Skolotāji: “Nav skaidras kopējās ainas, kam mēs gatavojam skolēnus”
Jaunajā mācību gadā mācības vispārējās izglītības iestādēs sāka 221 297 skolēni, viņu vidū vairāk nekā 22 000 pirmklasnieku. Mācību gads sākās trauksmaini – ar pedagogu streika draudiem, kas lika valdībai piekāpties skolotāju saimi pārstāvošo arodbiedrību prasībām. Streiks nenotika, bet, kamēr tiks īstenoti valdības solījumi, darbs mācību iestādēs norisinās kā līdz šim.
Pedagogu darba plānotāji aizvien saskaras ar mācībspēku trūkumu, savukārt skolotājiem trūkst mācību materiālu. Piemēram, Š. Dubnova Rīgas ebreju vidusskolas ķīmijas skolotājs Jurijs Kirilovs stāsta: “Problēma ir tāda, ka mums ir doti temati, kas skolēnam jāzina, bet nav neviena uzdevumu piemēra. Ja būtu kaut eksāmens, kam bērni jāgatavo, vai uzdevumu piemēri, es saprastu, kam es gatavoju savus skolēnus. Tagad kaut kas ir ņemts no vecās sistēmas, no veciem materiāliem, kaut kas izdomāts pašu spēkiem, bet nav skaidras kopējās ainas, kam mēs gatavojam šos jauniešus.”
Lai arī pedagogi priecājas atgriezties skolā un strādāt klātienē, viņi secina, ka pandēmijas laiks arī skolām bijis izglītojošs. Rīgas Kultūru vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Inese Pitkeviča atzinīgi vērtē, ka ir apgūts darbs e-vidē, ko atsevišķiem darbiem vēl arvien turpina izmantot. Savukārt, mainoties valdībai, Pitkeviča vēlētos, lai izglītība kļūtu par proritāti ne tikai uz papīra un vārdos, bet arī darbos un attieksmē. Līdzās atalgojuma un darba slodzes jautājumu atrisināšanai gribētu piedzīvot arī atbrīvošanu no birokrātijas, kas pēdējos gados aizvien pieaugot. “Mums ir ļoti daudz darbu, kas varētu vispār nebūt, un enerģiju, ko patērējam, tos pildot, varētu atdot darbam ar skolēniem, ” spriež Pitkeviča.
Skaties pievienoto video un uzzini, cik ilgs patiesībā ir skolotāju vasaras atvaļinājums un par ko, pēc pedagogu domām, primāri jāparūpējas, lai šis mācību gads noritētu veiksmīgi.
