Mūrniece atsakās nosaukt 4.maija runā minētos oligarhus un padomju laika funkcionārus

"To, ko es vēlējos teikt Latvijas sabiedrībai, to es esmu pateiksi. Un esmu ļoti priecīga, ka šī diskusija ir sākusies. Pats svarīgākais, lai mēs nepaslaukām neērtas patiesības zem deķa, bet sākam par tām atklāti runāt," skaidroja Mūrniece.

Šī bija pirmā Mūrnieces kā Saeimas priekšsēdētājas 4.maija uzruna. Tajā viņa ne tikai norādīja uz 25 neatkarības gados sasniegto, bet arī - ja salīdzina ar iepriekšējo Saeimas spīkeru runām - neraksturīgi daudz pieminēja problēmas, un tos, kas, viņasprāt, pie tām vainīgi. Lai gan neatkarība atjaunota, resursi palikuši to aprindu rokās, kas tos pārvaldīja padomju laikā, teica Mūrniece.

"Izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienības finanšu līdzekļus un agrāko kontaktu tīklu, padomju laika konformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos. Tie pirmām kārtām domāja par savas labklājības nodrošināšanu, nevis valsts un tautas interesēm. Tieši viņi demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brīvā tirgus ekonomiku un diktēja visai sabiedrībai sev vien izdevīgus noteikumus," 4.maijā teica Mūrniece.

Viņa uzrunā pievērsās arī oligarhiem, kuri esot gandrīz izstumti no politikas, taču turpina apdraudēt Latvijas intereses un slēdz valstij bīstamus darījumus. "Runa, kas daudziem varas elitē lika sajusties neērti," tā pati Nacionālā apvienība raksturojusi Mūrnieces runu.

Zināms, ka kompartijā, komjaunatnē vai "čekā" iepriekš karjeru veidojuši vairāki cilvēki, kuri vēlāk kļuvuši par turīgiem uzņēmējiem. Aivars Lembergs, Valērijs Kargins, Andris Ameriks, Juris Savickis un arī pašreizējais prezidents Andris Bērziņš ir daži no viņiem. Tomēr to, ka ekonomisko varu sagrābusi tikai bijusī padomju nomenklatūra, grāmatas par Latvijas neseno vēsturi "Mūsu vēsture 1985-2005" līdzautors Lato Lapsa dēvē par mītu un pārspīlējumu.

"Tā ir tāda normāla mitoloģija, viena no. Un ļoti loģiski, ka politiķi savās runās šo mitoloģiju lieto. Bet tad, kad šo mitoloģiju mēģina pārbaudīt ar konkrētiem faktiem, sākas problēmas. Es zinu veselu baru kolēģu mediju jomā, kuri man kā vēstures grāmatas autoram ir zvanījuši, prasījuši: "Nu bijušie čekisti, kur mums ir tie miljonāri?" Pēc pirmajiem pieciem skaitīšana izbeidzas," skaidroja Lapsa.

Ar bijušajiem partijas biedriem esot drusku vairāk, ar bijušajiem komjauniešiem vēl drusku vairāk, bet zināmie cilvēki ir mērāmi dažos desmitos. "Tā kā runāt par to, ka bijusī nomenklatūra tāda un tāda sev sagrāba visu Latviju, protams, ir pārspīlēts," vērtēja Lapsa.

Savukārt politologs Filips Rajevskis sprieda, ka runa bija laba, taču ne īstajā vietā un laikā. "Ja mēs runājam par 25 gadu jubilejas pasākumu, tad es domāju, ka drusku pa daudz bija negācijas un norādījumi uz to, kas nav izdarīts. Un drusku pa daudz bija norādīti vaininieki. Es domāju, ka sabiedrība drīzāk ir pelnījusi uzslavu un uzsitienu pa plecu, jo šajos 25 gados ir izdarīts fantastiski daudz," teica Rajevskis.

Vērtējot Saeimas priekšsēdētājas runu kopumā, politologs norāda, ka tā drīzāk bijusi adresēta Nacionālās apvienības vēlētājiem, nevis visai Latvijas sabiedrībai.

Kasjauns.lv / Foto:  Evija Trifanova/LETA