No Latvijas izraidīts krievu spiegs ciniskā veidā taisās glābt okupantu pieminekļus
Savulaik no Latvijas padzīts Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks savā dzimtenē uzsācis vākt parakstus ar mērķi ietekmēt UNESCO un piespiest Latvijai atjaunot nojauktos okupantu pieminekļus.
No 2002. līdz 2005. gadam Krievijas vēstniecībā Latvijā strādāja kluss, īpašu uzmanību no malas nepiesaistošs vīrs vārdā Dmitrijs Jermolajevs.
Šis Krievijas pilsonis tajos gados savas valsts vēstniecībā ieņēma 3. sekretāra amatu un publiski pildīja visnotaļ ikdienišķus pienākumus.
Pēc komandējuma Latvijā, 2005. gadā, Jermolajevs sāka strādāt Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības Starptautisko attiecību departamentā, kur kala plānus dibināt Krievijas-Baltijas ekonomikas fondu.
Sāk nojaukt pieminekļu kompleksu Uzvaras parkā
Pieminekļu kompleksa Uzvaras parkā nojaukšanas laikā otrdienas pēcpusdienā nogāztas trīs padomju karavīru statujas.
Taču togad, pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iniciatīvas, Dmitrijs Jermolajevs tika iekļauts to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Latvijā.
Izrādījās, ka laikaposmā, kuru Jermolajevs pavadīja mūsu valstī kā vēstniecības amatpersona, SAB viņu identificēja kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieku.
Savukārt Jermolajeva tēvs Jurijs Jermolajevs, kā noskaidrojās, bija augsta ranga Krievijas specdienestu virsnieks.
Neskatoties uz izraidīšanu, Jermolajeva interese par sociāli politiskajām norisēm Latvijā nav apsīkusi ne uz mirkli.
Okupantu pieminekļus grib pielīdzināt Pizas tornim?
Jermolajevs regulāri sociālajos tīklos komentē un apraksta dažādas aktualitātes Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot demokrātiskajiem procesiem mūsu valstī.
Jauns.lv iepriekš arī vēstīja, ka šim krievu spiegam ir visnotaļ interesants “Facebook” draugu saraksts.
Tajā, apzināti vai neapzināti, iemaldījusies ne viena vien augsta valsts amatpersona, kas vien pamato Jermolajeva dzīvīgo interesi par Latvijas iekšējām norisēm.
Uzsākoties PSRS pieminekļu nojaukšanas procesam, Jermolajevs izmisīgi sociālajos tīklos aģitēja iesaistīties un dažādos veidos traucēt šīs darbības, tostarp, acīmredzami kūdīja uz nojaukšanā iesaistīto personu psiholoģisku ietekmēšanu.
9. maijs bildēs: ļaužu masas visas dienas garumā plūst uz Uzvaras parku, lai noliktu ziedus
Pie Uzvaras pieminekļa Rīgā, kur svētdien kā katru gadu pulcējas Krievijā svinamās "Uzvaras dienas" atzīmētāji, pēcpusdienā cilvēku kļūst arvien vairāk. ...
Kādā ierakstā augustā Jermolajevs aicināja viņam personīgi iesūtīt jebkādu informāciju par personām, kuras kaut kādā veidā ir iesaistītas “atbrīvotāju” pieminekļu demontāžā.
Ieteicams gan aizdomāties – vai tik šāda pretimnākšana Krievijā dzīvojošam virsniekam, nevarētu tikt traktēta kā sadarbošanās ar Krievijas specdienestiem?
Jaunākais Jermolajeva projekts gan ir portālā “Change.org” izveidota petīcija, kuras ietvaros tiek vākti paraksti pret PSRS pieminekļu nojaukšanu Baltijas valstīs.
Taktika – panākt, ka specializētā ANO aģentūra UNESCO atzīst šāda veida “pieminekļus nacisma apkarotājiem” par UNESCO Pasaules mantojuma objektiem.
Tas ierindotu nu jau vēstures mēslainē izsviesto “uzvaras pieminekli” un līdzīgus sarkanarmiešu okupantu monumentus blakus tādiem objektiem kā Tēba un tās nekropole Ēģiptē, Pizas tornis Itālijā un Šartras Dievmātes katedrāle Francijā.
Petīcijai niecīgs atbalsts
Jāuzsver arī, ka šo ANO aģentūrai grasās pieprasīt persona no Krievijas – valsts, kura pēdējo gadu un īpaši mēnešu laikā ir regulāri demonstrējusi klaju necieņu pret šo organizāciju un tās vērtībām.
“Pasludināt par UNESCO pasaules mantojumu piemiņas vietas kaujiniekiem, kas cīnījās pret nacistiem, pieminekļus nacistu upuriem, nacistu upuru apbedījumu vietas, kā arī kaujiniekus, kas gāja bojā, cīnoties pret nacistiem!” tā skan Jermolajeva petīcijas ievads.
Ņemot vērā Krievijas neslēpto vienaldzību pret cilvēktiesībām un greizā Otrā pasaules kara izpratnē balstīto propagandu, domājams, būs adekvāti apšaubīt, ka nacistu upuru apbedījumu vietas Jermolajevs sarakstā iekļāvis patiesas cieņas un labas gribas vadīts.
Publikācijas tapšanas brīdī petīciju gan bija parakstījuši tikai pieci cilvēki.