Latvijas iekšienē legalizēs iespēju izmantot personu apliecinošus dokumentus ar Covid-19 laikā beigušos derīguma termiņu

Paredzēts, ka Saeima šodien grozījumus "Personu apliecinošu dokumentu likumā" pieņems arī galīgajā lasījumā.

Opozīcijas debatēs deputāts Ralfs Nemiro (LPV) norādīja, ka citās valstīs iedzīvotāji dodas uz pasu izsniegšanas iestādi, aizpilda dokumentus un nofotografējas, taču otrreiz, lai pasi saņemtu, uz iestādi jādodas nav, jo to atsūtot pa pastu.

"Šobrīd ir tāda situācija - ja rīdzinieks, piemēram, vēlas saņemt pasi, tad pieraksts viņam ir uz Balviem pēc pāris nedēļām. Tātad cilvēkam ir jāziedo viena diena, lai aizbrauktu uz pases izdošanas iestādi noformēt visus dokumentus, un tad jāziedo ir vēl viena diena, lai aizbrauktu tai pakaļ," sacīja parlamentārietis.

"Saskaņas" deputāts Sergejs Dolgopolovs aicināja kolēģus kritiku valdībai atstāt citām dienām, jo likumprojekts paredz palīdzēt iedzīvotājiem pildīt savu pilsonisko pienākumu - piedalīties vēlēšanās. Pasu derīguma termiņa pagarināšana ir domāta, lai sakārtotu problēmas, atzīmēja parlamentārietis.

Opozīcijas deputāts Māris Možvillo uzsvēra, lai nodrošinātu jaunu dokumentu izņemšanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būtu jāstrādā vai nu 24 stundas diennaktī vai arī no plkst.6 līdz 23, tajā skaitā, arī sestdienās un svētdienās.

Cits opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) kritizēja to, ka iepriekš ziemā pēc personu apliecinošu dokumentu saņemšanas rindā bija jāstāv senioriem un jauniešiem, jo valdība nespēja trīs gadu laikā sagatavoties izaicinājumiem, kad lielai daļai cilvēku beidzas dokumentu derīguma termiņš. Politiķis norādīja, ka šodien Saeimas atbildīgajai komisijai tika sniegta informācija, ka pašlaik PMLP uz pierakstu rindā ir jāstāv divi mēneši.

Valainis uzsvēra, ka situācija pēc būtības nemainīsies arī pēc astoņiem mēnešiem, kad beigsies likumprojektā minētais dokumentu pagarinājuma termiņš. Atbildīgajai ministrijai jādomā, kā pēc iespējas agrāk novērst "bardaku" pie dokumentu izsniegšanas, uzsvēra politiķis.

Valdības virzītie grozījumi "Personu apliecinošu dokumentu likumā" paredz, ka Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1.marta, tomēr varēs izmantot šos dokumentus savu pamattiesību īstenošanai valsts iekšienē vēl līdz pat 2023. gada 30. aprīlim.

Tādējādi minētajā laika periodā cilvēki ar dokumentiem, kuriem derīguma termiņš beidzies ne senāk kā 2020. gada 1. martā, varēs, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši augusta vidus datiem līdz šī gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam. Ministrs arī norādīja, kā ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem.

Likumprojektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam - pasei vai personas apliecībai jeb Latvijas pilsoņa personas apliecībai (eID karte) - beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020.gada 1.martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja tas nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, ticis sabojāts vai mainījusies dokumentā ierakstītā informācija. Šāda dokumenta izmantošana būs iespējama tikai klātienē, to nevarēs izmantot identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē.

Personām, kurām pases un eID kartes derīguma termiņš beidzies no 2020. gada 1. marta, netiks piemērots sods.

Paredzēts, ka pase vai eID karte, kurai termiņš beidzies no 2020. gada 1. marta, būs uzskatāms par derīgu vēlētāja personu apliecinošu dokumentu arī Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2022. gada 1. oktobrī. Šogad vēlēšanās tiks veikta elektroniskā vēlētāju uzskaite, kas ļaus pārliecināties, vai persona jau nav piedalījusies vēlēšanās citā iecirknī.

Ņemot vērā, ka 2020. gada martā Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī tika ieviesta ārkārtējā situācija, nosakot dažādus piesardzības pasākumus un ierobežojumus, samazinājās Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes izsniegto dokumentu skaits, jo klienti tika pieņemti tikai pēc iepriekšēja pieraksta, iedzīvotāji, ievērojot nepulcēšanās un distancēšanās nosacījumus, mazāk apmeklēja pārvaldes nodaļas, kā arī samazinājās ceļošanas iespējas.

Daļa iedzīvotāji norādījuši arī uz PMLP kapacitātes trūkumu laikā, kad daudziem personu apliecinošajiem dokumentiem pienākušas termiņa beigas.