar reklāmām nevarētu ietekmēt patērētāju rīcību. Gan reklāma, gan propaganda strādā, mainot cilvēku domas un rīcību.
Daļa krievu tāpat neticēs Putina pastrādātajiem noziegumiem
“Manipulēšanas līmenis mūsdienās ir ārkārtīgi augsts. Ļaunie ģēniji tiešām izdara trakas lietas ar cilvēku prātiem. Ja tas notiek vairākas desmitgades, kā tas ir Krievijā, tad nav zināms, vai daļa [sabiedrības] vispār kaut kad dziedināsies.
Pat tad, kad karš kaut kad beigsies, Putina režīms kritīs un rādīs objektīvus skatus, daļa tāpat tam neticēs! Cilvēks ir interesanta būtne šajā ziņā.”
Krievijas nākotni ir grūti prognozēt
Bet cik ilgam laikam jāpaiet, lai ģimenes, kuru dēli, vīri un brāļi devās karot uz Ukrainu un tur nomira, vienotos, saceltos un kopā izrādītu savu neapmierinātību ar esošo Krievijas vadību?
Kudors atbildēja, ka tas nav zināms: “Tas var gan būt šī gada jautājums, gan nebūt šī gada jautājums. Ar Krieviju labāk neprognozēt.”
Vairums ekspertu kļūdījās ar prognozēm
Viņš atgādināja, ka absolūtais vairākums nopietno ekspertu, kuri pētīja Krieviju gan pašā Krievijā gan ārpus tās vēl nesen prognozēja, ka liela kara tuvākajā laikā nebūs.
Šo ekspertu vidū bija arī pats Kudors. “Man nav kauns par šo kļūdu, jo mēs vērtējām Krieviju, sevišķi Putinu, pārāk civilizēti, racionāli.”
Putins izdarījis daudz slikta Krievijai
Arī paši Krievijas eksperti, kas neatbalsta Putinu, iepriekš izteica skepsi, ka liels konvencionāls karš būtu iespējams. “Tāpēc, ka cilvēki spriež pēc sevis. Ja viņi ir daudz maz racionāli domājoši, tad bija redzams, ka šis karš ir neizdevīgs Putina režīmam un Krievijai kopumā. Tas arī piepildās. Neviens no Krievijas politiķiem pēdējā laikā nav izdarījis tik daudz slikta Krievijai kā Putins. Viņš ar savu rīcību ir stiprinājis NATO.
Viņš ir vienojis Ukrainu. Agrāk braukāju uz semināriem, konferencēm arī Ukrainā. Tur redzēju ārkārtīgu sašķeltību. Toreiz novērtēju, ka plaisa starp rietumnieciski un promaskaviski domājošiem ukraiņiem ir lielāka, nekā tajā laikā (pirms vairākiem gadiem) bija plaisa starp latviešiem un krieviem Latvijā. Redzēju, ka Ukrainā plaisa ir dziļāka. Putinam ir izdevies šo plaisu praktiski likvidēt. Maskavas pusē ir palicis mazākums [ukraiņu].”
Pētnieks atminējās, ka pirms 10-15 gadiem Ukrainā iedzīvotāju atbalsts valsts iestājai NATO bija aptuveni 30%, bet tagad atbalsts ir pieaudzis līdz vismaz 70%.
Putina zagšanas režīms varēja turpināt darboties
Uz to arī balstījās doma, ka Putina miljardieriem un padotajiem būtu ērtāk vienkārši turpināt dzīvot bez militāra konflikta Ukrainā, jo viņi saglabātu savas bagātības. “Putins savu režīmu uztur ar zagšanas atļaušanu. Tas ir viens no viņa varas stiprināšanas elementiem. Galvenais nosacījums – jābūt lojālam Putinam.” Šī sistēma varēja turpināt darboties, īpaši tik ilgi, kamēr Eiropa turpinātu pirkt Krievijas naftu un dabasgāzi.
Līdz ar to vairums ekspertu prognozēja, ka tuvākajā laikā liela kara nebūs. Bet jāatceras krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska teiktais, ka cilvēks ne vienmēr dara to, kas viņam ir visizdevīgākais. Cilvēka rīcībā ir arī iracionalitāte. “Putins ir precīzi tā rīkojies.”
Pie varas nav inteliģence, bet pašpuikas
Vēl jāatceras, kas Krievijā nonāca pie varas un politiskajā elitē. “Vai viņi ir intelektuāļi? Ne tuvu!” Atliek paklausīties, ko Krievijas augstākās amatpersonas, tostarp Putins, runā par kultūru, lai saprastu, ka viņi nav inteliģentas personas.
“Tur pie varas ir pašpuikas, kas skolā ir mācījušies uz trijniekiem piecu ballu sistēmā. Tie ir pašpuikas, kas 90.gados ir ietekmējušies no idejas, ka mafija var daudz ko.
Krievijas režīms līdzinās mafijai
Agrāk es biju nedaudz skeptiskāks, kad dzirdēju, ka kāds teica: “Krievijā nav valsts, tur ir mafija, kam pieder valsts.” Jo vairāk mēs iedziļināmies (pēdējos gados daudz kas ir atklāts un sarakstīts par šo tēmu), jo vairāk saprotam, ka Krievijas vara līdzinās mafijai. Tā nav valsts Rietumu izpratnē.”
Valstī, kur ir pilsoņi, viņi meklē ceļu, kā ierobežot valsts varu, lai tā nekļūtu par tirānisku. Svaru un atsvaru sistēma jeb varas trīs zari (tiesu vara, likumdevēja vara un izpildvara) nodrošina to, ka neatjaunojas tirānija. Tādas ir mūsdienu modernās valstis – pilsoņi atrod mehānismus, kā viens otru kontrolēt.
Putins darbojās, bet tauta klusēja
Taču Krievijā nav šo mehānismu. Visus tos mehānismus, kas bija izveidoti Borisa Jeļcina laikā, Putins likvidēja, sākot ar medijiem un pēc tam pievēršoties politiski un ekonomiski alternatīviem centriem. Putins tos mērķtiecīgi likvidēja, bet pilsoņi klusēja.
“Tur, kur pilsoņi nepieprasa varai atskaitīties par padarīto tiešā nozīmē un nav kontroles mehānisma kā brīvas un godīgas vēlēšanas, ir tirānija. Cilvēka dabā ir uzkundzēties. Diemžēl. Sevišķi tad, ja pie varas tiek tie, kas uzkundzēšanos uzskata par normu. Tad viņi saņem to, kas ir Krievijā,” Kudors teica.
