TM neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Valdība to izsludināja pērn no 11. augusta, un līdz šim tā bija vairākkārt pagarināta. Pēdējo reizi tā bija pagarināta līdz 10. novembrim. Tagad Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 2023. gada 10. februārim. Projekts nosūtīts saskaņošanai citām ministrijām.

TM norādījusi, ka saskaņā ar likumu ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. 

Valdības lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ietvertās normas pārsvarā nosaka pasākumus, kurus ir iespējams īstenot atbilstoši esošajam tiesiskajam regulējumam. Piemēram, Valsts robežsardzes likums paredz, ka Valsts robežsardzei jau ir noteikti pienākumi, kas ļauj nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju. Atbilstoši situācijai uz valsts robežas, robežsardzei ir iespējas plānot tās resursus, tostarp, cilvēkresursus, lai sekmīgi novērstu nelegālo migrāciju.

Tāpat robežsardzei ir tiesības sadarboties ar armiju robežsardzes pienākumu efektīvas izpildes nodrošināšanai, savukārt sadarbību ar citām iestādēm Valsts robežsardze var īstenot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

TM jau iepriekš norādījusi, ka ārkārtējās situācijas pagarināšanai nav tiesiska pamata un iebildusi to turpmākajai virzībai. Ārkārtējā situācija attiecīgajās pašvaldībās ir noteikta jau ilgāk nekā gadu, taču likuma mērķis nav bijis ļaut ārkārtējo situāciju noteikt kā pastāvīgu stāvokli.

Gads ir bijis pietiekami ilgs laika periods, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, ja ar esošo normatīvo regulējumu nav iespējams efektīvi nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju.

"Atkārtoti uzsveram, ka ārkārtējās situācijas noteikšanas mērķis ir dot iespēju Ministru kabinetam ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām, ja novērst valsts apdraudējumu ar esošajiem līdzekļiem nav iespējams. Vienlaikus ārkārtējās situācijas izsludināšanas neatbrīvo attiecīgās iestādes no savu funkciju efektivizēšanas un pārskatīšanas, tādējādi plānojot un nodrošinot gatavību līdzīgām situācijām nākotnē. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl uz trīs mēnešiem un iebilst pret projekta turpmāku virzību," norādījusi TM.

Citām ministrijām šāda veida iebildumu nav, tomēr Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju viedoklis par IeM ierosinājumu nav publiski pieejams.

IeM norādījusi, ka kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 7562 cilvēki.

Kopš 2022. gada 1. augusta ir būtiski palielinājies aizturēto un atturēto personu skaits uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, proti, augusta mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēta 301 persona, septembra mēnesī 299 personas, bet oktobra mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas jau 173 personas. Atsevišķos gadījumos aizturēto un atturēto personu skaits vienā grupā ir no 20 - 30 personas.

Būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas sākto karu Ukrainā, atbalsta arī Baltkrievija. Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.

Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas un Baltkrievijas robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā. Tāpat būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas robežu, savukārt uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.

Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas-Baltkrievijas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso robežu, skaitu.

Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību

Tāpat ziņots, ka ņemot vērā Krievijas pieņemto lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, nesen ārkārtējā situācija izsludināta līdz 27. decembrim robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados.