Noraksta un izmet: kur paliek likvidēto bibliotēku un to norakstītās grāmatas?

Lasītāju interese par norakstīto grāmatu likteni parādījās pēc tam, kad tika paziņots par Jūrmalas domes lēmumu slēgt jeb reorganizēt Bulduru un Asaru bibliotēkas. “Facebook” profilos publicēja attēlus, kuros bija redzamas maisos sakrāmētas grāmatas no šo bibliotēku krājumiem, kas bija noliktas aizvešanai. Tomēr neviens tā īsti nezināja, uz kurieni šīs grāmatas pārvedīs.

“Kā tādu krievu kuģi…”

Starp maisos sakrāmētajām grāmatām savus darbus ieraudzīja arī Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, kurš “Facebook” pauda:

“O! Man laikam jājūtas pagodinātam - esmu nonācis vienā miskastē ar Vergiliju, Ziedoņa “Leišmalīti”, šķiet arī Seneku. Savā ziņā to varētu uzskatīt par gada balvu kultūrā, kādu vēl nekad neesmu saņēmis. Paldies Jūrmalas valstspilsētai. Mēs, tāda grupa entuziastu, esam gadiem cīnījušies par finansējumu vērtīgu grāmatu iepirkumam bibliotēkām, bet rezultātā šīs grāmatas kā tādu krievu kuģi pasūta... Te nu man jāatvainojas bijušajai kultūras ministrei Dacei Melbārdei un tagadējam kultūras ministram Naurim Puntulim - esam velti tērējuši laiku, pūderējuši jums smadzenes.

Jūrmalas piemērs parāda, ka tā ir zemē nomesta nauda. Nolasītas grāmatas palaikam aiziet nebūtībā, bet te izskatās - uz “musorņiku” ceļo viss, kas plauktos”.

Jauns.lv Jundzem jautāja, vai viņam ir nojausma, kāds liktenis tad piemeklēs šīs garamantas. Viņš neziņā raustīja plecus: “Nezinu! Droši vien noraksta un izmet”.

Par visu atbild bibliotēkas vadītājs

Valdības 2010. gadā pieņemto “Nacionālā bibliotēku krājuma noteikumu” 5. pants nosaka, ka “bibliotēkas krājuma veidošanu uzrauga un kontrolē bibliotēkas vadītāja (direktora) iecelta bibliotēkas krājuma komisija”, kas arī lemj “par iespieddarbu un citu dokumentu norakstīšanu”, kā arī “par norakstīto iespieddarbu un citu dokumentu nodošanu bibliotēkām un citām institūcijām”. Tātad, bibliotēkas vadītājs nosaka, kur paliek norakstītās grāmatas.

Jūrmalas pilsētas administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte žurnālam “Likums un Taisnība” skaidroja, kur paliks slēgto Bulduru un Asaru bibliotēku grāmatas: 

“Grāmatu norakstīšana bibliotēkās ir ierasta prakse, lai nodrošinātu efektīvu krājuma pārvaldību, un parasti tā tiek veikta, ja izdevumu saturs zaudējis aktualitāti, tie ir bojāti, pazaudēti vai tamlīdzīgi.

Norakstīšana notiek saskaņā ar bibliotēkas komplektēšanas koncepciju, un vienmēr tiek izvērtēts, vai šie izdevumi ir pieejami un vai ir nepieciešami citās bibliotēkas struktūrvienībās, izvērtējot katra izdevuma fizisko stāvokli. Norakstīta tiek maz pieprasīta un nolietota literatūra, kā arī izdevumi, kas bibliotēkā ir vairākos eksemplāros.

Pirmām kārtām tiek papildināts to Jūrmalas Centrālās bibliotēkas (JCB) filiāļu grāmatu krājums, kurās nav attiecīgā eksemplāra. Pašvaldība nodrošina grāmatu uzglabāšanu arī tajā gadījumā, ja grāmatas fiziskais stāvoklis ir apmierinošs, bet JCB filiālēs grāmatai jau ir vairāki dubleti. Šīs grāmatas tiks piedāvātas Jūrmalas pašvaldības iestādēm, piemēram, pirmsskolām un izglītības iestāžu bibliotēkām.

Norakstītie izdevumi tiek nodoti Līgatnes papīrfabrikai pārstrādei, lai dotu iespēju iespiest citas grāmatas. Šogad līdz šim brīdim Bulduru un Asaru bibliotēkās ir norakstīti 5000 eksemplāri, kas visi bija mazlietotā literatūra un izdevumu dublikāti”.

Uz papīrfabriku un māksliniekiem

Latgales Centrālās bibliotēkas (Daugavpilī) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ivanova teica: “Latgales Centrālajai bibliotēkai ir noslēgts līgums ar SIA “Līgatnes papīrs” par norakstīto grāmatu savākšanu. Respektīvi, pamatojoties uz norakstīšanas aktu, grāmatas tiek sagatavotas (aizvešanai) un “Līgatnes papīrs” dodas tām pakaļ”.

Bet Kuldīgas novada Vārmes pagasta bibliotēkas vadītāja Edīte Krasnopa par savu bibliotēku sacīja: “Norakstītās grāmatas tiek izmantotas nodarbībās, no tām origami tehnikā tiek veidoti dažādi darbiņi, kā arī ir Āra lasītava pie bibliotēkas, kur grāmatas tiek novietotas. Protams arī nodotas makulatūrā, bet tikai tās, kuras ir pavisam savu laiku nokalpojušas”.

Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa piebilst: “Katra bibliotēka noraksta grāmatas, kas jau fiziski nokalpojušas un arī tādas, kas nav atbilstošas laika garam, ar neprecīzu informāciju, piemēram, Latvijas Padomju enciklopēdija.

Ja grāmata nav lasīta, bet fiziski labi saglabāta, tad visās Latvijas reģionu galvenajās bibliotēkās tiek veidots repozitārijs (grāmatu/arhīvu glabātuve), kur šādas grāmatas nokļūst. Bibliotēkas arī mainās ar grāmatām, ja kādā tā ir “nolasīta”, tad to aizstājam vai nu ar lasītāju dāvinātām vai ar grāmatu no citas bibliotēkas. Tā kā grāmatu plaukti bibliotēkās nav bezizmēra, tad , protams, daļa grāmatu tiek norakstītas un nonāk makulatūrā.

Gribētos uzsvērt, ka Latvijā ir ļoti attīstīts Starpbibliotēku abonements un tas tiek izmantots, lai lasītāji varētu saņemt un lasīt grāmatas, kuras nav konkrētas bibliotēkas fondā, bet atrodas, piemēram, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Visvairāk mūsu lasītāji vēlas lasīt  jaunas, arī pārizdotas grāmatas.

Jelgavas Pilsētas bibliotēkā tiek loloti un saudzēti visi seniespiedumi, retumi un novadpētniecības materiāli. Tādi makulatūrā nenonāk”.

Latvijas Bibliotekāru biedrības valde “Likumu un Taisnību” informē: “Visas bibliotēkas (ne tikai publiskās) grāmatas noraksta saskaņā ar bibliotēkas krājuma komplektēšanas koncepciju. Lielākoties tie ir lasītāju maz pieprasīti, nolietoti un/vai sabojāti izdevumi, kā arī lasītāju nozaudēti un/vai atpakaļ neatdoti izdevumi. Pārsvarā norakstītie izdevumi tiek atdoti makulatūrā otrreizējai papīra pārstrādei. Ir prakse, ka tie tiek piedāvāti citām juridiskām personām (gan bibliotēkām, gan citām institūcijām) un fiziskām personām, taču šo kārtību katrā iestādē un/vai pašvaldībā nosaka atbilstošie spēkā esošie normatīvie dokumenti”.

Ko par nevajadzīgajām grāmatām saka likums?

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs skaidro: “Bibliotēkas krājums ir pārdomāti atlasītu dokumentu kopums. Tas neveidojas nejauši, tiek veikta rūpīga atlase, pirms katrs dokuments nokļūst bibliotēkas plauktā. Bibliotēkas krājumu veido un papildina atbilstoši attiecīgās akreditētās bibliotēkas statusam, bibliotēkas nolikumā (reglamentā) noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, kā arī bibliotēkas krājuma komplektēšanas profilam. Attiecībā uz krājuma veidošanu, un arī norakstīšanu, bibliotēkām ir saistoši Ministru kabineta noteikumi Nr. 317 “Nacionālā bibliotēku krājuma noteikumi”.

Arī bibliotēkas krājuma norakstīšanas procedūra tiek veikta rūpīgi. Jau nosauktajos noteikumos ir minēti arī nosacījumi izdevumu norakstīšanai. Norakstīšanai paredzētos iespieddarbus atlasa atbilstoši šādiem kritērijiem:

* novecojuši pēc satura;

* liekie dubleti;

* bibliotēkas krājuma profilam neatbilstoši iespieddarbi un citi dokumenti;

* nolietoti iespieddarbi un citi dokumenti, kuri lietošanas procesā kļuvuši turpmākai izmantošanai nederīgi un kurus nav iespējams salabot;

* bojāti stihisku nelaimju dēļ;

* nozaudētie iespieddarbi un citi dokumenti, kuri pazuduši (piemēram, pasta sūtījumu laikā, brīvpieejas apstākļos) un kuru zudumu bibliotēka ir konstatējusi;

* iespieddarbi un citi dokumenti nav atgūstami bibliotēkas lietotāja vainas dēļ (piemēram, nozaudēti, bibliotēkas lietotāja dzīvesvietas maiņas dēļ);

* iespieddarbi un citi dokumenti, kas iekļauti apmaiņas krājumā.

Norakstīto grāmatu nodošanas kārtība ir atrunāta katras bibliotēkas krājuma komplektēšanas politikas dokumentā. Biežākie scenāriji:

* ja grāmatas ir labā stāvoklī, tās var nodot citai bibliotēkai (vai bibliotēkām), kurai tās ir vajadzīgas (pie nosacījuma, ka grāmatas atbilst konkrētās bibliotēkas krājuma komplektēšanas profilam); 

* bibliotēka var veidot apmaiņas krājumu – ar to saprotot telpu, kurā izvietotas šīs grāmatas, tādējādi dodot iespēju vai nu citām publiskajām bibliotēkām vai jebkura cita tipa bibliotēkām un organizācijām šīs grāmatas uzņemt savā krājumā;

* prakse rāda, ka grāmatas tiek nodotas arī skolēniem un studentiem personīgai izmantošanai mācību vai studiju nolūkos;

* jebkurai norakstītajai grāmatai bibliotēkā tiek meklēta “otrā dzīve”, izmantojot to arī radoši, piemēram, no grāmatām veidojot mākslas darbus;

* ja grāmatām neizdodas atrast citas mājas, tās tiek nodotas pārstrādei”. 

Kādu literatūru noraksta?

Pirmām kārtām tiek norakstīta periodika. Pārsvarā laikrakstiem glabāšanas ilgums ir divi gadi, bet žurnāliem – trīs gadi. Tas gan nenozīmē, ka makulatūras kaudzē automātiski tiek aizmesti visi žurnāli. Ir bibliotēkas, kurās, piemēram, labo padomu žurnāli, kuru saturs nenoveco, ir pieejami gadu gadiem.

Otrām kārtām tiek norakstītas grāmatas, kuras vairākus gadus nav lasījis neviens lasītājs (vienas bibliotēkas par termiņu var noteikt desmit, bet citas tikai piecus gadus). No latviešu autoru darbiem gan parasti viens eksemplārs gan krājumā paliek. Bieži norakstāmo grāmatu klāstā ir tā sauktā ārzemju lubu literatūra, kuru neviens vairs nevēlas lasīt jau trešajā gadā pēc tās iznākšanas.

Trešām kārtām tā ir jau novecojusi nozaru literatūra, kurai vairs nav nekādas praktiskas vērtības.

Tiek norakstīti arī grāmatu dublikāti: ja bibliotēkā jau ir kāds eksemplārs, tad “liekais” tiek izņemts no plauktiem. Tāpat noraksta arī grāmatas, kuras jau galīgi izjukušas pa lapām vai arī kuras lasītāji vienkārši aizmirsuši nodot vai arī paslepus paņēmuši jeb vienkārši runājot – nozaguši.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".