Latvijas un Lietuvas piekrastē plastmasas piesārņojumā atrastas bīstamas baktērijas
Zinātnieku grupa no Latvijas un Lietuvas apskata Palangas pierobežas pludmali. Viņi pēta plastmasas uzkrāšanos un piedalās Eiropas projektā “ESMIC”, kas kartē, analizē un uzrāda datus un metodoloģiju, lai novērstu šo piesārņojumu. Zinātnieku pirmais secinājums ir tāds, ka aļģes darbojas kā plastmasas magnēts.
Klaipēdas universitātes laboratorijās zinātnieki veic pētījumu, analizējot plastmasas paraugus, kas atrasti aļģēs un ūdenī. Zinātnieki meklē baktērijas “Vibrio” veidu, kas var būt bīstams cilvēkiem. Viņu analīzes liecina, ka baktērijas “Vibrio” klātbūtne ir 67% gadījumu.
“Mēs atklājām, ka pludmales aļģēs ir trīs reizes vairāk plastmasas nekā svaigās vai tīrās pludmales smiltīs,” skaidro projekta “ESMIC” vadītājs Arūns Balčūns.
Lai kartētu plastmasu, zinātnieki izmanto vairākas metodes, tostarp dronus, lai uzņemtu attēlus. Pēc tam šie dati tiek salīdzināti ar satelīta attēliem. Šādā veidā viņi nosaka, kuras teritorijas ir skartas visvairāk, kā arī aļģu un plastmasas daudzumu, kas varētu palīdzēt pašvaldībām. Tas ir arī Lietuvas un Latvijas iestāžu interesēs.
“ESMIC” projekta ietvaros kampaņas “Mana jūra” brīvprātīgie četrās pludmalēs pārmeklēja 100 metru garu posmu, lai savāktu un identificētu atkritumus.
Visas pludmales pārsvarā pārsniedza Eiropas standartu labam vides stāvoklim (GES), kas ir 20 atkritumi uz 100 metriem pludmales garuma.
Lietuva un Latvija to ģeogrāfisko novietojuma un spēcīgo vēju dēļ uzkrāj vairāk jūras aļģu un plastmasas nekā citas Baltijas jūras valstis.
Šim projektam budžetā tika paredzēti 449 574 eiro, no kuriem 85% finansēja Eiropas Kohēzijas politika, bet atlikušos 15% nodrošināja iesaistītie projekta partneri.
Katru reizi, kad zinātnieki savāc paraugus, viņi rāda garāmgājējiem, ko viņi atrod pludmalē. Šo darbu laikā ir savākti 736 atkritumi, kas atrasti 100 metru pludmales posmā. Tas ir 36 reizes vairāk nekā robeža, kas Eiropā tiek uzskatīta par “pietiekamu piesardzības pakāpi”.
