Putinam atlikuši tikai divi rīcības scenāriji, un abi ir neiespējami
Krievijas līderim Vladimiram Putinam vajag ar taisnu muguru iziet ārā no Ukrainas kara vai uzvarēt to. Politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka abas šīs iespējas nav reāli īstenojamas.
Vērtējot pēdējā laika notikumus Ukrainā un Krievijā, viņš sacīja: “Tagad dažos mediju virsrakstos parādās, ka Putins ir iedzīts stūrī un tāpēc ir agresīvs. Tā ir nedaudz palīdzēšana Putinam, jo viņš pats sevi ir iedzinis stūrī. Neviens viņu tur ne aicināja, ne stūma.
Pašlaik Krievija nodarbojas ar kodolšantāžu ar mērķi piespiest Ukrainu uz kaut kādu pamieru, lai Krievija varētu piefiksēt, ka tās okupētās [Ukrainas] teritorijas pieder tai.
Nelikumības cenšas noformēt kā likumīgas darbības
Pie visa tā, ka Putins ignorē starptautiskās tiesības, viņš zināmā mērā ir legālists. Viņš cenšas savas nelikumības kaut kādā veidā noformēt kā likumīgu darbību, tāpēc tiek rīkoti tā saucamie referendumi, lai gan varētu vienkārši okupēt.”
Kudors tagadējo Putina rīcību salīdzināja ar Baltijas valstu okupāciju Otrā pasaules kara laikā. “Lai gan tas bija agresijas akts, tomēr krievi rīkojās līdzīgi kā ar hibrīdkara metodēm, mēģinot parādīt starptautiskai sabiedrībai, ka tas ir it kā brīvprātīgs process, un tad nostiprinot to ar likuma aktiem.
Iziet ar taisnu muguru vai uzvarēt
Putinam vajag ar taisnu muguru iziet ārā no konflikta vai uzvarēt. Es neredzu ne vienu, ne otru opciju kā reālistisku. Uzvarēt Ukrainā viņš īsti nevar, ņemot vērā ukraiņu kaujas sparu un Rietumu palīdzību Ukrainai.
Iziet ārā taisnu muguru viņš arī nevar, jo viņš ir agresors un kara noziedznieks. Zinot, ka viņu ieroči nav precīzi, vienalga tos lietot, zinot, ka tie noteikti nogalinās civiliedzīvotājus, tas ir kara noziegums. Ja jums nav precīzu ieroču un jūs nevarat trāpīt pa infrastruktūras vai militāriem objektiem, bet vienalga bliežat, tātad jūs to darāt apzināti.
Putina režīmam ir jāsabrūk
Atbilstoši starptautiskām tiesībām par to būs jāatbild. Bet, lai Putinu sauktu pie atbildības, viņa režīmam ir jābrūk. Starptautiskai sabiedrībai nav citu iespēju, kā līdz tam tikt. Par Putina režīmu [un tā sabrukšanu] ir grūti prognozēt, un es to neņemos darīt.
Bet viņš dara visu, lai piepildītos tas, ko viņš pats agrāk melojis starptautiskai sabiedrībai, sevišķi saviem iedzīvotājiem, proti, ļaunie Rietumi ir sazvērējušies, lai tikai iznīcinātu Krieviju un sadalītu to. Patiesībā neviens nebija ne sazvērējies, ne īstenoja kaut ko tādu. Drīzāk Krievijai bija atmetuši ar roku.
Cik daudz nepatikšanu Krievija vēl var saražot?
Atceros, ka 2007.gadā biju ASV, kur tikos ar pētniekiem un ekspertiem. Tad nostāja bija tāda, ka Krievija ir “declaining power” – vara, kas samazinās, valsts, kuras spēki zūd, tāpēc tā neko sevišķu nevar pasākt un nevar kļūt par globāla mēroga lielvaru.
Citi eksperti teica (un es tiem piekritu toreiz), ka nav jau tik svarīgi, vai Krievija spēs kļūt par lielvaru. Mums svarīgākais ir tas, cik daudz nepatikšanu tā var saražot kaimiņvalstīm, šo spēku pakāpeniski zaudējot?”
Krievijā trūkst augsto militāro tehnoloģiju
Pēdējo mēnešu laikā redzams, ka Krievija nav saražojusi īpaši daudz militāro tehnoloģiju. “Kara bāzes ir daļēji izzagtas, tankiem nav paredzētā aprīkojuma. “Sliktie bajāri”, iespējams, meloja “labajam caram” un nauda, kas bija paredzēta tehnoloģiju radīšanai, aizgāja to iepirkšanai, un tās pasniedza kā Krievijā saražotas.
Tagad, kad sākas īstās sankcijas, Krievijai būs problēmas ar tehnoloģijām, līdzīgi kā Padomju Savienībai bija problēmas. Padomju spiegi Rietumos zaga tehnoloģiju paraugus. Ja Putina režīms stagnēs un nenobruks, tad var paredzēt, ka viņi atkal nodarbosies ar zagšanu, jo pašiem nav spēju saražot augstās tehnoloģijas. Varbūt šur tur dažas var saražot, bet kopumā ne tik pietiekami, lai Krievija būtu lielvara.”
Ja nav augsto tehnoloģiju, tad nav uzvaras
Kādas var būt sekas tam, ka Krievijai trūkst augsto tehnoloģiju? Kudors skaidroja, ka karā uzvaru lielā mērā nodrošina tehnoloģiju palīdzība. “Mēs redzam Azerbaidžānas panākumus karā ar Armēniju par Kalnu Karabahu un to iekļaujošiem rajoniem. Ar Turcijas droniem un modernu kara darbību Azerbaidžāna izrādījās stiprāka.
Pirmā konflikta laikos 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā Armēnija bija militāri stiprāka, bet redzam, ka, Armēnijai paliekot postpadomju tradīcijā arī militārajā sfērā, tā zaudēja. Turklāt tas notika bez Krievijas palīdzības, kas speciāli neiesaistījās sākumā. Armēnija zaudēja modernāk karojošajiem azerbaidžāņiem ar Turcijas tehnoloģiju palīdzību,” pētnieks atgādināja nesenos vēstures notikumus.
