Eksperte: cilvēki mēdz uzskatīt, ka viņi ir apveltīti ar medijpratības spējām
Cilvēki mēdz uzskatīt, ka viņi ir apveltīti ar medijpratības spējām, šodien Biznesa augstskolas "Turība" lekcijā "Medijpratība: Domā! Lieto! Zini!" atzīmēja Stratēģiskās komunikācijas eksperte Linda Curika.
Viņa retoriski jautāja, vai kāds ir gatavs pacelt roku un teikt, ka nav kritiski domājošs un neprot lietot medijus. Curika pauda nostāju, ka šajā apstāklī arī slēpjas problēma. Cilvēki lieto ziņu portālus, sociālos medijus un domā, ka viņi prot lietot medijus.
Turklāt cilvēki arī uzskata, ka viņiem piemīt spēja kritiski domāt.
"Katram no mums jāsaprot, ka mēs neviens neesam ārkārtīgi medijpratīgi. Patiesībā, visu laiku ir jāseko līdzi pilnīgi ikvienam, kā lietot medijus. Tā, manuprāt, arī ir medijpratība - būt kritiskam par to, kā pats cilvēks lieto medijus, lai arī cik nebūtu medijpratīgs," sacīja Curika.
Savukārt mediju eksperts, žurnālists Ansis Bogustovs atzīmēja, ka uzturēt savu medijpratību nozīmē arī trenēt kritisko domāšanu, piemēram, iepazīties ar to platformu saturu, kuru cilvēks varbūt pats ikdienā nelieto, lai uzzinātu, par ko domā, piemēram, "antivakseri un sazvērestības teoriju karaļi".
"Manuprāt, ir regulāri jāizvērtē pašam sava attieksme, jo varbūt mana attieksme jau ir iekritusi kādā medijnepratības slazdā un es jau, iestidzis vienā kanālā, sāku domāt vienveidīgi," sacīja žurnālists.
Lekcijā pievēršoties jautājumam, kas ir kritiskā domāšana, Bogustovs norādīja, ka latviešu valodā ir kāda problēma, ka kritisks automātiski nozīmē kaut ko ļaunu. Viņaprāt, kaut kādā mērā jāiemācās pat tādā nācijas izpratnes līmenī tas, ka, ja cilvēks vēlas izteikt kritiku, tai ir jābūt konstruktīvai. Savukārt medijpratībā kritisko domāšanu var pielietot jau kā attieksmi.
Programmas "IREX medijpratība Baltijā" iesaistes koordinatore Sabīne Bērziņa atzīmēja, ka visi cilvēki domā, ka viņi ir diezgan kritiski domājoši, bet mūsu bioloģija vai smadzeņu darbība bieži vien "iegāž".
Domāšanai ir raksturīgs tas, ka cilvēki daudz vieglāk pieņem jebkuru informāciju, kura vairāk vai mazāk sakrīt ar viņu pasaules skatījumu, taču cilvēki daudz vairāk piedomās kritiski, apskatīs vai analizēs kaut kādu saturu, kas nesakrīt vai nav viegli salāgojams ar to, kas domāts jau iepriekš.
"Ja mums kaut kas simpatizē, mēs pavadām daudz mazāk laika, domājot par to, vai tā informācija ir patiesa un tā tiešām ir taisnība. Tāpēc vienmēr ir jāseko mantrai - pārbaudi visu, ar ko plāno dalīties," sacīja Bērziņa.
