Vārds partiju līderiem: kas ir svarīgākais Latvijai?

Kandidātiem uzdevām šādus jautājumus:

* Kas šobrīd ir Latvijas valsts prioritāte jūsu partijas vērtējumā?

* Nosauciet trīs svarīgākās pozīcijas.

* Kāds ir jūsu rīcības plāns?

Arvils Ašeradens,

13. Saeimas deputāts, "Jaunā Vienotība"

Krievija turpina brutālu karu Ukrainā, un līdz ar to gan Latvijā, gan citur Eiropā aug energoresursu cenas. Šādos apstākļos Latvijas valdības un parlamenta galvenā prioritāte ir rast skaidrus un sabiedrībai operatīvi pieejamus risinājumus atbalstam kā individuālā un ģimeņu līmenī, tā uzņēmumiem, kas gādā par tautsaimniecības izaugsmi kopumā.

Svarīgākie valsts sniegtā atbalsta elementi:

• mājokļa pabalstu, ko piešķir pašvaldības, būs iespēja saņemt plašākam iedzīvotāju lokam;
• no novembra līdz pat nākamā gada vasarai pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām ik mēnesi tiks izmaksāts pabalsts no 10 līdz 30 eiro;
• pilnībā indeksējamās pensijas šogad palielināsies par 23%, turklāt indeksācija tiek veikta divus mēnešus agrāk, tā dodot iespēju mazināt cenu kāpuma ietekmi;
• valsts segs 50% no apkures izmaksu pieauguma;
• ir pilnībā atcelts OIK maksājums gan fizisku, gan juridisku personu rēķinos;
• valsts 100% apmērā kompensēs Sadales tīkla izmaksas juridiskajām personām;
• energointensīvi uzņēmumi saņems valsts atbalstu enerģijas izmaksu segšanai.

Jānis Bordāns,

"Konservatīvie". Saraksts Nr. 13

Nodrošināt, lai mūsu pilsoņi nenonāk nabadzībā un ciešanās negodīgā enerģijas cenu pieauguma dēļ, kas rada spriedzi un trūkumu daudzām latviešu ģimenēm. Korumpēti politiķi gadu desmitiem virzīja Latviju enerģijas atkarībā no Krievijas.

Īstermiņā – izveidot efektīvu kompensācijas mehānismu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, atcelt soda naudas par enerģijas maksājumu kavēšanu. Nekavējoties uzsākt atklātu un caurspīdīgu gāzes termināļa būvniecību, savienotu ar Inčukalna krātuvi. Sagatavot visiem saprotamu un gudru enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju Latvijai, kas bija jāizdara Ekonomikas ministrijai jau sen.

Pārņemt termināļa būvniecības procesa vadību un panākt, lai konkursi netiktu veidoti ar nesaprotamiem un sarežģītiem kritērijiem, bet, piemēram, cenu par gāzes kubikmetra apkalpošanu. Neatļaut un kontrolēt, lai Krievijas uzdevumā šobrīd netiktu slēgti ilgtermiņa līgumi ar Latvenergo par nākotnes gāzes piegādēm, apejot plānoto LNG termināli. Uzsākt darbu pie pamatotas ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas, lai izvestu valsti no Krievijas purva.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Kristaps Eklons,

iekšlietu ministrs, "Attīstībai/Par!" Kurzemes saraksta līderis

Drošai Latvijai mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā vienlīdz svarīga ir gan ārējā un iekšējā, gan ekonomiskā drošība.

Latvijas drošībai nepieciešama efektīva civilā aizsardzība un krīzes vadības centrs valdībā, pienācīgi nodrošināti dienesti un moderni izbūvēta robeža. Iekšējai drošībai nepieciešams novirzīt atbilstošu finansējumu, tāpat kā aizsardzībai, vismaz 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tikai tad mēs spēsim pasargāt savus iedzīvotājus un nodrošināt efektīvus drošības pasākumus.

Mans uzdevums ir strādāt, lai darbs iekšlietu dienestos ir konkurētspējīgs, plānveidīgi tiek būvēta un renovēta iekšlietu infrastruktūra un atjaunota tehnika. Svarīgs uzdevums ir pabeigt turpat desmit gadus novilcināto robežas izbūvi un aprīkošanu. Tā tiks pabeigta jau nākamgad. Izglītības jomā profesionāli un apmācīti cilvēki ir drošības atslēga, tāpēc tiks nodrošināta Iekšējās drošības akadēmijas izveide. Civilā aizsardzība ir būtiska daļa no valsts kopējās aizsardzības, tāpēc mans uzdevums ir panākt, ka vairums Latvijas iedzīvotāju ir informēti un gatavi rīkoties krīzes situācijās.

Ainārs Šlesers,

"Latvija pirmajā vietā" premjera amata kandidāts

Pirmām kārtām ir nepieciešams saliedēt Latvijas sabiedrību. Esmu piecu bērnu tēvs un no šī aspekta gribu teikt, ka Latvijai ir jābūt kā vienai lielai ģimenei. Ja ģimenē notiek kāds strīds, tad tēvs vai māte vienmēr mēģina starp bērniem kaut kā to strīdu atrisināt. Pie mums esošā vara tikai pielej eļļu ugunī, lai cīņa starp latviešiem un nelatviešiem kļūtu vēl lielāka.

Laikā, kad Ukrainā notiek karš, mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai visa tauta būtu vienota, lai cilvēki justos kā Latvijas patrioti, nevis kā svešķermeņi šajā valstī. Ja mēs būsim vienoti, tad Latvija būs daudz drošāka vieta!

Nepieciešams samazināt gāzes un elektrības cenas, tās iesaldējot. Mēs piedāvājam, lai mūsu cena būtu zemākā šajā reģionā (Baltija, Polija, Vācija). Mēs pieņemsim likumu, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka mūsu cenai jābūt viszemākajai. Ja Vācija noteiks līmeni, kas būs viszemākais, tad mums jābūt pāri tai.

Un ja, piemēram, Latvijas gāze vai Latvenergo teiks, ka nevar pārdot elektroenerģiju vai gāzi par šādām cenām, tad vēlos atgādināt, ka pēdējos pārdesmit gadus Latvijas gāzei un Latvenergo bijusi simtiem miljonu liela peļņa. Viņiem laikā, kad valstij ir grūti, nāksies dalīties ar savu iepriekšējos gados nopelnīto un strādāt, iespējams, ar zaudējumiem, ja vien viņi nespēs atrast risinājumu, kā samazināt cenu, neradot sev zaudējumus.

Jāizmaina biznesa filozofija, lai mēs vairāk eksportētu preces un pakalpojumus uz ārzemēm. Valdībai jāstrādā 24/7 režīmā ar mērķi atbalstīt nacionālo biznesu; jāizveido nacionālā attīstības banka, kas atbalsta vietējo biznesu, nepieciešams samazināt nodokļus. Savulaik, kad uzņēmumu ienākumu nodokli samazinājām par 15%, nodokļi nevis samazinājās par 70 miljoniem latu, kā prognozēja Finanšu ministrija, bet gan palielinājās.

Piemēram, frizieriem, auklītēm, radošā biznesa pārstāvjiem, kuriem nav fiksēti ienākumi, skaidri jāpasaka, ka ļausim kļūt par individuāliem komersantiem ar 10% ienākumu nodokļa likmi. Esmu pārliecināts, ka mēs tikai palielināsim ieņēmumus budžetā. Līdz ar to preču un pakalpojumu eksports, nodokļu samazināšana un vietējā biznesa attīstība ir galvenās prioritātes.

Ja domājam par filozofiskām lietām, tad vienmēr esam iestājušies par kristīgām un ģimenes vērtībām un ar to noteikti atšķirsimies no esošās varas.

Uldis Pīlēns,

Apvienotā saraksta (Latvijas Zaļā partija, Reģionu apvienība, Liepājas partija) premjera amata kandidāts

Nedrīkstam pazaudēt pašu pirmo prioritāti – drošību; plašākā izpratnē: tā ir ne tikai spējas sevi aizstāvēt, tā ir arī iekšējā, sociālā un kritiskās infrastruktūras drošība, tā ir mūsu cilvēku paļāvība – drošība veidot savu nākotni šeit.

Otra ir enerģētikas tēma, kas iet kopsolī ar inflāciju. Jebkurā gadījumā mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas, tādējādi mazinot invatīvos (atkarība no ārienes, invāzija – Red.) procesus, pāriet pēc iespējas uz vietējiem resursiem, ieskaitot kūdru, šķeldu, granulas, biogāzes, cita veida enerģiju veidu – vēju, sauli un tamlīdzīgi.

Trešā lieta ir censties darīt visu, lai tautsaimniecības apjoms krīzē nesamazinās, jo tas producē nākotnes nodokļus. Ja nē, tad mēs, nepalīdzot uzņēmumiem pārvarēt grūtības, kas tautsaimniecībai un cilvēkiem bija iepriekšējos divus gadus, mazināsim ekonomiku. Ja ekonomikas mazināšana sakritīs vēl vairāk ar invatīviem procesiem, tad inflācijas process būs ļoti ilgstošs. Tāpēc šim ir jāķeras klāt.

Par uzņēmējdarbību es īpaši nesatraucos, ja atrisinām enerģētikas jautājumus, kas nav atkarīgi no uzņēmēja. Mums uzņēmēji ir pietiekami spējīgi pārstrukturēties jauniem spēles noteikumiem, jaunai ģeopolitiskajai situācijai. Bet tas, kas jāizdara, ir jāsakārto situācija, lai valsts monopoli nepelna neproporcionāli daudz, lai to virspeļņa automātiski nonāk kā atlaide vai kā citādi patērētāju rēķinos, tostarp uzņēmumu rēķinos. Un šī balansa ieviešana ekonomikā – mazināt vēlmi pelnīt un pēc tam pārdalīt valsts nopelnīto – arī padarītu visu mūsu ekonomiku kopumā veselīgāku.

Un, protams, ne mirkli neaizmirst izglītību un veselību.