Organizēta grupa naudas atmazgāšanai izmantojusi teju 100 "naudas mūļu" tīklu

Kibernoziegumu pakarošanas pārvalde 2020. gada februārī sāka kriminālprocesu aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā pēc tam, kad policijā ar iesniegumu vērsās kāda Latvijā strādājoša kredītiestāde, kura pamanījusi sistemātisku krāpniecisku maksājumu saņemšanu vairāku bankas klientu kontos.

Izmeklēšanas laikā gūtās ziņas liecināja par to, ka Rīgā izvērsts "naudas mūļu" tīkls, kurā darbojās jaunieši vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kuri savos bankas kontos saņēma ZIB maksājumus pārsvarā no Vācijas valstspiederīgajiem. Šie kontos ienākošie finanšu līdzekļi nekavējoties tikuši izņemti skaidrā naudā, pārsvarā pusnaktī.

Cietušās personas, konstatējot, ka viņu konti iztukšoti, parasti nākošajā dienā centās atsaukt naktī veiktos izejošos naudas darījumus, taču, ņemot vērā, ka noziedzīgās grupas organizatori nodrošināja nekavējošu šo līdzekļu izņemšanu no "naudas mūļa" konta, tikai nelielai daļai cietušo izdevās pārtvert un atgūt izkrāptos naudas līdzekļus.

Veicot datu analīzi, secināts, ka viena mēneša laikā tika izdarītas ap 30 šādi noziegumi un izskaitļots, ka noziedzīgā grupa Latvijā darbojusies vismaz no 2019. gada septembra.

Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas kriminālprocesā veica virkni izmeklēšanas darbību, lai pārtrauktu noziedzīgās grupas rūpalu un identificētu vainīgās personas, kas divu mēnešu laikā vainagojies ar panākumiem.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka organizētā grupa sastāvēja no 14 dalībniekiem, no kuriem viens bija Vācijas pilsonis, kurš koordinēja grupas darbību, atrodoties Vācijā. Noziedzīgās grupas organizators "naudas mūļu" vervētājiem uzdeva atrast personas ar atvērtiem bankas kontiem Latvijas kredītiestādēs, kurus organizētā personu grupa izmantos noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu saņemšanai un pārvietošanai.

No "naudas mūļu" kontiem izņemtie līdzekļi tālāk tika nodoti apmaiņai virtuālā valūtā.

Pēc organizatoru norādījumiem, grupas dalībnieki savstarpēji arī vienojās par noziedzīgi iegūtās naudas summas sadali starp visiem iesaistītajiem, paredzot, ka "naudas mūlim" par iesaisti noziedzīgajā nodarījumā pienāktos no 50 līdz pat 250 eiro, ja nodarījumā iesaistās vairākkārt. Šādā veidā noziedzīgajai grupai izdevās legalizēt naudu vairāk nekā 555 600 eiro apmērā.

Jau 2020.gada aprīlī policija aizturēja 13 grupas dalībniekus, kas gan vadīja savervētos "naudas mūļus", gan organizēja noziedzīgi iegūtās skaidrās naudas tālāku apriti, to mainot pret virtuālo par atsevišķu komisijas maksu. 

Starp aizturētajām personām bija arī divi noziedzīgās grupas vadoņi, kuriem kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, pēc kā grupas darbība un tālāku noziedzīgu nodarījumu veikšana tika apturēta.

Savukārt Vācijā esošais noziedzīgās grupas līderis aizturēts 2022.gada maijā, pēc tam, kad ilgākā starptautiskas sadarbības laikā iegūti nepieciešamie pierādījumi par personas noziedzīgajām darbībām un attiecīgi pieņemts lēmums par Eiropas apcietinājumu.

Veicot virkni apjomīgu procesuālo darbību Vācijā, tai skaitā vairākas kratīšanas, nopratināšanas un speciālās izmeklēšanas darbības, Vācijas pilsonis aizturēts un apcietināts. Šovasar Vācija arī izdeva šo personu kriminālvajāšanai Latvijā.

Šī gada augustā Latvijas policija kriminālprocesu nodevusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Ņemot vērā lielo jauniešu skaitu, kuri piekrita atbalstīt noziedzīgās grupas darbību, kļūstot par "naudas mūļiem", Valsts policija vērš sabiedrības uzmanību, ka par šādām darbībām draud kriminālatbildība, ar no tā izrietošām sekām.

Personām, kuras piekrīt kļūt par "naudas mūli", jārēķinās ne tikai ar kriminālatbildību, bet arī reāli apgrūtinātu turpmāko ikdienas dzīvi, jo bankas slēdz šādu personu bankas kontus un piekļuves interneta bankai.

Tas nozīmē, ka personām nebūs bankas konta, kurā, piemēram, saņemt nopelnīto darba algu, attiecīgi arī nevarēs veikt bezskaidras naudas darījumus, norēķināties par pirkumiem ar karti vai interneta veikalos, nevarēs izmantot dažādus pakalpojumus, kuri veicami ar internetbankas autorizāciju, tostarp apgrūtinot dažādu elektronisku iesniegumu iesniegšanu valsts iestādēs vai citu pakalpojumu saņemšanu.