Vecais kungs apraudas, kad ierauga uzdāvinātās vilnas zeķes, jo viņam ziemā ir tikai gumijas zābaki

“Cilvēki ir ierāvušies sevī un elpu aizturējuši. Mēs vēl īsti nezinām, kā tas viss izvērtīsies,” Ušaka raksturoja Skrīveru iedzīvotāju noskaņojumu, gaidot drīzo ziemu un domājot par rēķinu pieaugumu. Ļaudis saprot situāciju Latvijā un pasaulē, taču ir bažīgi par savu iztikšanu.

Viņa norādīja, ka nesen Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji tikās ar labklājības ministru, kurš informēja par senioriem plānotajiem atbalsta pasākumiem atkarībā no viņu pensiju lieluma. Bija runa par gāzes, granulu un centrālās apkures izmaksu kompensāciju.

Taču Ušaka iebilda, ka apkārtnē gandrīz 70% senioru ir krāsns apkure, bet malkas cenas pēdējā laikā jau ir pieaugušas divas reizes. Turklāt vēlāk rudenī malka varētu sadārdzināties vēl vairāk.

Visu gadu krāj naudiņu, lai iegādātos malku

Jāsaprot, ka parasti seniori malku nākamai apkures sezonai gādā laicīgi. Nav tā, ka vairums šovasar gādāja malku šim rudenim un ziemai. Līdz ar to daudziem malka šai sezonai sagatavota jau pirms gada vai diviem. “Tāpēc iespējams, ka šajā gadā viņi vēl nejutīs to [cenu pieauguma] ārprātu. Bet tas varētu būt turpmāk.”

Parasti nav tā, ka lauku cilvēki 1.oktobrī pamostas un domā, ka 2.oktobrī jānopērk malka. “Tieši tā. Seniori vēl jo vairāk. Ja pensija ir līdz 400 eiro mēnesī, viņi visu gadu krāj naudiņu un katru gadu nopērk malku nākošajiem gadiem. Tā vienkārši nepieciešams darīt, jo viņiem visu laiku jārēķina, kā un ko viņi tērēs, cik naudas viņiem ir un kādas ir iespējas.”

Ne tikai nabadzīgi, bet arī vientuļi

Kuriem pensionāriem tagad klājas visgrūtāk? “Es domāju, ka visgrūtāk klājas vientuļajiem cilvēkiem.” Sociālajā dienestā ir zināms par vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav bērnu. “Bet tajā pašā laikā mums ir ļoti daudz cilvēku, kuru bērni strādā ārzemēs un citās pilsētās.

Novadā ir palikuši daudzi tādi cilvēki, kuru mājsaimniecībā ir viens loceklis. Iznāk, ka visi maksājumi ir uz viņu vienu pašu. Ja viņa pensija ir 400 eiro vai nedaudz vairāk, viņam nav nekāda atbalsta no sociālā dienesta. Ja viņš kaut ko prasīs, viņam teiks: “Bērniem ir jāgādā par tevi!”

Es gribēju painteresēties, cik ir šādu vientuļo cilvēku, kuri dzīvo savās saimniecībās un kuriem bērni ir kaut kur aizbraukuši, bet nekur nevarēju dabūt tādu informāciju, jo tas saistīts ar datu aizsardzību.

Vientulība kopā ar lielajiem rēķiniem ir smags slogs

Vientulības dēļ cilvēks ielien kā gliemezis savā alā un baidās izbāzt degunu laukā. Tas ir diezgan traki!” Ušaka piekrita, ka vientulība kopā ar lielajiem rēķiniem var būt ļoti smags slogs cilvēkam gan emocionāli, gan fiziski, gan materiāli. “Vientulība ir trakākais variants.”

Labi, ka nesen Skrīveros ir atvērts jauns dienas centrs ar jauku vadītāju. Viņa teikusi, ka šiem vientuļajiem cilvēkiem vajadzētu doties uz dienas centru un izmantot dažādas piedāvātās iespējas gleznot, darboties ar mālu, sportot, dejot, dziedāt, nodarboties ar rokdarbiem, dalīties dārzkopības pieredzē u.tml.

“Vienkārši cilvēkam ir jāizlien laukā no savas mājas, jānāk un jākustas. Ja cilvēks kustas, tad vieglāk atrod iespēju iegādāties malku. Tad var sazināties savā starpā un izzināt, kur vispār malku var nopirkt un kur tā ir lētāka. Ja tu esi kopā ar kādu, tad vienmēr ir vieglāk.” Līdz ar to ir aicinājums: lai cik grūti būtu iznākt no savas alas, tomēr vientuļajiem cilvēkiem tas ir jādara.

Ar labu vārdu atceras savu nelielo novadu

Ušaka atgādināja, ka pirms nesenās pašvaldību reformas Skrīveros bija savs novads, bet tagad apdzīvotā vieta ieļauta lielajā Aizkraukles novadā.

Iepriekš nelielajā novadā bija diezgan viegli saredzēt, kur kaut kas pietrūkst, kur kaut ko vajag, kuram kaut kas izdodas, kuram neizdodas. Senioriem bija ļoti labs kontakts ar pašvaldības vadību.

Uzdāvinātās vilnas zeķes zelta vērtē

Piemēram, kad Latvijā ieviesa prasību valkāt sejas maskas, bet tās vēl bija ļoti dārgas, Skrīveru pensionāri šuva sejas maskas ne tikai sev, bet arī citiem novada iedzīvotājiem. Arī vilnas zeķes un cimdi tika adīti visiem, kam vien vajadzēja.

“Reiz es Ziemassvētkos aiznesu paciņu vienam vecam kungam. Viņš ieraudzīja, ka pie saldumu paciņas ir klāt zeķītes, un pilnīgi apraudājās… Viņam tā bija tāda laime! Viņš ziemā staigāja ar gumijas zābakiem, un tās zeķes viņam bija zelta vērtas,” Ušaka dalījās aizkustinošā pieredzē.

Tāpat viņa pauda cerību, ka līdzšinējā labā sadarbība ar pašvaldības pārstāvjiem turpināsies arī lielā novada ietvaros. “Es domāju, ka nebūs tik slikti. Vienkārši mēs jaunajā kārtībā esam tikai pirmo gadu un viss liekas mazliet nesaprotams un izplūdis.”

Pēc nostrādātiem 53 gadiem jāiztiek ar 300 eiro pensiju

Skrīveru pensionāru organizācijā ir 118 seniori, un biedrības aptaujas dati liecina, ka personīgā mājā dzīvo 63 cilvēki. “Visgrūtāk klājas cilvēkiem, kuriem ir vairāk par 75 gadiem, jo viņi saņem mazās pensijas. Tiem, kuri aizgāja pensijā līdz 1996.gadam, ir ļoti grūti, viņiem ir ļoti mazas pensijas. Viņi saņem aptuveni 270-300 eiro mēnesī.

Iedomājieties, skolotāja, kura ir nostrādājusi 53 gadus, tagad pensijā saņem nedaudz vairāk par 300 eiro. Vispār tas ir diezgan briesmīgi.”

Savukārt jaunākiem pensionāriem situācija ir nedaudz citādāka. Līdz arī to pensionāru biedrības locekļiem ir dažādas intereses un vajadzības.

Krāsns apkure nav izvēle, bet vienīgā iespēja iegūt siltumu

No 118 biedrības biedriem 69 cilvēkiem mājoklī ir krāsns apkure. “Ne jau prieka pēc kādam ir krāsns apkure, bet vienkārši šiem cilvēkiem nav nekādu iespēju ierīkot labāku un jaunāku apkures veidu, jo viņiem nav līdzekļu.”

Arī mājokļu remontam un labiekārtošanai daudziem senioriem trūkst naudas. “Kādas mājas ir, tādās viņi dzīvo. Bet, ja būtu jāremontē jumts vai kaut kas cits, tad vienkārši nebūtu līdzekļu… Līdz ar to cilvēki nodzīvo līdz ar savu mājiņu. Tas ir traki!

Ar spainīti nes ūdeni no akas

Iedomājieties: 36 cilvēki no 118 biedrības biedriem mūsdienās joprojām ar spainīti nes ūdeni no akas uz māju. 52 cilvēkiem ir sūknis akā. 80% pensionāru paši sevi apgādā ar ūdeni.

Cilvēki pie tā ir pieraduši, viņi tā dzīvo un tā nodzīvos visu mūžu. Pie viņu mazajiem ienākumiem, pensijas nav nekādas iespējas uzlabot viņu dzīves apstākļus. Kā ir, tā cilvēki dzīvo,” Ušaka raksturoja daudzu pensionāru ierobežotās iespējas, taču piebilda, ka kopumā apkārtnes seniori cenšas uzturēt gaišu skatu uz dzīvi.

Galvenais, lai Latvijā nebūtu kara. Tad jau ar pārējām lietām cilvēki kaut kā tiks galā, viņa rezumēja.