Vēlēšanas skaitļos: interesantā matemātika par 14. Saeimas vēlēšanām

Vecākajam ievēlētajam parlamenta deputātam ir 74 gadi, bet jaunākajam par pusgadsimtu mazāk. Viskūtrāk Latvijā balsoja Zilupes pusē – Lauderos, bet Pierīgā vēlēšanu iecirkņos bija ļaužu drūzma. Matemātiski aprēķini liecina, ka Saeimā būs pārstāvētas partijas, par kurām nobalsojuši mazliet vairāk nekā 42% Latvijas pilsoņu. 

30

sievietes 14. Saeimā ievēlētas tautas priekšstāvju krēslos, pārējos 70 atvēlot vīriešiem. Visvairāk daiļā dzimuma pārstāves ir “Jaunajā vienotībā” – 11 no 26, tad seko “Stabilitātei!” – piecas no 11. Četras dāmas - deputātes ir Zaļo un zemnieku savienībā (no kopumā 16 parlamentāriešiem) un “Progresīvajos” (no desmit). Pa divām jaunievēlētām parlamentārietēm ir no Apvienotā saraksta (no 15), Nacionālās apvienības (no 13) un “Latvijas pirmajā vietā” (no deviņiem).

Šis cipars, protams, nav akmenī cirsts un mainīsies, jo daļa no deputātiem/-ēm kļūs par valdības ministriem, un viņu vietā Jēkaba ielas namā nāks nākamie no vēlēšanu listēm, bet kāds arī var attiekties no deputāta mandāta par labu aiz viņa sekojošajam.

25

gadi ir jaunākajam ievēlētajam 14. Saeimas deputātam Ričardam Šleseram, kurš kopā ar savu tēvu – “Latvija pirmajā vietā” līderi Aināru Šleseru sēdīsies Jēkaba ielas nama krēslā. Šlesers juniors ir viens no pieciem Aināra Šlesera bērniem. Viņš pēc Latvijas Starptautiskās skolas beigšanas iestājās Birmingemas (Lielbritānija) Universitātē, lai studētu filmu tehnoloģiju un vizuālos efektus. Tagad viņš ir diplomēts kinorežisors un savos priekšvēlēšanu solījumos apgalvojis, ka Latvija var pārvērsties par “Baltijas Holivudu”.

Bet viņš ne tikai nodarbojas ar kinolietām, bet arī ar biznesu. Pēc “Lursoft” datiem viņam pieder 10 procenti SIA “Regma Group”, tāpat viņš ir valdes loceklis SIA “Regma Management” un padomes loceklis akciju sabiedrībā “MCH Investīcijas”. Šī akciju sabiedrība, kuras pamatkapitāls ir vairāk nekā 10 miljoni eiro, nodarbojas ar “holdingkompāniju darbību”. Pērn gan apgrozījuma nav bijis un nācies strādāt ar 727 tūkstošu eiro zaudējumiem.

Atšķirībā no Ričarda Šlesera 14. Saeimā neiekļuva viņa tikai šopavasar apņemtā sieva Dana Šlesere.

74

gadi ir visvecākajam ievēlētajam Saeimas deputātam, pēc izglītības arhitektam Aleksandram Kiršteinam no Nacionālās apvienības – Latvijas politikas smagsvaram, kuru pazīstam jau kopš Atmodas gadiem, piemēram, kā vienu no Latvijas neatkarības kustības (LNNK) dibinātājiem un Augstākās Padomes deputātu, kurš 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību.

Viņš ir bijis vairāku Saeimas sasaukumu (arī pašreiz aizejošās 13. Saeimas) deputāts, vadījis Saeimas frakcijas, pagājušā gadsimta nogalē pāris gadus arī bijis īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās.

Tomēr nav bijis stingrs “partijnieks”, politiskos spēkus viņš gan mainījis, gan arī dibinājis savu. Par vienu no būtiskākajām nesaskaņām politikā kalpojusi viņa nostāja holokaustā zaudēto ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā (viņš iestājies par to, ka Latvijai nebūtu jāatbild par okupācijas varu nodarījumu). Viņš aizgājis no LNNK un 1997. gadā dibināja Nacionālo Reformu partiju, tad pieslējies Tautas partijai. Pirms 16 gadiem paprasījies atpakaļ “tēvzemiešos”, kas viņu nav pieņēmuši, un tad pieslējies Zaļo un zemnieku savienībai. Beidzot viņu pieņēma Nacionālās apvienības izveidotāja – “Visu Latvijai!”.

83,90%

Tik augsts bija vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaits Saulkrastu novadā (no pašvaldībā reģistrētajiem 7828 balstiesīgajiem). No kopumā visā Latvijā 59,43% balsojušajiem tas ir vairāk nekā liels skaits. Tomēr tas nav saistīts ar to, ka Saulkrastos dzīvo apzinīgākie Latvijas pilsoņi, bet ar to, ka tas ir vasarnīcu un atpūtnieku rajons. Tā kā balsot varēja jebkurā iecirknī, tad daudzi, pārsvarā rīdzinieki, kuri izvēlējās sestdienu pavadīt dabā un pie jūras, par parlamentu balsoja teju vai jūras krastā. Vislielākā slodze bija jāiztur balsošanas iecirkņiem Saulkrastu novada domē (nobalsoja 2950 vēlētāji) un Zvejniekciema kultūras namā (nobalsoja 2387).

Tikpat lielu slodzi nācās piedzīvot arī pārējiem Pierīgas novadiem, uz kuriem brīvdienās traucas galvaspilsētas atpūtnieki. Otrajā vietā ar 74,89% nobalsojušajiem (16 164 no 21 577) ir Ķekavas novads, kur vēlētgribētāju “rekoruzbrukumu” nācās piedzīvot vēlēšanu iecirkņiem Ķekavas kultūras namā, kā arī Baložu un Baldones pilsētas pārvaldēs. Arī Ādažu novadā nobalsoja vairāk par 70% vēlētāju jeb 73,99% - 11 465 no 15 495 reģistrētajiem.

3919

- tik liels ir nobalsojušo vēlētāju skaits vēlēšanu iecirknī Ķekavas kultūras namā. Tas ir rekordskaits, jo tik liels vēlētāju skaits vēlēšanu iecirkņos 14. Saeimas vēlēšanās citur netika reģistrēts (bija labi, ja lielajās pilsētās uz tiem ieradās ap pāris tūkstošiem vēlētāju, bet te divas reizes vairāk! Laukos jau rekords bija daži simti vēlētāju). Tomēr ne visi teju četri tūkstoši pilsoņi virināja vēlēšanu iecirkņa durvis 1. oktobrī. 1092 savu izvēli bija izdarījuši jau iepriekšējās balsošanas dienās, bet pie 63 vēlētājiem vēlēšanu komisija bija devusies uz mājām.

Vēl ar rekordaugstu vēlētāju aktivitāti var palepoties vēlēšanu iecirknis Rīgas Anniņmuižas vidusskolā, kur savu izvēli izdarīja 3261 vēlētājs, bet arī tur iepriekšējās vēlēšanu dienās novēlēja ievērojams balsotājs skaits – teju puse jeb 1406.

50,05% 

- tas ir nobalsojušo vēlētāju skaits Rēzeknes novadā. Tikai pusotrs simts Latvijas pilsoņu Rēzeknes novadu “noturēja” virs ūdens, lai tas nenokļūtu zem 50% atzīmes: novadā nobalsoja vien 12 161 no 24 299 reģistrētajiem vēlētājiem.

Vēl rekordzema vēlēšanu aktivitāte bija Augšdaugavas novadā – nobalsoja 10 570 pilsoņu jeb 52,15% no 20 267 reģistrētajiem. Trešajā vietā no apakšas – Ludzas novads: 9 497 nobalsojušo jeb 53,64% no 17 704 reģistrētajiem.

Vismazāk vēlētāju 1. oktobrī savu izvēli izdarīja Ludzas novada vēlēšanu iecirkņos: Lauderu pagasta pārvaldē – 75, Līdumnieku pagasta pārvaldē – 83 un Zaļesjes pagasta administratīvajā ēkā – 94.

6

ir vismazākais nodoto balsu skaits kādā vēlēšanu reģistrācijas vietā, un to piefiksēja pasta balsošanas komisija Kazahstānā. Arī klātienē Kazahstānas galvaspilsētā Astanā savu balsi atdeva visnotaļ mazs Latvijas pilsoņu skaits – 13. 

Vismazāk balsotāju savu izvēli izdarīja mūsu valsts diplomātiskajās pārstāvniecībās mums eksotiskās zemēs, kur nav liela tautiešu diaspora: Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku – 10, Ēģiptes galvaspilsētā Kairā – 12, Indijas galvaspilsētā Ņūdeli – 13, Japānas galvaspilsētā Tokijā – 15 un Korejas Republikas galvaspilsētā Seulā – 16.

70,91%

ir to 14. Saeimas vēlēšanās nobalsojušo Latvijas pilsoņu skaits, kuru ievēlētie deputāti parlamentā pārstāvēs kādu no septiņām tajā iekļuvušajām partijām, jo pārējie teju 30% vēlētāju savas balsis atdeva par kādu no Saeimā neiekļuvušajām partijām – gan šobrīd pie varas esošajām, gan dīvainiem jaunveidojumiem.

Tā vismazāko vēlētāju atbalstu – 0,15% jeb 1379 balsis ieguva Kristīgi progresīvā partija, bet visgaužākās asaras var liet “Attīstībai/Par!”, kurai pietrūka 250 balsu, lai iekļūtu Saeimā (par to nobalsoja 4,97% jeb 45 452 vēlētāju). Tāpat smagu sakāvi piedzīvojušas arī tā saucamās krievvalodīgo jeb “Kremļa partijas” – Latvijas Krievu savienība (3,63%) un “Saskaņa” (4,81%).                    

42,139%

Tā kā 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai 916 594 no 1 542 407 balstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem un tikai 70,91% vēlētāju balsoja par partijām, kuras tika ievēlētas 14. Saeimā, tad iznāk, ka mūsu valsts parlamentā būs deputāti no partijām, kuras atbalsta tikai 42,139% Latvijas pilsoņu.