Prezidentūras iepirkumā uzvarējis uzņēmums, kas pēdējos gados nav apgrozījis nevienu eiro
Ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē saistītā iepirkumā uzvarējis uzņēmums, kas pirms tam ilgstoši atradies likvidācijas procesā un pēdējos gados nav apgrozījis nevienu eiro, šovakar vēsta raidījums "LNT Ziņas".
Iepirkumu par kultūras pasākuma rīkošanu gaidāmās finanšu konferences dalībniekiem valstij piederošā "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsludināja šī gada 10.martā. Konkursā uzvarēja SIA "Luka Group", kas kopš 2007.gada atradās likvidācijas procesā un darbību atsāka tikai šī gada janvāra beigās. Turklāt uzņēmuma apgrozījums un darbinieku skaits pēdējos gados ir bijis nulle.
Uzņēmuma valdes locekle Inese Lukaševska uzskata, ka tam nav nekādas nozīmes, jo būtiskākais ir cilvēku pieredze, kas strādā un realizē projektus. "Tirgū ir bijis milzums daudz piemēru, ka no vadošajām sabiedrisko attiecību aģentūrām aiziet cilvēki, nodibina jaunu aģentūru un veiksmīgi startē tirgū," "LNT Ziņām" skaidroja Lukaševska.
Tomēr iepirkuma nolikumā iekļautas visai pielaidīgas prasības pretendentiem - nav ticis vērtēts uzņēmuma apgrozījums un vienīgā speciālista kvalifikācija noteikta projekta vadītājam.
Par iepirkumu atbildīgais projektu vadītājs Gundars Pētersons noliedza, ka šādi nosacījumi iepirkumā iekļauti tīšuprāt, lai atvērtu durvis "Luka Group".
Taču "LNT Ziņu" rīcībā nonākusi arī e-pasta sarakste, kurā Pētersons vairākus mēnešus iepriekš, 15.janvārī, Lukaševskai no sava privātā e-pasta nosūtījis līdzīga pasākuma norises paraugu un paredzamo tāmi, kas ir līdz 42 000 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN), tas ir, 50 800 eiro. Šī līgumcena vēlāk nosaukta arī oficiālajā iepirkuma paziņojumā.
Vēl pirms tam, pagājušā gada 8.decembrī, Pētersons no darba e-pasta rakstījis Lukaševskai, ka opera telpas atteikusi. Tātad rodas jautājums, vai viņš nestrādā divās frontēs, norāda "LNT Ziņas".
Pētersons notikušajā nekādu interešu konfliktu nesaredz. Minētā sarakste esot notikusi, veicot priekšizpēti ar vairākiem nozares profesionāļiem.
"Vai tas ir normāli - tas varbūt tāds ētiskas dabas jautājums, kā kurš veic tirgus izpēti un ko saka pretendentiem. Cits lec uz galvas, vienkārši sludinot konkursu, nezinot, kādi cipari būs un kas notiks," norādīja Pētersons.
Pēc viņa teiktā, nolemts nevis sīki ierobežot konkurenci, bet dot vadlīnijas, lai pretendenti izpilda mājasdarbus. "Mēs gribējām šo pieeju labāku šajā gadījumā," teica projektu vadītājs.
Šādam viedoklim piekrīt arī Finanšu ministrija, kas ir viena no "Altum" kapitāla daļu turētājām. Ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne norāda, ka tā ir vispārēja prakse - jau priekšizpētes stadijā pateikt potenciālajiem pretendentiem aptuveno ietvaru.
"Es neuzskatu, ka būtu atlasē jāatsijā visi uzņēmumi, kam iepriekš bijušas saimnieciskās darbības problēmas, kas tieši nav saistītas ar jomu, kurā viņi organizē pasākumus. Tā būtu mākslīga konkurences ierobežošana," uzskata Bāne.
Tomēr ministrija pieprasījusi oficiālus "Altum" valdes paskaidrojumus, pirms to saņemšanas atsakoties vērtēt konkrēto gadījumu un runāt par tālākiem iespējamiem scenārijiem. Savukārt Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) oficiālas sūdzības nav saņēmis un norāda, ka šis ir tā sauktais mazais iepirkums, proti, līgumcena ir robežās no 4000 līdz 42 000 eiro bez PVN. Šajā gadījumā normatīvi pārsūdzēšanu birojā neparedz un ierosināt pārbaudi ir pamats vien tad, ja konstatēti nepārprotami administratīvi pārkāpumi, piemēram, informācijas nesniegšana vai interešu konflikts. IUB varētu vērtēt iespējamos pārkāpumus, kad saņems e-pasta saraksti.
Savukārt Pētersons atzīst, ka gadījumā, ja par "Luka Group" likvidācijas procesa vēsturi būtu zināms iepriekš, iespējams, iepirkuma rezultāti būtu citādāki.
"Ir mesta ēna pār pasākumu, pār konferenci un, protams, man ir jājūtas vainīgam par to, ka šī konkurences dēļ atklātībā nonākusi sarakste met to ēnu," secinājis Pētersons.
