Spaiss tagad grūti nopērkams, taču pīpētāji ir joprojām. Kāpēc?
Pērn notikusī cīņa ar spaisu – savulaik legālām sintētiskajām narkotikām - ieies vēsturē kā viens no spilgtākajiem piemēriem latviešu sabiedriskajai aktivitātei. Tomēr medijos turpina parādīties pa kādam cietušajam, kādam tirgonim vai incidentam. Tātad bīstamo vielu tirgoņi pārgrupējas, adaptējas un tomēr turpina vairs ne tik ļoti veiksmīgo biznesu.
Toksikologs: „Spaiss joprojām ir problēma!”
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra tiesu toksikoloģijas laboratorijas vadītājs Dainis Tribis sarunā ar Kasjauns.lv apgalvo, ka nesenā sabiedrības un varas iestāžu cīņa ar sintētisko narkotiku izplatību devusi vērā ņemamu rezultātu, taču brīdina, ka spaiss joprojām jāuztver kā aktuāla problēma: „Situācija ar to nav atrisināta un, visticamāk, arī nebūs. Protams, izmaiņas likumdošanā un sabiedriskā aktivitāte devušas milzīgu labumu, taču cietušo skaits joprojām liecina par to, ka šīs narkotikas ir pieejamas.”
Spaisa narkotikas cilvēka organismā ir neredzamas
Speciālists arī atklāj ko pavisam satraucošu – Latvijas laboratorijām spaisa klātbūtni cilvēka organismā pēc pārdozēšanas vai nāves noteikt šobrīd nav pa spēkam: „Daudzveidība šīm narkotikām ir pārsteidzoši liela, un variāciju skaits turpina strauji pieaugt. Tieši daudzveidība un pastāvīgās izmaiņas sastāvā ir iemesls tam, ka laboratorijas apstākļos, vismaz Latvijā, konstatēt šīs vielas organismā ir praktiski neiespējami.” Izrādās, ka nāvi no spaisa konstatē nevis ar medicīnisku izmeklēšanu, bet gan pierādījumiem no malas, piemēram, tuvinieku, paziņu liecībām – tāda prakse esot teju visur pasaulē, jo sintētisko substanču izpēte, apgūšana esot minimāla lielo izmaksu dēļ. „Trūkst adekvātas, globālas reakcijas uz šo visādā ziņā apšaubāmo biznesu. Kamēr pētījumi (dārdzības dēļ) ir ļoti maz, narkotiku ražotāji turpina apiet noteiktos aizliegumus, vienkārši pamainot sastāvdaļas – izmantojot arvien jaunas vielu grupas, kuras konkrētā brīdī nav aizliegtas,” savu viedokli pauž speciālists, piekodinot, ka spaisa postošā ietekme uz organismu ir nesalīdzināmi lielāka nekā, piemēram, marihuānas ietekme, pret kuru izvērstā vispārējā kampaņa, šķiet, ir daudz apjomīgāka.
Pēdējais „uzliesmojums” pirms gada
Saistībā ar „sintētisko sērgu” savulaik ļoti noslogotais stacionārs „Gaiļezers” vairs nejūtot „spaisa” pārdozētāju masīvo pieplūdumu. „Slimnīcā saistībā ar spaisu nogādāto personu skaits tik tiešām ir ievērojami samazinājies. Šī gada pirmajos mēnešos tie ir 2 cilvēki mēnesī, kuriem pēc šo vielu lietošanas bijusi nepieciešama toksikologu palīdzība. Pirms šo vielu kriminalizēšanas tie bija vairāki cilvēki dienā,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Ingūna Potetinova. Pēdējo lielo uzliesmojumu ārstniecības iestāde esot piedzīvojusi pērnā gada oktobrī, kad mediķu-toksikologu palīdzība pēc spaisa lietošanas kopumā bijusi nepieciešama 17 cilvēkiem.
Arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna apstiprina, ka pacientu skaits ir samazinājies un turpina kristies, taču piebilst, ka medicīnas pārstāvjiem un ekspertiem tik tiešām ir zināmas grūtības darbā ar šo vielu klasificēšanu un apzināšanu: „Visi spaisa paveidi principā ir „sintētiskie kanabinoīdi” – vielas, kas organismā rada ļoti viegli pamanāmu, spēcīgu toksisko efektu. Spriest par izmaiņām un sekot šo kaitīgo vielu attīstībai diemžēl ir ļoti sarežģīti – ja izmaiņas ir, tad ekspertīzēm pieejamais aprīkojums tās konstatēt nespēj.”
