LIZDA sarunās ar IZM par streiku esot gatava kompromisiem
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par gaidāmā pedagogu streika prasībām ir gatava kompromisiem, šorīt LTV "Rīta panorāmā" izteicās LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Vanaga konkrētus kompromisa risinājumus, kas būtu pieņemami arodbiedrībai, gan neatklāja, jo vispirms gaidot IZM piedāvājumus LIZDA prasību risināšanai.
Piemēram, jautājumā par izmaiņām slodzēs LIZDA saprotot, ka kontaktstundu mazināšana nevar notikt uzreiz, tajā pat laikā arodbiedrība neesot gatava piekrist IZM piedāvātajam variantam izmaiņas slodzēs veikt līdz 2028. gadam, kas esot pārāk garš termiņš.
Pušu sarunas par LIZDA streika prasībām, visticamāk, sākšoties otrdienas rītā.
Vakanču portālā pašlaik esot redzamas 400 pedagogu vakances, bet Vanaga domā, ka to esot daudz vairāk - ap 1000.
Kā ziņots, LIZDA, pamatojoties uz 22. augustā saņemto atbildes vēstuli no IZM, kas neapmierināja tās izvirzītās prasības, lūdza veidot izlīgšanas komisiju. Izlīgšanas komisiju vadīs Vanaga, un tā pārstāvēs arodbiedrības biedru intereses streika sarunās ar nozares pārvaldes institūciju un valsts amatpersonām.
Kā skaidro LIZDA, ja izlīgšanas komisijas darba rezultāts būs neapmierinošs, tiks organizēts izglītības un zinātnes nozaru darbinieku beztermiņa streiks no 19.septembra.
Pirmajā izlīgšanas komisijas tikšanās reizē LIZDA lūdz IZM rast iespēju sniegt skaidrojumu par IZM veiktajiem aprēķiniem, kas atsūtīti 22. augustā, kā arī rast iespēju panākt vienošanos par darba samaksas izmaksu streika laikā darbiniekiem, kas piedalās streikā, un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu par šiem darbiniekiem, kā to nosaka par iespējamu Streika likums.
Jau ziņots, ka LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19. septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028. gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
