Vēlēšanu rezultāti var izrādīties nepatīkami daļai sabiedrības un negatīvi ietekmēt dzīvi turpmākajos gados
Jau pēc dažām nedēļām Latvijā notiks Saeimas vēlēšanas. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka nelielo krievisko un populistisko partiju panākumi vēlēšanās būs atkarīgi ne tikai no viņu atbalstītājiem, bet arī tiem vēlētājiem, kas ir pretējās domās un balsos par citām partijām. Šajās vēlēšanās neparasti daudz kas būs atkarīgs tieši no pašiem vēlētājiem.
“Mēs redzam, ka [partiju] reitingi ir salīdzinoši stabili. Nekādas būtiskas izmaiņas, mēs uz tiem skatoties, neredzam. Redzam, ka “Vienotība” pārliecinoši saglabā savas līderpozīcijas. Ar nelielām svārstībām, bet principā. Tieši tāpat arī “Nacionālā apvienība”.
Ja mēs skatāmies uz trešo populārāko partiju, kas ir “Saskaņa”, tad redzam, ka vērojams neliels kritums. Iespējams, to var skaidrot ar to, ka otrai krieviskajai partijai “Stabilitāte” ir redzams neliels kāpums. Iespējams, šobrīd notiek krievvalodīgo vēlētāju svārstīšanās, kuru piedāvājumu izvēlēties.
Pirmo reizi ir vairāki konkurējoši krievvalodīgie spēki: “Saskaņa”, “Stabilitāte” un “Latvijas Krievu savienība”. Iespējams, tur visu laiku notiek zināma staigāšana un domāšanas process, kuru tad atbalstīt.”
Vai “Latvijas Krievu savienība” iekļūs Saeimā? Tas atkarīgs no mums
Runājot par “Latvijas Krievu savienības” izredzēm iekļūt parlamentā, politoloģe sacīja: “Tas ir atkarīgs no tā, cik liela būs vēlētāju aktivitāte vēlēšanās. Proti, ja salīdzinoši maz [uz vēlēšanām] aizies tradicionālo, latvisko partiju vēlētāju, tad būs zemāka 5% barjera - būs nepieciešams mazāk balsu, lai sasniegtu 5% barjeru.
Tur uzreiz ir, zināmā mērā es teiktu, risks, ka dažādas šīs partijas, kuras mēs it kā nemaz tik ļoti nevēlētos redzēt parlamentā, var tikt pārstāvētas tieši tāpēc, ka viņu elektorāts parasti ir ļoti stabili ejošs uz vēlēšanām. Viņi nešaubās par to, ka ir jāiet uz vēlēšanām. Tāpēc es domāju: ir svarīgi, lai latvisko partiju vēlētāji aizietu [novēlēt]. Tad, protams, “Latvijas Krievu savienībai” būs mazākas izredzes.”
Aktivizējušies reģionu vēlētāji
Vērojot pēdējos reitingus, var arī secināt, ka aktivizējušies lauku reģionus pārstāvošo partiju vēlētāji, kas atbalsta Zaļo un zemnieku savienību un jauno “Apvienoto sarakstu”. Parasti saka, ka lielajās pilsētās un Rīgā cilvēki vairāk seko līdzi un domā par politiku, nekā reģionos dzīvojošie ļaudis, kam ir citas prioritātes.
“Iespējams, tagad, kad vēlēšanas ir salīdzinoši tuvu, cilvēki, kas tradicionāli balsoja par Zaļo un zemnieku savienību, šobrīd ir pārdomu procesā, vai viņi paliek pie Zaļo un zemnieku savienības vai dodas uz “Apvienoto sarakstu”. Katrā gadījumā viņi sniedz atbildi, ka uz vēlēšanām ies un par vienu no savām tradicionālām izvēlēm arī balsos.”
“Progresīvo” panākumi un “Attīstībai/Par!” kritums
Ir interesanti, ka pēdējā laikā nedaudz krities “Attīstībai/Par!” reitings, bet vēl aizvien turpina pieaugt “Progresīvo” rādītājs. Šīm partijām varētu būt līdzīgi orientēti vēlētāji.
Var lēst, ka “Progresīvo” intensīvā priekšvēlēšanu kampaņa, ko viņi īsteno, braukājot pa reģioniem, stāvot teltīs, tiekoties ar cilvēkiem un organizējot dažādas diskusijas, nesusi augļus. Iespējams, “Progresīvie” ir pārvilinājuši nelielu daļu “Attīstībai/Par!” vēlētāju.
Kādas ir populistisko partiju izredzes?
Reitingi arī liecina, ka tā saukto populistisko partiju “Katram un katrai” un “Latvija pirmajā vietā” reitingi nav pārāk labi. “Šeit ir jautājums par to, cik daudz vēlētāju aizies uz vēlēšanām. Ja aizies pietiekami daudz tradicionālo partiju vēlētāju, tad [populistisko partiju] izredzes ir mazākas, bet, ja aktivitāte būs zema, tad, kā teica eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, rezultāti var būt diezgan nepatīkami mums, kādai daļai.
Tad ir iespēja, ka Saeima būs ļoti sadrumstalota ar ļoti daudz dažādiem politiskiem spēkiem, pat ar vairākiem tādiem, kuri ir citādāk domājoši, nekā vairākums politiskās elites. Tad darbs varētu būt diezgan apgrūtinošs.”
Vēlēšanu iznākums lielā mērā atkarīgs no mums pašiem
Līdz ar to var teikt, ka Aināra Šlesera un Alda Gobzema vadīto partiju panākumi vēlēšanās būs atkarīgi ne tikai no viņu atbalstītājiem, bet arī tiem, kas ir citās domās un balsos par citām partijām. “Jā, tieši tā! Es ar prieku klausījos, ka Vīķe-Freiberga intervijā teica: šoreiz, salīdzinājumā ar citām pēdējā laika vēlēšanām, neparasti daudz atkarīgs tieši no pašiem vēlētājiem.
Varam teikt, ka politiķi dara šo vai nedara kaut ko citu, bet šoreiz ļoti daudz ir mūsu rokās. Vai mēs gribam, lai [parlamentā] iekļūst “Latvijas Krievu savienība”, “Stabilitāte” un dažādi populistiskie spēki?
Tad, ja mēs, vairākums, kuri ir klasiski orientētie vēlētāji, neaiziesim [uz vēlēšanām], tad aizies citi mūsu vietā. Tad rezultāts noteikti varētu nevest valsti labākajā virzienā. Domāju, ka mēs iegūsim pretēju efektu, nekā mēs visi gribētu, lai mēs varētu dzīvot labāk,” politoloģe sacīja.
14.Saeimas vēlēšanas paredzētas 1.oktobrī.
