Sociālais dienests kontrolē pensionāres kontu

Lilijas kundze arī piebilst: “Lai saņemtu šo izziņu, katros trīs mēnešos man ir jāiet uz banku, kas sagādā arī zināmas neērtības. Katru gadu Valsts ieņēmumu dienestam aizpildu ienākumu deklarāciju, lai saņemtu daļu no iztērētās summas par medicīnas pakalpojumiem. Kāds uzkrājums tad bankā var būt šādam pensionāram?”

Ko paredz valdības noteikumi

Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē "Likumam un Taisnībai" skaidro:

“Lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka jāiesniedz visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskati par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem, dokumenti, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus, kā arī citi noteikumos paredzētie dokumenti.

Tāpat likums nosaka, ka naudas līdzekļu uzkrājumi mājsaimniecībai var būt trūcīgas mājsaimniecības vienas personas ienākumu sliekšņa apmērā (šobrīd likumā noteikti 272 eiro).

Rīgas Sociālais dienests sociālos pabalstus piešķir, izvērtējot katru gadījumu individuāli, ņemot vērā likumu un noteikumu nosacījumus. Dienests, pārliecinoties par klienta ienākumiem, pieņem lēmumu par nepieciešamo sociālo palīdzību vai pakalpojumiem.

Iesaka izmantot internetbanku

Sociālais dienests aicina iedzīvotājus atvērt internetbankas kontu, jo, vienreiz aizejot uz banku un atverot kontu, pēc tam bez maksas to var pats cilvēks izdrukāt, uzliekot laika periodu. To palīdzēs izdrukāt gan bankā, gan jebkur citur, tikai pašam ir jāzina visi piekļuves dati.

Jāatzīmē, ka "Swedbank" internetbankā ir ieviesta iespēja Rīgas Sociālā dienesta klientiem – nosūtīt savu konta pārskatu, kas ir apstiprināts ar bankas e-zīmogu, uz Sociālā dienesta īpaši izveidotu e-pastu krātuvi. Turpmāk klientam, kuram ir internetbanka, nav nepieciešams Swedbank pieprasīt drukāta formāta izziņu par konta pārskatu un to nogādāt Sociālajā dienestā.

Klientam, ieejot savā internetbankā, tikai jāizvēlas konta pārskata periods un tālāk jāizvēlas Rīgas Sociālais dienests, kam tiks nosūtīts konta pārskats, pārējā informācijas aprite notiks automātiski un nosūtītais konta pārskats tiks saglabāts pašvaldības datu sistēmā un izmantots, klientam vēršoties pēc sociālās palīdzības vai sociālajiem pakalpojumiem.

Rīgas domes Labklājības departaments cer, ka Swedbank piemēram pievienosies arī pārējās bankas, tādējādi klientiem padarot vienkāršāku dokumentu iesniegšanu Sociālajā dienestā.”

Izziņu no bankas var saņemt tikai klients

Lāsma Dzelme, "Swedbank" Komunikācijas jomas vadītāja:

“Iepazīstoties ar konkrētās situācijas aprakstu, secināms, ka Sociālais dienests ziņas pieprasa nevis no bankas, bet gan no žurnāla lasītājas, pēc kuras lūguma banka sagatavo izziņu par konta stāvokli, ko pēcāk lasītāja iesniedz Sociālajā dienestā, lai apliecinātu atbilstību maznodrošinātā statusam.

Attiecībās starp banku un klientu bankas pienākums ir garantēt personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu un primāri ziņas par klientu kontiem un veiktajiem darījumiem ir sniedzamas pašam klientam vai tā likumīgajam pārstāvim. Šāda pēc klienta pieprasījuma sagatavotas izziņas izsniegšana pašam klientam ir likumīga, tāpat kā likumīgs ir valsts vai pašvaldību iestāžu lūgums šādas ziņas pieprasīt no klienta, ja tam ir tiesisks pamats.

Sociālais dienests nav starp iestādēm, kas ir tiesīgas pašas tiešā veidā pieprasīt un saņemt no bankas ziņas par klientu kontiem un veiktajiem darījumiem, tomēr Kredītiestāžu likums satur izsmeļošu valsts iestāžu un amatpersonu (piemēram, tiesībsargājošās iestādes, zvērināti notāri, Valsts ieņēmumu dienests) uzskaitījumu, pēc kuru pieprasījuma likumā paredzētajos gadījumos un apmērā bankai ir pienākums sniegt ziņas par klientiem, to kontiem un veiktajiem darījumiem.

Bankai, ievērojot Kredītiestāžu likuma prasības, nav tiesību Sociālajam dienestam sniegt šāda veida ziņas. Bankas pienākums ir garantēt klienta personas, kontu un darījumu noslēpumu. Tā kā banka nespēj garantēt, ka klienta noslēpumu saturošas ziņas kļūdas dēļ nenonāk trešo personu rīcībā, noslēpumu saturošu ziņu izsniegšanā banka neiesaista citas personas, tai skaitā pasta pakalpojumu sniedzējus. Ņemot vērā iepriekš minēto, šādu ziņu izsniegšana tiek organizēta bankas filiālēs un internetbankā.”

Juridiski noteikts pienākums

Agita Sileniece, Datu valsts inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste:

“Atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, datu apstrāde ir likumīga, ja pastāv kāds no šīs regulas 6. pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem.

Konkrētajā gadījumā nepieciešamo dokumentu apjomu un kārtību, kādā tiek piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, nosaka Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 809 Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu.

Ņemot vērā minēto, Sociālā dienesta veiktā datu apstrāde – pieprasīt, saņemt un izvērtēt bankas konta izrakstā iekļauto informāciju par pēdējiem trim kalendāra mēnešiem konkrētās mājsaimniecības ietvaros – izriet no juridiska pienākuma, ko nosaka normatīvais akts.

Persona, saņemot pensiju, var gūt arī citus papildu ienākumus, piemērām, no piederoša īpašuma nomas, maksājumiem, ko pārskaita radinieki, un cita. Pašvaldības sociālajam dienestam ir jāpārliecinās, ka, izņemot pensiju, cilvēkam nav nekādu citu ienākumu. Praktiskas situācijas var būt ļoti dažādas, tāpēc ir nepieciešams bankas konta pārskats.”

Tātad Sociālais dienests likumīgi no savas klientes pieprasa izziņu par viņas bankas konta stāvokli. Jāņem vērā, ka šo izziņu viņa var iesniegt tikai pati un banka to nav tiesīga nosūtīt trešajām personām. Lai ik pēc trim mēnešiem nebūtu lieka staigāšana turp šurp uz banku, kundze šo birokrātisko procedūru var veikt attālināti ar internetbankas starpniecību, ja ir tāda iespēja.