Kā skaidrot radikālo krievvalodīgo vēlētāju izvēli Saeimas vēlēšanās? 

Līdz šim “Saskaņas” elektorātu neuzskatīja par tik kareivīgi noskaņotu. Vismaz vārdos “Saskaņas” spice, kaut arī brīžiem ar sakostiem zobiem, centās proponēt eiropeiskas vērtības, kaut vai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā atsakoties no sadarbības ar “Vienoto Krieviju” un nosodot rašistu agresiju. Savukārt viens otrs “Stabilitātei!” biedrs (piemēram, bēdīgi slavenā Glorija Grevcova) sociālajos tīklos neslēpti pauž, ka “Stabilitātei!” ir proklemiska partija.

Krievvalodīgie radikālie vēlētāji varēja būt pārsvarā balsojuši par šādām partijām: “Stabilitātei!” (kopumā par to nobalsoja 6,8% un tā ieguva 11 vietas Saeimā), kā arī par “Saskaņu” (4,81% balsu), Latvijas krievu savienību (3,63%) un “Suverēnā vara” (3,24%), no kurām neviena neiekļuva Saeimā. Tas nozīmē, ka kopumā par šīm partijām nobalsoja 18,48% vēlētāju.

Savukārt iepriekšējās, 13. Saeimas vēlēšanās, par partijām, kuras varētu būt radikālo krievvalodīgo vēlētāju favorītes, nobalsoja 23,46 % vēlētāju (“Saskaņa” – 19,8%, Latvijas krievu savienība – 3,2%, “Par alternatīvu” – 0,34%, Rīcības partija – 0,12%).

Rajevskis: “Beidzot redzam un saprotam”

Jauns.lv politologam un sabiedrisko attiecību speciālistam Filipam Rajevskim jautāja, vai 14. Saeimas vēlēšanas liecināja par to, ka krievvalodīgais elektorāts nu ir radikalizējies. Viņš pauda:

“Nē, domāju, ka nav radikalizējies. Runa ir par to, ka līdz šim tas bija ieslēpts tādā kā pūkainā futlārī, kas saucās “Saskaņa”, kas savā iekšpusē mēģināja sagremot to radikālismu, ne vienmēr saprotamu kustību veidā gan no Urbanoviča, gan Ušakova puses. Kaut vai, piemēram, 2014. gadā nespēja pateikt, kas notiek Ukrainā? Tā bija tipiska šī radikālā gala apkalpošana.

Atcerēsimies arī “Saskaņas” neskaidro pozīciju 2012. gada valodas referenduma laikā. Vispirms neskaidrība, bet pēc tam nosliekšanās uz atbalstu krievu valodai kā otrajai valsts valodai. Tas bija iekšējās cīņas rezultāts, kad tika noservēts šis radikālais.

Šis radikālisms vienmēr ir eksistējis, bet neviens nav zinājis, cik tas ir liels. Šīs vēlēšanas līdz ar “Saskaņas” sabrukumu un tās monopola zaudēšanu, mums nu skaidri parāda, cik tas ir liels, kā tas uzvedas, kā komunicē… To, kas bijis visu laiku, mēs beidzot ieraugām.

Tas ir tāpat, kā bija pirms valodas referenduma. Toreiz tāda kā atklāsme nāca: “Ak, Jēziņ, krievi, krievi… otru valodu valstī! Kā tad tā? Mēs taču līdz tam ar tiem krieviem tik forši dzīvojām, un te “badāc!” iesita mums pa seju ar to referenduma organizēšanu!”

Vienmēr esmu teicis – viņi ir, viņi ir reāli, ar to ir jārēķinās! Un varbūt pat labāk, ka mēs visi to redzam, rēķināmies un saprotam, ka tas ir, nevis sev mēģinām samelot, stāstot kaut kādu pasaku par integrāciju un vienādām eiropeiskām vērtībām.”

Krievvalodīgais vēlētājs dezorientēts

Savukārt politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka šie vēlēšanu rezultāti liecina par krievvalodīgo vēlētāju dezorientāciju. “Saskaņas” neiekļūšana 14. Saeimā vistiešākajā veidā ir saistīta ar karu Ukrainā un sabiedrībā valdošo spriedzi. Rozenvalda ieskatā, kopējā situācija liecina, ka krievvalodīgie vēlētāji ir dezorientēti un savā ziņā zaudējuši pamatu zem kājām. Savukārt “Saskaņa” ar savu zaudējumu maksā par izvēli nosodīt karu Ukrainā.

Rozenvalds norāda, ka “Stabilitātei!” panākums norāda uz to, ka arī Latvijas krievvalodīgo vēlētāju vidē populismam ir pietiekami dziļas saknes. Viņa ieskatā, ja iepriekš “Saskaņa” tika lamāta kā prokremlisks spēks, kas, iespējams, daudzos gadījumos nebija pamatoti, tad par “Stabilitātei!” var teikt pretējo, kaut vai ņemot vērā partijas programmu, kur ir liela neskaidrība attiecībā uz tēmu kompleksu saistībā ar Ukrainas karu.

“Stabilitātei!” rezultāti liecina par vēlētāju neskaidrību, ko īsti viņi grib: “Tā nebūs efektīva pārstāvniecība, jo “Stabilitātei!” priekšlikumi netiks uztverti nopietni. Manuprāt, partijas ievēlēšana parlamentā mazina Latvijas krievvalodīgo vēlētāju iespējas būt pārstāvētiem Saeimā,” sacīja politologs.

Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens teic, ka “Stabilitātei!” rezultāts norāda uz nopietnu problēmu - zināmu austrumslāvu tautu vēlētāju radikalizēšanos.