Latvija analizēs iespējamo rīcību saistībā ar Otavas konvenciju - ministriem dots uzdevums sagatavot plānu

Kā zināms, Lietuva apsver izstāšanos no Otavas konvencijas, lai varētu nostiprināt savu robežu ar Krieviju. Arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir paudis atbalstu tam, lai Polija izstātos no konvencijas.

Pēc Lietuvas puses paustā, piecām reģiona valstīm, kas robežojas ar Krieviju, to vidū Latvijai, vajadzētu izlemt kopīgi izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas.

“Ņemot vērā Polijas paziņojumu par Otavas konvenciju, šonedēļ esmu uzdevusi aizsardzības un ārlietu ministriem sagatavot priekšlikumus valdībai par tālāko Latvijas rīcību,” norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Iepriekš premjere Evika Siliņa paziņoja, ka Latvija viena pati neizstāsies no Otavas konvencijas, bet tā vietā vērtēs pārējo reģiona valstu nostāju.

Otavas konvencija, oficiāli pazīstama kā Konvencija par kājnieku mīnu aizliegumu, uzkrāšanu, ražošanu un pārvietošanu, kā arī to iznīcināšanu, ir starptautisks līgums, kura mērķis ir izskaust kājnieku mīnas (APL) visā pasaulē. Šī konvencija tika atvērta parakstīšanai 1997. gada 3. decembrī Otavā, Kanādā, un stājās spēkā 1999. gada 1. martā.

Valstis, kas pievienojušās konvencijai, apņemas neizmantot, neizstrādāt, neražot, neiegūt, neuzkrāt, nepaturēt un nepārvietot kājnieku mīnas. Dalībvalstīm četru gadu laikā jāiznīcina visi uzkrātie kājnieku mīnu krājumi un desmit gadu laikā jāatbrīvo teritorijas no mīnām, kas atrodas to jurisdikcijā vai kontrolē.

Līdz 2024. gada novembrim konvencijai ir pievienojušās 164 valstis, kas pārstāv vairāk nekā 80% pasaules valstu. Tomēr vairākas lielvalstis, piemēram, ASV, Ķīna un Krievija, nav parakstījušas šo līgumu.

Konvencija ir ievērojami samazinājusi kājnieku mīnu ražošanu un izmantošanu pasaulē, kā arī iznīcināti vairāk nekā 40 miljoni uzkrāto mīnu, būtiski samazinot upuru skaitu. Tomēr joprojām pastāv izaicinājumi, jo daudzas valstis, kas nav pievienojušās konvencijai, turpina izmantot un ražot kājnieku mīnas.