Kuras partijas var sagādāt pārsteigumus vēlēšanās

“Mēs redzam, ka vispār pēdējos gados ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē reitingi ir viens stāsts, bet mēs tā īsti vairs līdz galam uz reitingiem paļauties nevaram.

Interesantais jautājums par “Progresīvajiem”

Domāju, ka interesants jautājums būs par “Progresīvajiem”. Zināmā mērā mēs viņus vairāk saucam par Rīgas partiju, par partiju, kuras uzskati ir vairāk saprotami jauniem cilvēkiem un pilsētu iedzīvotājiem.

No vienas puses, ir interesanti, ka viņiem ir diezgan labs paredzamais rezultāts, viņi konkurē vai pat pārspēj “Attīstībai/Par!” un “Apvienoto sarakstu” un ir vērā ņemamās pozīcijās.

Jautājums ir par to, vai tiešām tad, kad patiesi balsos visa Latvija, šī partija arī saglabās savu augsto rādītāju un tai būs izdevies uzrunāt ne tikai Rīgu un lielās pilsētas, bet arī Latviju visā tās plašumā? Domāju, ka tas ir viens lielais interesantais [jautājums], par ko mēs līdz galam nezinām.”

“Konservatīvajiem” neizdodas uzrunāt vēlētājus

Vēl ir jautājums par “Konservatīvajiem”: vai un kā viņiem izdosies startēt vēlēšanās? Šobrīd viņi  balansē uz 5% barjeras un pat atrodas zem tās. Vai partijai tomēr izdosies iekļūt parlamentā?

“Tas, protams, būtu diezgan liels kritiens, ja viņi no salīdzinoši vadošas partijas šajā Saeimas sasaukumā neiekļūs [nākamajā] parlamentā. Viņu stāsts ir diezgan neskaidrs šobrīd, lai gan viņu pārstāvjus mēs kā ministrus redzam. Ir izglītības ministre, kas tiešām ļoti sekmīgi un enerģiski darbojas, kā arī ir uz dialogu un sadarbību vērsta. Viņiem ir arī labklājības ministrs. Bet kaut kā, neraugoties uz to, viņiem šobrīd neizdodas uzrunāt vēlētājus.”

Mēs katrs ietekmēsim vēlēšanu rezultātus

Vēlēšanu rezultātus ietekmēs arī vēlētāju aktivitāte. Tā ietekmēs arī “Saskaņas”, “Latvijas Krievu savienības” un "Stabilitātei" rezultātus.

Proti, ja salīdzinoši maz uz vēlēšanām aizies tradicionālo, latvisko partiju vēlētāji, tad būs zemāka 5% barjera – nelielajām partijām būs nepieciešams mazāk balsu, lai sasniegtu 5% barjeru.

Kauns teikt, ka atbalsta Šleseru un Gobzemu

Vai Šlesera un Gobzema partijas varētu sagādāt pārsteigumus ar vēlēšanu rezultātiem vai tomēr par viņiem nobalsojušo cilvēku skaits būs salīdzinoši neliels? “Domāju, ka viņi būs augstāk, nekā šobrīd uzrādās [reitingos]. Uzskatu, ka šīs ir partijas, par kurām daļai vēlētāju, kas par tām gribēs balsot, ir kauns teikt, ka viņi balsos par tām.

Tā ir tā sauktā klusēšanas spirāle. Proti: mēs it kā piekrītam, ko viņi saka, bet zinām, ka nav tā kā gudri un pareizi tā teikt, līdz ar to mēs aptaujā sakām, ka nezinām, par ko balsot, vai mums ir kāda cita partija, par ko mēs balsosim, bet patiesībā mēs balsosim par šo.”

Jau iepriekš pierādījies: ja zinām, ka daļā sabiedrības ir ļoti izteikts spiediens, ka par šīm partijām jau nu gan neviens izglītots un gudrs cilvēks nebalso, tad daļa cilvēku izvēlas neteikt, par ko balsos, ja atbalsta šo spēku.

Varētu paklusēt par savu izvēli

Metla-Rozentāle atgādināja, ka līdzīgas situācijas piedzīvotas arī iepriekš. Piemēram, kad daļa latviešu izvēlējās balsot par “Saskaņu”, domājot, ka izveidosies sadraudzība un beidzot mitēsies etniskie jautājumi.

“Tas bija īpašs brīdis, kad viņi izvēlējās labāk neteikt, ka balsos [par “Saskaņu”].” Arī šajā gadījumā daļa Šlesera un Gobzema atbalstītāju varētu izvēlēties paklusēt par savu izvēli vēlēšanās.

Populārāki būs, bet nepiedzīvos milzīgu popularitātes lēcienu

Vienlaikus jāsaprot: ja populistiskās partijas būtu iemantojušas ļoti lielu popularitāti, tad, protams, vēlētāji vairs nekautrētos izteikt savu viedokli. Ja viņi justu, ka trešdaļa, ceturtdaļa vai pat piektdaļa sabiedrības atbalsta šīs partijas, situācija būtu citādāka.

Tāpēc nevar prognozēt, ka Šlesera un Gobzema vadītie spēki vēlēšanās piedzīvos ļoti lielu popularitātes lēcienu un viņi ieņems lielu daļu parlamenta. “Bet populārākas tās noteikti būs, nekā tās šobrīd uzrādās [reitingos].”