Patiesība par meliem: joprojām neapstiprinās stāsti par robežsargu briesmu darbiem

2021. gadā, sākot no vasaras, Polijas, Lietuvas un Latvijas robežas centās šķērsot tūkstošiem bēgļu no Tuvajiem Austrumiem. Visai ātri atklājās, ka pierobežā viņi nonāk, izmantojot Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma organizētos “tūrisma” avioreisus par visai augstu samaksu no Irākas, un  ar patiesu bēgļu statusu viņiem nav nekāda sakara.

Ar varu dzina pāri robežai

Tāpat publiskajā telpā nonāca arī videomateriāli, kuros bija redzams, kā baltkrievu robežsargi faktiski ar varu šos cilvēkus dzen pāri robežai, pat izmantojot šaujamieročus un asaru gāzi. Arī mēģinājumi pāriet robežu masveidīgi, apgāžot žogu un uzbrūkot robežsargiem, nebija retums.

Vienlaikus Baltkrievijas oficiālā propaganda vēstīja par necilvēcīgo Eiropas Savienību, kura izraisot humāno krīzi, neuzņemot šos nabaga bēgļus. Jāatzīmē arī, ka pat daļa nelegālo migrantu, kuriem izdevās nokļūt izmitināšanas centros, agresīvi turpināja izrādīt savu neapmierinātību, sūdzoties par nepanesamajiem apstākļiem.

Kāds no attiecīgo struktūru darbiniekiem, kurš līdz dienesta pārbaudes pabeigšanai nevēlējās minēt savu vārdu, intervijā “Likumam un Taisnībai” stāsta: “Tolaik, iepazīstoties ar daudziem patvēruma meklētājiem, arī ģimenēm, mani izbrīnīja fakts, ka daudzi no viņiem pat nespēja pamatot, kāpēc pieņēmuši lēmumu izceļot no savas valsts un caur Baltkrieviju ierasties Latvijā. Bija skaidrs, ka lielais vairums bija vienkārši izmantojuši Baltkrievijas piedāvāto iespēju nelegāli nokļūt Eiropas Savienībā, taču dīvaini bija arī tas, ka liela daļa nevalstisko organizāciju automātiski nostājās viņu pusē, par šo faktoru pat neaizdomājoties.” 

Aleksandras Jolkinas tā saucamais pētījums tad arī diezgan veiksmīgi iekļāvās šajā propagandā, jo tajā aprakstīti visai šausminoši stāsti gan par it kā regulāru fizisku izrēķināšanos, gan medicīniskās palīdzības nesniegšanu, gan bēgļu nenodrošināšanu ar elementāru pārtiku.

Mediķi šausmu stāstus neapstiprina

Jolkinas apgalvojumus neapstiprina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kura darbinieki robežu tolaik apmeklējuši visai bieži.

NMPD komunikācijas daļas vadītāja Ilze Bukša informē: “No 2021. gada augusta līdz 2022. gada aprīlim ieskaitot NMPD brigādes devušās 198 izsaukumos Latvijas robežpunktos uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, lai sniegtu palīdzību nelikumīgajiem robežas šķērsotājiem. No robežpunktiem 61 gadījumā pacienti tika nogādāti ārstniecības iestādēs, bet 137 gadījumos palīdzība sniegta uz vietas. Brigādes palīdzību sniegušas gan bērniem, gan pieaugušajiem, tajā skaitā gan sievietēm, gan vīriešiem.”

Izsaukumos NMPD brigādēm nekad nav bijis jāveic dzīvību glābjoši pasākumi, jo veselības problēmas nav bijušas saistītas ar šādām situācijām. Lielākoties mediķi snieguši palīdzību sadzīvisku vai sezonālu traumu gadījumos (piemēram, roku apsaldējums, kājas traumas u.c.), hronisku slimību saasinājumu brīžos (cukura diabēts, muguras sāpes u.c.) un akūtu saslimšanu gadījumos (piemēram, gremošanas un zarnu trakta darbības traucējumi, apendicīts, respiratoras vīrusa saslimšanas, kovids, ādas iekaisumi u.c.).

Ministrija turpina dienesta izmeklēšanu

Uzreiz pēc minētās publikācijas parādīšanās Iekšējās drošības birojā ir uzsākta pārbaude, taču tās veikšanu apgrūtina vai pat padara par neiespējamu kāds ļoti būtisks fakts. Proti, visi intervētie, it kā no pāridarījumiem reāli cietušie bēgļi ir anonīmi, un viņus nav iespējams ne atrast, ne aptaujāt. Nav arī skaidrs, kur un kādā veidā Lielbritānijā dzīvojošā Jolkina šo informāciju ir ieguvusi, jo Latvijas – Baltkrievijas pierobežā viņa pati nav bijusi.

To apstiprina arī Iekšlietu ministrijas pārstāvis Māris Zariņš: “Jākonstatē, ka Jolkinas publikācijā ietvertā informācija ir atspoguļota bez konkrētas personas identificējošām ziņām. Līdz ar to nav identificējami konkrēti gadījumi (sūdzības), par kuru atbilstību faktiskajai situācijai Iekšlietu ministrijai būtu informācija.
Papildus vēlamies informēt, ka, reaģējot uz privātpersonas iesniegumu, kas saņemts vēl pirms publikācijas, Iekšējās drošības birojs ir veicis pārbaudi par Valsts robežsardzes rīcību saistībā ar minēto rīkojumu attiecībā uz personām, kuras ārkārtējās situācijas ietvaros mēģinājušas nelikumīgi šķērsot valsts robežu. Pārbaudes rezultātā nav konstatēts iemesls un pamats kriminālprocesa uzsākšanai.”

Iekšējās drošības birojā, reaģējot uz publikāciju, maijā uzsākta pārbaude nolūkā vērtēt robežsardzes un Valsts policijas nodarbināto iespējamās rīcības likumību publicētās informācijas apjomā. Uzsāktā pārbaude šobrīd vēl tiek turpināta.

Uz jautājumu, kas notiks, ja izrādīsies, ka viss šis pētījums ir izdomāts, un vai Iekšlietu ministrija plāno pieprasīt tā atsaukumu, Zariņa atbilde gan ir visai diplomātiska: “Vērtējot visus apstākļus kopumā, tiks ņemti vērā visi aspekti, arī tas, ka ikviens Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojums vērtējams tās ietvaros.”

Izdomātas publikācijas

Pasaules praksē bijuši vairāki skaļi skandāli, kad žurnālisti slavas vai finansējuma iegūšanas dēļ ķeras pie publikāciju viltojumiem.

Šķiet, Latvijā visskaļākais tāda veida skandāls noticis 1999. gadā, kad laikraksta “Respublika” politiskais komentētājs Mihails Mamilovs publicēja interviju ar tā laika NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu. Pēc tam izrādījās, ka nekādas intervijas nav bijis, un NATO pārstāvji pieprasīja atsaukt Solanam piedēvētos izteikumus “par NATO labajām attiecībām ar Krieviju un Latviju kā ne pārāk civilizētu demokrātisku valsti”.

Tiesībsargs noraida apvainojumus

Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Amnesty International “pārmetumi Latvijai par sliktu izturēšanos pret migrantiem, kas nākuši no Baltkrievijas teritorijas, ir melīgi, paziņojis tiesībsargs Juris Jansons.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” viņš paudis izbrīnu par organizācijas ziņojumā rakstīto, uzsverot, ka “Amnesty International” pārstāvjiem klātienes vizītes laikā izskaidrojis situāciju un atspēkojis pārmetumus. Līdz ar to ziņojums rezultātā ir sanācis “diezgan sagrozīts, es pat atļaušos teikt, ka melīgs”, vērtē tiesībsargs.

Vaicāts, kādi iemesli varētu būt šādas sagrozītas informācijas paušanai, Jansons atbild, ka par to viņam grūti spriest, bet, viņaprāt, tas varētu būt vienkārši mēģinājums “atražot sevi” jeb apliecināt, ka organizācija kaut ko dara.

Tiesībsargs norāda, ka no starptautisko tiesību skatpunkta migrantiem, kuri vēlas iekļūt Latvijā no Baltkrievijas, īsti nav pamata prasīt starptautisko aizsardzību, jo viņi ir legāli ieradušies valstī, un līdz ar to, ja viņi grib nonākt Eiropas Savienībā, tad tas ir jādara legālā veidā, nevis šķērsojot robežu nelikumīgi.

Tiesībsarga rīcībā nav informācijas par spīdzināšanu: “Es gribētu zināt, kas ir tie informācijas avoti, no kuriem viņi [“Amnesty International”] ir smēlušies šīs ziņas, jo mūsu rīcībā tiešām nekā tāda nav. Ir arī bijušas situācijas, kad robežsargi ir apvainoti, ka viņi tur izmanto kaut kādus elektrošokus un tā tālāk, bet viņiem nemaz tādu nav!”

“Amnesty International” ziņojumā pausts, ka Latvija ir slikti izturējusies un pat spīdzinājusi no Baltkrievijas nākošos migrantus, vairākus mēnešus turot viņus mežā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.