Tradicionālā antivakseru ģimene. Vēlēšanas gaidot: "Suverēnā vara"
Viens no jaunizveidotajiem “dīvainajiem” politiskajiem spēkiem, kurš startē 14. Saeimas vēlēšanās, ir Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko izveidotā partija “Suverēnā vara”. Politiķe pēdējos pāris gados izcēlusies gan ar savu kaismīgo antivakseres nostāju, gan “tradicionālās ģimenes” vērtību aizstāvību. Pēc visa spriežot, pārējās partijas viņu savās rindās tā īsti nav vēlējušās redzēt, tāpēc Stepaņenko izveidojusi savu.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka “Suverēnā vara” ar apmēram divu procentu atbalstu ierindojas pēdējā vietā starp tām partijām, kurām vismaz ir kaut kādas izredzes iekļūt 14. Saeimā. Tā uz Saeimas vēlēšanām iet gan ar vienu otru visai dīvainu solījumu, gan ar savām stabilām vērtībām.
Priekšplānā medicīniskās manipulācijas
Viena no šādām stabilām vērtībām ir “Suverēnās varas” antivakserims. Ja citas partijas savas priekšvēlēšanu programmas pārsvarā iesāk ar globāliem saulainās nākotnes solījumiem, tad “Suverēnā vara” uzreiz ķeras vērsim pie ragiem – tūlīt pēc deklaratīvā teikuma “aizsargāt vārda un pārliecības brīvību un saliedēt sabiedrību”, uzsverot medicīnisko manipulāciju nozīmību: “Ar likumu nostiprināt to, ka jebkuras medicīniskas manipulācijas pret infekcijām nedrīkst būt priekšnosacījums pakalpojumu saņemšanai vai tiesībām uz darbu. Rūpīgi izmeklēt visus šajā sakarā izdarītos cilvēka pamattiesību pārkāpumus un panākt vainīgo sodīšanu.”
Tā kā šīs partijas teju vai galvenais uzdevums ir sakārtot visu padarīšanu ap “medicīniskajām manipulācijām”. Bet, iespējams, šajā priekšvēlēšanu solījumā slēpjas aizvainojums, ko Stepaņenko piedzīvoja, būdama šīs Saeimas deputāte. Aizpērnā gada 15. novembrī Stepaņenko bija viena no trim Saeimas deputātiem, kas Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināta no darba Saeimā.
Aicinājums locīt apakšbikses
Deputātes kandidātes kareivīgais aizvainojums sastopams arī brīžam grūti izprotamajos viņas ierakstos sociālajos tīklos. Piemēram, jābūt īpaši advancētam, lai saprastu, ko viņa “Facebook” ierakstījusi par obligāto valsts aizsardzības dienestu un plānoto pasu izsniegšanu dienestam pakļautajiem (iecerēts, ka viņiem pases izsniegs ar derīguma termiņu tikai līdz 26 gadu vecumam, lai viņi nespētu izvairīties no dienesta, kurā iesaukšanas robeža ir 27. dzīves gads):
“Parādiet piemēru, kaklakungi! Atdotiet glabāšanā visas savas pases un aizsūtiet savus bērnus kaut vai uz Ādažu poligonu padarboties. Nu kaut vai tā.
Tā tev nebūs smaidīgā pleciņu rādīšana “es arī vakcinējos”. Pasi galdā un bērnam bruņuvesti! Ak, mācās Šveicē? Ak, nav tavs bērns, bet trešās sievas vīra brāļa mazdēls? Nu, tad mācies tālāk locīt apakšbikses, Pabrik - bērnus tu nedabūsi!
Šis ir lūzuma punkts. Ja tauta vēl nesaprot, ka atrodas bezdibeņa malā, tad pēdējais laiks pamosties. Mēs viņiem esam resurss, nodokļu maksātāju masa. Mūsu vecās pases vienā dienā var atzīt par derīgām, otrā - par nederīgām. Viņiem nevajag izglītotus jauniešus! Viņiem vajag masu! Atveriet acis!”
“Vēlētājam parastajam” šis teksts ir īsts smadzeņu mežģis, pie tam ar vienu otru valodniecisku kļūdu. Varam pieņemt, ka vārda “atdotiet” vietā Stepaņenko kundze gribēja uzrakstīt “atdodiet”.
Dīvainās programmas kalambūri
Vēl “Suverēnās varas” priekšvēlēšanu programmā līdzās visiem saprotamiem saukļiem (“zaļā kursa” politikas jautājumos neatbalstīt Latvijai neizdevīgus risinājumus”, “samazināt PVN līdz 5% apkurei, elektrībai”, “atcelt OIK maksājumus”, palielināt bērnu pabalstus un tā tālāk) ir arī viens otrs visai dīvains solījums.
Tā programmā melns uz balta rakstīts - “nostiprināt dabiskas ģimenes jēdzienu Latvijas Republikas Satversmē”. Bet te nu rodas jautājums, kas ir dabiska ģimene? Jā, “Suverēnā vara” šai sakarā visticamāk domājusi heteroseksuālu ģimenes modeli, bet pārlapojam latviešu valodas vārdnīcu un tajā atklājam, ka ar jēdzienu “dabisks” latvieši saprot to, kas ir “cēlies dabā, nevis mākslīgi radīts”. “Piesienoties” priekšvēlēšanu programmas vārdiem (un partiju programmas tieši tam arī radītas, lai tām “piesietos”), jāsecina, ka “Suverēnā vara” iestājas arī par homoseksuālām ģimenēm, jo modernā zinātne taču pierādījusi, ka homoseksuālismu rada bioloģiskie procesi (tātad, dabīgi – radušies dabā). Savā ziņā paradokss!
Tāpat nav paskaidrots, kā praktiski varētu īstenot uzstādījumu “katram iedzīvotājam ļaut pašam noteikt, kurai partijai vai biedrībai viņš vēlas novirzīt sava valsts budžetā iemaksātā IIN (iedzīvotāja ienākuma nodokļa) daļu, atceļot spēkā esošo partiju finansēšanas sistēmu”. Īsti nav skaidrs, kā varētu tikt administrēta un uzturēta milzīgā birokrātiskā mašinērija, kurā tiks ierakstītas tūkstošu tūkstošiem valstī reģistrētās biedrības un sabiedriskās organizācijas un kontrolēts, kā tās saņem nodokļu maksājumus no katra valsts pilsoņa.
Partejiskā ceļotāja
Rīgas apgabala vēlēšanu listē ar pirmo numuru startē pati Stepaņenko, kura šajā Saeimā ievēlēta no “Saskaņas” saraksta kā toreizējās saskaņiešu sadarbības partnera, partijas “Gods kalpot Rīgai” biedre. Bet nepagāja ilgs laiks, un viņa kļuva par ārpusfrakciju deputāti. 2020. gada februārī viņa kopā ar pieciem citiem partijas biedriem izstājās no “Gods kalpot Rīgai”.
Tad viņa izcēlās ar skaļiem paziņojumiem gan par “tradicionālās ģimenes” aizstāvību, gan protestējot pret obligāto vakcināciju, pieslejoties te vienam, te otram karojošam flangam.
2021. gada janvārī viņa kļuva par vienu no Alda Gobzema partijas “Likums un kārtība” dibinātājām un kopā ar Saeimas deputātu Gobzemu kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju. Pēc nepilna pusgada viņa no Gobzema blices izstājās un augustā jau pievienojās Aināra Šlesera veidotās partijas “Latvija pirmajā vietā” dibinātāju skaitam un tika nosaukta pat par partijas Valsts prezidenta amata kandidāti.
Savukārt šī gada martā ukraiņu izcelsmes juriste Stepaņenko Ukrainas kara dēļ tika izslēgta no “Latvija pirmā vietā”. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļubovas Švecovas izstumšana no partijas rindām, iespējams, bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto oligarhu Dmitriju Mazepinu, tādējādi Šlesers cerējis, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu. Tā nu viņa nodibināja pati savu partiju, patiesībā – pārņēma varu partijā, kura savulaik tika dibināta kā savienība “Latgales sirds”, bet pēcāk pārtapa par “Likumu. Atbildību. Kārtību” (savulaik “Latgales sirds” vadītājs bija kādreizējais Rēzeknes mērs Ernests Jurkāns, kurš arī kandidē no “Suverēnās varas” listes).
Te gan jāpiebilst, ka ukrainiete Stepaņenko līdz šim tā arī skaidri nav paudusi savu attieksmi par notikumiem tēvzemē, to atzīdama arī pati kādā rakstā, ka viņa no “Latvija pirmā vietā” izslēgta “par pietiekami detalizēta viedokļa nepaušanu par karu Ukrainā”. Vienlaikus jāteic, ka “Suverēnās varas” listēs ir pietiekami raiba publika, bet katrā ziņā ne tāda, kas skaļi nosoda Putina režīmu. Varam vien pieminēt, ka “Suverēnajā varā” ir virkne ļaužu, kas savulaik bijuši saistīti ar proklemliskās Latvijas Krievu savienības priekšteci – “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un Pirmo Baltijas kanālu (Krievijas TV Pirmā kanāla, kurš tagad Latvijā aizliegts, “Baltijas bērnu”).
Sarakstu lokomotīves
Rīgas saraksta otrais numurs ir SIA “Stet.app Productions” valdes loceklis Aleksejs Stetjuha. Viņš vairākus gadus ir strādājis par korespondentu promaskaviskajā Pirmajā Baltijas kanālā, bet tagad veido savu blogu un eksperimentē ar jauniem žurnālistikas formātiem. Ar trešo numuru ir partijas “Suverēnā vara” valdes locekle Vladislava Drobiševa, kura iepriekšējas Saeimas vēlēšanās startēja no bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Aleksandra Mirska apvienības „Par alternatīvu”.
Rīgas listē ir vēl pāris pazīstamu cilvēku: piemēram, pensionāre Olga Veidiņa (6. numurs), kura savulaik Rīgas domē tika ievēlēta no “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (tagad – Latvijas Krievu savienība) saraksta, un Alus, iesala dzērienu un kvasa biedrības vadītājs Andrejs Šikors (13. numurs), kura vārds savulaik izskanēja skaļā skandālā saistībā ar uzņēmumu “Ex Voto”, kurā viņš bija prezidents, un tūrisma aģentūru “Latvijas brīvdienas”, kurā viņš ieņēma direktora amatu. Toreiz prese rakstīja, ka Kondrāts (iepriekšējais Šikora uzvārds) apkrāpis aptuveni 20 kreditorus un tūrisma grupas, kurām kopumā palicis parādā aptuveni 600 000 latu. 2005. gadā Šikors apprecējās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Lienīti Šikori un pārgāja sievas uzvārdā, un ar jaunu sparu ķērās pie ierastā. Viņam piederēja kapitāldaļas trijās SIA – “Andreja Kondrāta būvniecības birojs”, “Baltic building media group” un “Tipveida projekti”. Visi trīs uzņēmumi tika novesti līdz bankrotam un likvidēti.Viņa vārds izskanēja arī saistībā ar nesmukumiem Alus festivāla organizēšanā.
Vidzemes saraksta līdere ir Stepaņenko kolēģe Saeimā, arī juriste Ļubova Ševcova. Otrais ir Latvijas Skijoringa federācijas prezidents Ainārs Vilciņš, bet trešais kravu pārvadājtāja pa autoceļiem SIA “Olaintrans” valdes loceklis Jānis Dzepuks
Latgales saraksta līderis ir Jūlijas Stepaņeko vīrs, zvērināts advokāts, SIA “ZAB ABSOLVO” valdes loceklis Vjačeslavs Stepaņenko, kurš 8. Saeimā bija ievēlēts no “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, bet pēc tam pārmeties uz Šlesera izveidotās Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” apvienību, bet pēc tam - uz “Gods kalpot Rīgai”. Otrais ir kādreizējais saskaņietis un Rēzeknes mērs Ernests Jurkāns, bet trešais - politiskās konsultāciju prakses “Image-case” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Zubarevs.
Kurzemes saraksta līdere ir “Cranswick convenience foods” darbiniece Inga Gluzda, kura aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās kandidēja no partijas KPV LV, bet 13. Saeimas vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas. Savukārt 2. numurs ir visnotaļ pazīstamam cilvēkam - SIA “Klavins piano” vadītājam, pasaulē lielāko klavieru būvniekam Dāvidam Kļaviņam. Trešais ir SIA “Property G11” valdes loceklis Oskars Gertners.
Zemgales saraksta līdere ir bijusī 12. Saeimas deputāte, žurnāliste un teoloģe Silvija Šimfa, kura Jēkaba ielas namā savulaik ietika no Ingunas Sudrabas veidojuma “No sirds Latvijai” (pabijusi arī Kristīgo demokrātu savienībā un Latvijas Reģionu apvienībā). Jāpiebilst, ka Atmodas gados viņa bija Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātes, Latvijas Poļu savienības vadītājas Itas Kozakevičas (1955-1990) palīdze. Otrais ir akciju sabiedrības “Dominante” projektu vadītājs Uģis Sprincis, bet trešais - dārzkopis Oskars Zelmens.
