Saglabājas neskaidrība par "Progresīvo" lomu saistībā ar jaunās koalīcijas veidošanu

Šodien nākamajā parlamentā ievēlēto partiju pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

"Jaunās vienotības" (JV) līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās pauda, ka "valstij vislabāk būtu" plašāka koalīcija un ka viņš starp JV, "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvo" pārstāvjiem neredz tādas iekšējās pretrunas, kas četrām partijām neļautu atrast vienošanos.

Savukārt NA rīcībspējīgu valdības modeli redz trīs partiju koalīcijā kopā ar JV un AS, pauda NA līderis Raivis Dzintars. Nacionālā apvienība jūt stingru pieprasījumu no partijas biedriem un atbalstītājiem veidot šādu, vērtību ziņā savienojamu koalīciju, jo NA ar "Progresīvajiem" esot ļoti būtiskas ideoloģiskās un vērtību atšķirības.

Viens no AS līderiem Uldis Pīlēns norādījis, ka jautājumu par "Progresīvo" ņemšanu vai neņemšanu koalīcijā AS vēl plāno izrunāt ar JV un NA. "Apvienotais saraksts" kā nākamās koalīcijas kodola partijas redz AS, JV un NA.

Pašu "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens uzsvēris, kas partija ir gatava būt daļa no topošās koalīcijas jaunievēlētajā 14.Saeimā, uzsverot, ka Latvijas interesēs ir, lai pašreizējos ļoti sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos būtu plašāka, četru partiju - JV, AS, NA un "Progresīvo" - koalīcija ar 64 deputātu balsīm.

Valsts prezidents Egils Levits no savas puses pieļāvis abas iespējas - ka koalīcijā varētu būt gan trīs partijas, visdrīzāk, domājot ar tām JV, AS un NA, gan četras partijas jeb kopā ar "Progresīvajiem". Reizē Levits arī min trešo iespēju - cita veida sadarbības formātu, ja gadījumā ideoloģisko atšķirību dēļ "Progresīvie" nevarētu būt koalīcijas kodolā.

Levits pirmdien pilnvaroja Kariņu sākt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu. Plānots, ka pēc nedēļas JV līderim jāinformē Levits par sarunu rezultātiem.

JV par nākamās valdības koalīcijas veidošanu otrdien, 4.oktobrī, tiksies ar AS un NA pārstāvjiem, savukārt ar trešdien, 5.oktobrī, ar "Progresīvo" pārstāvjiem.

Iespējamās opozīcijas partijas vēl nesteidz paziņot par to, kāda būs viņu loma parlamentā. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Viktors Valainis, vaicāts, vai no Valsts prezidenta ir sadzirdējis mājienus par ZZS palikšanu opozīcijā, norādīja, ka paļausies uz Satversmē noteikto ceļu, kurā Valsts prezidents nominē premjera amata kandidātu, kurš izvēlēsies partijas, kuras aicināt koalīcijā.

Partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs uzskata, ka pašlaik būtu ļoti aplami, ja kāds tagad droši pateiktu, ka koalīcija tiks veidota bez "Stabilitātei!" vai ka Kariņš noteikti būs arī nākamais premjers.

Arī partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers šodien nesteidza partiju pieskaitīt pie opozīcijas.

Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.