Līdz gada beigām Latvijā pret gripu vakcinēties plāno vien 18% iedzīvotāju, liecina aptauja

Tikmēr 76% vakcinēties pret gripu šogad neplāno (nē – 55%, drīzāk nē – 21%), bet vēl 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Interesanti, ka pret gripu iedzīvotāji vakcinēties plāno mazāk nekā pret Covid-19 – aptaujas dati liecina, ka pret Covid-19 līdz gada beigām vakcinēties plāno 28% (jā – 13%, drīzāk jā – 15%), to neplāno darīt 66% (nē – 33%, drīzāk nē – 23%), 10% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, bet vēl 6% respondentu aptaujas veikšanas brīdī atbildēja, ka vakcīnu pret Covid-19 šoruden jau ir saņēmuši.

Pēc respondentu dzimuma secināms, ka nedaudz biežāk pret gripu vakcinēties plāno sievietes – viņu vidū šis rādītājs ir 19% (jā – 10%, drīzāk jā – 9%), kamēr vīriešiem – 17% (jā – 10%, drīzāk jā – 7%). Tikmēr 74% sieviešu (nē – 56%, drīzāk nē – 18%) un 76% vīriešu (nē – 53%, drīzāk nē – 23%) sniedza pretēju atbildi, bet vēl 6% sieviešu un 7% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
 
Vērtējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, nedaudz biežāk pozitīvu atbildi par vakcinēšanos pret gripu snieguši latvieši – viņu vidū to līdz gada beigām plāno darīt 19% (jā – 10%, drīzāk jā – 9%), bet krievvalodīgiem šis rādītājs ir 17% (jā – 12%, drīzāk jā – 5%). Tikmēr 76% latviešu (nē – 55%, drīzāk nē – 21%) un 75% krievvalodīgo (nē – 55%, drīzāk nē – 20%) vakcinēties pret gripu līdz gada beigām neplāno, bet vēl 6% latviešu un 9% krievvalodīgo konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka gripa ir lipīga augšējo elpceļu saslimšana, kas skar degunu, rīkli un plaušas. Gripu izraisa vīruss, un slimības gaita var būt viegla līdz ļoti smaga. Gripai ir divi galvenie tipi – A un B gripa – to apakštipi ir atbildīgi par sezonālās gripas epidēmijām katru gadu. Gripas vīruss izdalās gaisa pilienu ceļā, cilvēks inficējas, ieelpojot šos pilienus, kas satur gripas vīrusu. Gripai raksturīgie simptomi:

• straujš slimības sākums;
• drudzis;
• muskuļu sāpes;
• drebuļi, svīšana;
• galvassāpes;
• sauss klepus;
• elpas trūkums;
• nogurums, vājums;
• aizlikts vai tekošs deguns;
• kakla sāpes;
• acu sāpes;
• vemšana un caureja – tas gan vairāk raksturīgs bērniem.

Eksperte atgādina, ka vakcīnu pret gripu ir jāsaņem katru gadu, jo gripas vīruss ir ļoti mainīgs, līdz ar to iepriekšējā gada vakcīna var būt neefektīva šajā gadā. Vakcīnas katru gadu tiek pielāgotas apkārtējā vidē cirkulējošajiem vīrusa tipiem. Ļoti tiek rekomendēts pret gripu vakcinēties arī grūtniecēm un bērniem no sešu mēnešu vecuma. Grūtniecības laikā notiek izmaiņas respiratorajā, sirds un asinsvadu sistēmā, kā arī imūnajā sistēmā, kas var veicināt gripas komplikāciju attīstību.
Ja ir aizdomas par gripu, noteikti nevajag doties uz publiskām vietām, pēc iespējas ātrāk ir jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpārrunā ārstēšanas plāns. Tāpat ir svarīgi  ievērot miera režīmu, uzņemt daudz šķidrumu, nepieciešamības gadījumā lietot temperatūru mazinošus un pretsāpju medikamentus atbilstoši svaram un vecumam. Riska grupas pacientiem, kā arī pacientiem ar smagu slimības gaitu tiek nozīmēts pretvīrusu līdzeklis. Vislabāk pretvīrusa līdzekļa lietošanu uzsākt pirmajās 48 h no saslimšanas brīža.

Zitmane uzsver, ka labākais veids, kā mazināt risku saslimt ar gripu un iespējamās komplikācijas, ir vakcinēšanās. Tāpat svarīgi ievērot arī citus profilaktiskos pasākumus – vismaz 20 sekundes ar ziepēm un tīru ūdeni mazgāt rokas, nepieskarties ar rokām sejai, degunam un acīm. Gripas sezonā ieteicams izvairīties no publiskām vietām, kur pulcējas daudz cilvēku. Vēlams arī regulāri notīrīt virsmas, kuras bieži tiek aiztiktas ar rokām. Ja sanāk šķaudīt vai klepot, ir jāizmanto salvete vai elkonis, pēc tam jānomazgā rokas. Ne mazāk būtiski ir lietot D vitamīnu, uzņemt sabalansētu uzturu, kā arī regulāri vēdināt telpas.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, no 27. līdz 28. septembrim aptaujājot 1634 respondentus.