Pieņem likumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā
Saeima ceturtdien, 29.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā.
Likums paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts anotācijā.
“Nevienam nav noslēpums, ka tieši bērnībā apgūt valodu ir visvieglāk. Turklāt, ja no pirmsskolas līdz vidusskolas absolvēšanai bērni un jaunieši mācās vienā valodā, tas sniedz būtisku pamatu saliedētībai, kopīgām interesēm un vienotas informatīvās telpas lietošanai. Es pat uzdrīkstos teikt, ka tieši izglītība vienā valodā, nešķirojot bērnus, ir labākais instruments, kā saliedēt Latvijas iedzīvotājus un panākt, lai mūsu bērni nākotnē nesaskartos ar tādām problēmām, ar kādām šodien saskaramies mēs. Mācības latviešu valodā nekādā veidā nav pretrunā ar iespējām papildus vispārējai izglītībai apgūt ģimenē runāto valodu un kultūru,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu ietvaros. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.
Ministru kabinets deleģēts noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā skolēniem būs tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas būs nepieciešams, paredz grozījumi.
Sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē; ar 2024.gada 1.septembri – 2., 5. un 8.klasē; ar 2025.gada 1.septembri – 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septemba tiks īstenota tikai valsts valodā.
Tāpat ar grozījumiem pilnveidots regulējums par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.
Šodien pieņemtās izmaiņas likumos attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, ja to dibinātāji ir izvēlējušies sniegt izglītību, par kuras apguvi skolēni saņem valsts atzītu izglītību apliecinošu dokumentu.
Likumprojekta autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17 procentiem pedagogu un 24 procentiem skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības un pamatizglītības programmās.
Papildu valsts budžeta finansējums visiem plānotajiem atbalsta pasākumiem pa gadiem sadalās sekojoši:
- 2022.gadā - 35 856 eur
- 2023.gadā - 512 641 eur
- 2024.gadā - 869 510 eur
- 2025.gadā – 1 142 789 eur
- 2026.gadā (un turpmāk ik gadu) – 864 348 eur
