Ugunsdzēsēji aicina pieskatīt seniorus
Šogad deviņos mēnešos ugunsgrēkos bojā gājis 51 cilvēks, no kuriem 49% bija seniori vecumā virs 60 gadiem.
“Īstenojot vairākus pasākumus, līdzcilvēki var palīdzēt senioriem un paaugstināt viņu mājokļu drošību, tādējādi novēršot traģisku ugunsgrēku izcelšanās iespējamību,” aicina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Ja mājokļa apsildei izmanto savu apkures ierīci, jāpārliecinās, vai ir iztīrīts dūmvads. Turklāt siltuma atdeve no netīrīta dūmvada būs mazāka. Biežāk pieļautās kļūdas ir krāsns durtiņu neaizvēršana, degtspējīgu priekšmetu turēšana krāsns vai apkures katla priekšā, sadzīves atkritumu dedzināšana, kas veicina sodrēju veidošanos, karstu pelnu iebēršana plastmasas spainī.
Tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji dzirdējuši skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Pērn 86% ugunsgrēku, kuros gāja bojā cilvēki, nebija uzstādīts dūmu detektors vai nebija iespējams pārliecināties par tā esamību.
Lai novērstu traģiskas sekas, senioru mājokļos jāuzstāda dūmu detektors, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdinās par sadūmojumu un dos vairāk laika evakuēties. Ugunsdzēsēji regulāri arī saņem informāciju no kaimiņiem par mājoklī skanošu detektoru, kas ļauj ātrāk izglābt cilvēkus.
Ja detektors ir uzstādīts, tad vismaz divas reizes gadā jāveic tā pārbaude – nospiežot testa pogu, jāpārbauda, vai tas darbojas, un ierīce jāattīra no putekļiem. Ja detektors iepīkstas, samazinoties intervālam starp pīkstieniem, nepieciešams nomainīt bateriju.
Lielākajai daļai mājokļu ugunsgrēku iemesli saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni un bojātu vai neuzmanīgu elektroierīču lietošanu. Rūpējoties par seniora mājokļa drošību, regulāri jāpārbauda elektroierīču un arī kontaktligzdu stāvoklis – vai nav bojājumu ierīcē un elektrības vados.