Ždanoka neapmierināta par plānotajiem grozījumiem EP vēlēšanu likumā
Ja Saeima galīgajā lasījumā pieņems grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, tad EP deputāte Tatjana Ždanoka (LKS) plāno to izmantot kā papildu argumentu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) jau esošā lietā, sacīja politiķe.
"Mana 2018. gada sūdzība par līdzīgiem ierobežojumiem Saeimas vēlēšanu likumā un Pašvaldību vēlēšanu likumā jau ir izskatīšanas stadijā ECT. Ja Saeima pieņems grozījumus, es to noteikti izmantošu par papildus argumentu jau esošajā lietā," solīja eiroparlamentāriete.
2018. gadā Ždanoka pauda vēlmi vērsties ECT saistībā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu neatcelt aizliegumu kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās.
Ždanoka paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem toreiz norādīja, ka ST lēmums viņu nav pārsteidzis un tas esot tikai etaps ceļā uz ECT. "Es esmu pārliecināta, ka lieta tiks uzvarēta, un ECT liks Latvijai atcelt politiskus ierobežojumus, kas balstās uz 30 gadus veciem notikumiem," norādīja Ždanoka.
Kā ziņots, ST ir atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, "atbilstoši to interpretējot", atbilst Satversmei, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Lieta tika ierosināta pēc Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem.
ST secināja, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta.
ST arī secināja, ka apstrīdētā norma interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kas pēc 1991. gada 13. janvāra, darbojoties Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien, šī sasaukuma pēdējā sēdē, plāno trešajā, galīgajā lasījumā izskatīt grozījumus EP vēlēšanu likumā, kas pašreizējai Ždanokai varētu liegt tiesības tikt atkārtoti ievēlētai EP kā Latvijas pārstāvei. Likumā paredzēts noteikt, ka EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā). Tāpat likumprojekts paredz, ka no Latvijas ievēlēts EP deputāts, kas notiesāts par noziegumu, zaudēs savu mandātu, un viņa vietā stāsies nākamais kandidāts no tā paša saraksta, no kura viņš ievēlēts.
Augstākā tiesa iepriekš ir konstatējusi, ka Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi Komunistiskās partijas biedre.
Atbilstoši atbalstītajam pilnajam priekšlikumam likumā paredzēts noteikt, ka EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
