Video: varētu tikt īstenotas Latvijas arhitektūras skolu plenērā tapušās idejas Ukrainas atjaunošanai

Desmit starptautiskās arhitektūras studentu komandās strādāja topošie speciālisti no Latvijas, Ukrainas, Polijas, Vācijas, kā arī no tālās Honkongas un Indijas. Darbs lielākoties notika attālināti, un laika starpība studentu mītnes valstīs procesu padarīja gandrīz nepārtrauktu. Kad eiropieši devās pie miera, savas grupas darbus turpināja Āzijā dzīvojošie.

Piemēram, pēc plenēra dalībnieku ieceres atjaunojot iznīcinātās ielas un dzīvojamās mājas Bučā, pilsēta kļūtu par atmosfēriski vieglas koka arhitektūras un bagātīga apzaļumojuma oāzi. Studenti piedāvā arī vairākus kara memoriālu risinājumus un interesantas idejas sagrautu māju būvgružu izmantošanai jaunu ēku celtniecībai un daļēji sagrautu namu atjaunošanai. Starp studentu piedāvājumiem ir arī Buču un Irpiņu savienojošā tilta atjaunošana ar plašām socializēšanās iespējām tilta apkārtnē.

Zaļa vide, iespēja piestāt, satikties un pavadīt laiku kopā tagad ukraiņu tautai esot īpaši svarīga, stāsta Bučas–Irpiņas tilta projekta līdzautore, Kijivas Nacionālā būvniecības un arhitektūras institūta studente Marija Babina: “Kijiva, Buča, Irpiņa – tās visas ir zaļas pilsētas, un gribētos, lai tās tādas arī paliek. Ir ļoti skumji, ka daudzi nami ir sagrauti, bet ceru, ka to vietā visai drīz tiks uzceltas skaistas un no arhitektūras viedokļa nozīmīgas ēkas. Mēs darba grupā katrs piedāvājām savas idejas un centāmies tās apvienot vienā lielā, brīnišķīgā, skaistā projektā, par kuru esmu pārliecināta – tas tiks īstenots!”

Savukārt RISEBA arhitektūras programmas studente Evita Fūrmane piedalījās Čerņihivas pilsētas parka un tā apkārtnes ēku atjaunošanas plāna tapšanā. Viņas komandā bija vēl divi latvieši, divi ukraiņi un divi indieši. Čerņihiviešiem svarīgās, bet stipri sabombardētās viesnīcas ēku viņi piedāvā saglabāt tagadējās aprisēs, kam pievienotu jaunus elementus. Tāpat daļēji sagrauto bloku māju atjaunošanai Evitas domubiedru grupa piedāvā jaunu energoefektīvu paneļu piebūves. Evita skaidro: “Pavisam jauni paneļu elementi būtu vietās, kur ēkas ir pilnībā sabombardētas, bet ēkām, kur daļu var vēl saglabāt, pievienotu klāt šos jaunos elementus. Tādā veidā mēs ievērojami paātrinātu būvniecību.”

Par studentu darbiem interesējas ne tikai Ukrainā. Plenēra rīkotājs, arhitektu biroja “Nams” vadītājs Sergejs Ņikiforovs stāsta: “Nesen saņēmu zvanu. Cilvēki, kas bija dzirdējuši manu uzstāšanos Latvijas Radio teica, ka ir gatavi piedāvāt moduļu mājas. Tātad plenērs iegūst aizvien plašāku nozīmi.”

Skaties pievienoto video, apskati studentu ieceres vizualizācijās un uzzini, kā jūtas paši ukraiņi, piedaloties savas dzimtenes atjaunošanas ideju radīšanā.