Vēlēšanu dīvainības: ēd nacionāļu bukletu, vēlē ar Krievijas pasi, sola piekaut vēlēšanu komisiju

Jauns.lv apkopoja 1. oktobra vēlēšanu zīmīgākos kuriozus, kas no vienas puses veicina jautrību, bet no otras puses rada bažas par viena otra pilsoņa veselo saprātu. Bet tas viss kopā liecināja, ka vēlēšanas nav vien garlaicīga politiska izrāde bez starpbrīža.

Epidemiologs mielojas ar “nacionālo bukletu” 

Vienu no vēlēšanu intrigām radīja epidemiologs Ņikita Trojanskis, kurš dienu pēc vēlēšanām - 2. oktobra vakarā ieturēja “gardu” maltīti, košļājot Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu bukletā nodrukāto politiķu portretus. Tādā veidā viņš turēja augusta pēdējā dienā mikroblogošanas vietnē “Twitter” doto solījumu: “Ja “Progresīvie” apsteigs “Attīstībai/Par!” 1. oktobrī, es apsolu apēst Nacionālās apvienības partijas bukletu tiešraidē."

Solījums tika pildīts daļēji, jo “Progresīvo” atbalstītājs vēl pirms kāda laika šaubījās, pauzdams: “Tu esi tas, ko tu ēd”, bet vēlāk tomēr domas mainīja un vairāk nekā pusstundu garajā video “Instragram” platformā viņš lēnām ar piedevām notiesāja dažas bukleta strēmeles. Tiesa gan, piedevas (humuss, tobasko mērce, banāns un grieķu jogurts) bija gana vairāk nekā drukātā politiskā aģitācija. Svinīgais ēdiens tika ieturēts kopmītnēs Oksfordas Universitātē, kur Trojanskis šoruden sāka studijas doktorantūrā.

No sākuma Trojanskis izplēsa bukleta fragmentu ar bijušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, bet pēc tam nogaršoja arī citu nacionāļu politiķu - Naura Puntuļa, Ināras Mūrnieces un Riharda Kola - sejas.

Trojanskis neslēpa, ka šāda rīcība var būt arī letāla. Tikmēr tiešraides skatītāji bija sajūsmināti par to, ka epidemiologs turēja savu vārdu.

Krieviete Latvijā jūtas vairāk nekā mājās

Kāda krieviete Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā ierīkotajā vēlēšanu iecirknī demonstrēja savu pilnīgo politisko analfabētismu, vēloties Latvijas parlamentu vēlēt ar Krievijas pasi. Viņa drošā solī devusies pie vēlēšanu komisijas ar Krievijas pasi rokā.

Iecirkņa darbiniekiem sievietei nācās izskaidrot, kāpēc sieviete vēlēšanās ar krievu pasi piedalīties nevar. Iespējams, ka viņa arī kaut ko saprata, jo pēc izskaidrošanās viņa no iecirkņa devās prom.

Daugavgrīvā uzbudināts vēlētājs uzbrūk vēlēšanu komisijai

Savukārt Rīgā – Daugavgrīvas pamatskolā iekārtotajā vēlēšanu iecirknī kāds balsotājs bija varen kareivīgi noskaņots un draudēja iekaustīt vēlēšanu iecirkņa darbinieku par to, ka nav iespējams nobalsot pret vairākiem sarakstiem vienlaikus.

Draudus saņēmušais vēlēšanu komisijas pārstāvis pastāstīja, ka pusmūža vecuma vīrietis vēlējies balsot pret vairākiem vēlēšanu sarakstiem vienlaikus, tos izsvītrojot. Kad viņam paskaidrots, ka balsošanas kārtībā šāda iespēja nav paredzēta, vīrietis kļuvis agresīvs – dusmīgi nosviedis vēlēšanu zīmes, krieviski lamājies un teicis, ka apskādēs automašīnas, kas novietotas pie iecirkņa. Pēc tam vīrietis solījis pēc iecirkņa slēgšanas tā ārpusē sagaidīt konkrēto vēlēšanu komisijas darbinieku un piekaut viņu. Draudus saņēmušais darbinieks gan tiesībsargājošajās iestādēs neesot vērsies.

Mainās cietumnieku politiskais noskaņojums

969. Rīgas ieslodzījumu vieta iecirkņa komisijas saskaitītās balsis liecina, ka pēdējās četrgades laikā būtiski mainījies cietumnieku/-ču politiskās simpātijas. Galvaspilsētā 14. Saeimas vēlēšanās savas balsis nodeva 409 Rīgas Centrālcietuma ieslodzītie un 94 Iļģuciema sieviešu cietuma ieslodzītās, kopā 503 pilsoņi, no kurām par derīgām tika atzītas 496 zīmes.

Absolūtā līdere cietumnieku vidū ir Zaļo un zemnieku savienība ar 111 jeb 22,1% balsu, kura par savu premjera amata kandidātu izvirzījusi vēl pavisam neseno Centrālcietumu klientu Aivaru Lembergu. Otrajā vietā ar 73 jeb 14,5% balsu izvirzījusies Latvijas Krievu savienība, bet trešā ir partija “Stabilitātei!” ar 62 jeb 12,3% balsu.

Pirms četriem gadiem cietumnieku līderu topā bija “Saskaņa”, kurai sekoja Latvijas Krievu savienība un “KPV LV”. Zaļzemnieki bija tikai ceturtie ar vairāk nekā divas reizes zemāku atbalstu – 10,02%.

Mierīgās vēlēšanas

Tiesībsargājošās iestādes ziņo, ka 14. Saeimas vēlēšanas notikušas mierīgi, bez incidentiem.

Valsts drošības dienests (VDD): “Dienesta vērtējumā vēlēšanas ir aizvadītas mierīgi. VDD nav identificējis prettiesiskas personu darbības, kuru mērķis būtu vēlētāju brīvas izvēles un vēlēšanu rezultātu ietekmēšana. Tāpat VDD nekonstatēja Latvijai nedraudzīgu ārvalstu mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu norisi vai rezultātus atbilstoši to ārpolitiskajām interesēm.

VDD līdz šim ir ieguvis aptuveni 70 signālus par iespējamiem pārkāpumiem. Vairāk nekā 20 no šiem signāliem tika fiksēti priekšvēlēšanu periodā, ap 40 – vēlēšanu dienā, 1. oktobrī, savukārt atsevišķi signāli ir saņemti pēc vēlēšanām. Lielākā daļa no dienesta fiksētajiem signāliem bija saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem un nepilnībām, kuru izskatīšana ir citu vēlēšanu norisi uzraugošo institūciju kompetencē. Galvenokārt dienests ieguva informāciju par organizatoriskām nepilnībām konkrētos vēlēšanu iecirkņos, kas sadarbībā ar attiecīgo iecirkņu komisijām nekavējoties tika novērstas.

No priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienā kopumā fiksētajiem signāliem nepilni 30 bija saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem, kuru izvērtēšana ir VDD kompetencē. Galvenokārt tā bija informācija par vēlētāju izvēles iespējamu prettiesisku ietekmēšanu, dažos gadījumos – par iespējamu balsu pirkšanu. Lielāko daļu signālu dienests jau ir pārbaudījis, negūstot apstiprinājumu prettiesiskām darbībām. Līdz šim VDD nav uzsācis kriminālprocesus par iespējamām prettiesiskām darbībām saistībā ar 14. Saeimas vēlēšanām. Vienlaikus atsevišķu iegūto signālu pārbaudes vēl turpinās.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB): “14. Saeimas vēlēšanu dienā KNAB kopumā saņēma informāciju par iespējamiem aģitācijas aizlieguma pārkāpumiem no gandrīz 80 iedzīvotājiem, un visbiežāk iedzīvotāji ziņoja par deputātu kandidātu bezmaksas komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī reklāmām pilsētvidē. KNAB vērš uzmanību, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums vēlēšanu dienā aizliedz par maksu popularizēt ierakstus, taču neierobežo iespējas partijām, deputātu kandidātiem un ar partijām nesaistītām personām sociālajos tīklos un citviet internetā publicēt bezmaksas saturu.

Pēc sākotnējās iepazīšanās ar informāciju, KNAB 11 gadījumos pirmšķietami saskata administratīvo pārkāpumu pazīmes, un iestāde lems par administratīvo pārkāpumu procesu uzsākšanu. Iespējamie pārkāpumi saistīti ar apmaksātu aģitāciju sociālajos tīklos un aģitāciju pilsētvidē, kā arī apmaksātu, īsziņas formātā izplatītu aicinājumu vēlēt par konkrētu sarakstu. Savukārt pārējos gadījumos KNAB nav guvis apstiprinājumu prettiesiskām darbībām.”

Valsts policija: “Valsts policijas vērtējumā 14. Saeimas vēlēšanas noritējušas mierīgi, bez būtiskiem starpgadījumiem; fiksēti atsevišķi iespējamie pārkāpumi. 1. oktobrī no pulksten 7.00 līdz 20.00 Valsts policija kopumā reģistrējusi 42 notikumus par iespējamiem aģitācijas noteikumu pārkāpumiem vidē vai sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Lielākajā daļā gadījumu, policijai veicot pārbaudi, informācija nav apstiprinājusies un pārkāpumi nav konstatēti. Tajā pat laikā konstatēti atsevišķi gadījumi, kas atspoguļojas kā iedzīvotāju nepieņemama uzvedība, bet šie incidenti bijuši īslaicīgi un nav apdraudējuši kopējo sabiedrisko kārtību un drošību.
 
Kopumā par aģitācijas materiālu – plakātu, bukletu – neatļautu izvietošanu vidē vēlēšanu dienā sākti astoņi administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī četras resoriskās pārbaudes. Iespējamie pārkāpumi fiksēti visā Latvijas teritorijā, bet lielākā daļa administratīvo procesu sākti Latgales reģionā. Atsevišķi reģistrētie notikumi vēl tiek vērtēti.”