Daugavpils deputāta Lavrenova murgainās aplamības par Itālijas galvaspilsētu Romu

Par to var pārliecināties, pārlapojot pēdējo gadu Romas “ielu vēstures” hronikas lappuses. Līdz ar to nav saprotama Lavrenova dīvainā loģika. Visdrīzāk, viņš, apelējot pie Romas “piemēra”, nepārzina reālo situāciju, kas notiek Itālijas galvaspilsētā.

Slepenā ielu pārdēvēšanas komisijas sēde

8. augustā notika Daugavpils Pilsētbūvniecības un vides komisijas sēde, kura pilsētas mēra Andreja Elksniņa (“Saskaņa”) vadībā sprieda par okupācijas laikā piešķirtajiem un vēl joprojām saglabājušamies ielu nosaukumiem, to pārdēvēšanas problēmām, ko ierosināja biedrība “Publiskās atmiņas centrs” (PAC). Jauns.lv jau rakstīja, ka PAC bija sašutis par Daugavpils pašvaldības amatpersonu rīcību, kas centra pārstāvjiem un vēsturniekiem neļāva piedalīties diskusijā par šo jautājumu.

Pēc būtības sēde notika aiz slēgtām durvīm. Mērs Elksniņš to pamatoja ar to, ka minētajā sēdē “tika izskatīts fiziskas personas iesniegums, un sēdes organizatori var izlemt, vai papildus uzklausīt iesniedzēja argumentus vai ne”. PAC uzsvēra, ka Daugavpils vietvara “bloķēja piekļuvi sēdei, nepaskaidrojot iemeslus un stundām neatbildot uz ierosinātāja elektronisku aicinājumu ļaut piedalīties diskusijā”.

Pēc šīs sēdes Daugavpils mērs paziņoja, ka nepārdēvēs vairākas padomju režīma cildinātu cilvēku vārdā nosauktās ielas. “Daugavpils nepārdēvēs pilsētas ielu nosaukumus. Tam nav ne gribas, ne naudas. Mūsu pilsētai ir bagāta vēsture,” klāstīja Elksniņš.

Divdomīgais aicinājums

Jauns.lv rīcībā ir nonācis šīs “pusslepenās” sēdes protokola izraksts, kurā var izlasīt absurdus apgalvojumus, kādēļ Daugavpils deputāti pieņēma lēmumu nepārdēvēt ielu nosaukumu. Īpaši izcelts Mihaila Lavrenova teiktais, kas “aicināja nemainīt nosaukumus atkarīgi no politiskas situācijas uz divu iesniegumu pamata” un “piedāvāja ņemt vērā citu valstu pieredzi, piemēram, Romā”.

Tomēr savā ziņā tas ir absurds, jo tieši pēdējos gados Romā notikušas “ielu kaujas”, lai atbrīvotos no fašisma radītāja un diktatora Benito Musolīni (1883-1945) atstātā mantojuma. Acīmredzot, pagājušā gada rudenī, tā vietā, lai pašvaldībā lemtu par sociāldemokrātiem visnotaļ būtiskiem jautājumiem, pamatīgā reibumā pa Daugavpils ielām notvertais streipuļojošais deputāts Lavrenovs arī šoreiz īsti neapzinājās, par ko runā.

Lavrenovs savā prātā laikam bija iedomājies, ka Romā ielu pārdēvēšanas problēma it nemaz nav aktuāla. Tomēr viss ir gluži pretēji: pēdējo gadu laikā visas pasaules plašsaziņas līdzekļos bijuši neskaitāmi raksti un ziņas, kas plaši atspoguļoja Romas “ielu kaujas”, kas pat vienam otram politiķim likušas atstāt labi iesildītu amata krēslu.

Ja strikti raugās pēc pašvaldības dokumentā ierakstītā, tad saskaņietis Lavrenovs Daugavpils domi tieši aicina atbrīvoties no rašisma ideoloģijas ielu nosaukumos.

“Ielu kaujas” Romā

2019. gadā Itālijas galvaspilsētā pārdēvēja ielas, kuras bija nosauktas divu zinātnieku, kuri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija parakstījuši Musolīni sastādīto Rasu manifestu, kas ebrejus pasludināja ārpus likuma un viņiem atņēma Itālijas pilsonību, vārdā. Tā Romā vairs nebija ne psihiatra Arturo Donaggio (1868-1942), ne biologa Edoardio Zavattari (1883-1972) ielas. Ielu posmus, kas nesa šo divu fašisma ideoloģiju atbalstošo zinātnieku vārdus, nosauca cietumā mirušās ebreju zooloģes Enrikas Kalaberesi (1891-1944), ebreju tautības fiziķes Nellas Mortaras (1893-1988), kura bija spiesta emigrēt no Itālijas, un ārsta Mario Karraras (1866-1937), kurš atteicās parakstīt Rasu manifestu un tādēļ tika nomērdēts cietumā, vārdos.

Protams, ka fašisma ideologi ar to bija neapmierināti un ar melnu krāsu noķēpāja jaunās ielu plāksnes, bet Romas pašvaldība bija nepiekāpīga. Toreizējā Itālijas galvaspilsētas mēre Virdžīnija Raggi paziņoja, ka “Roma ir antifašistiska”, piebilstot, ka cer, ka Roma varētu rādīt piemēru citām Itālijas pilsētām, likvidējot ielu nosaukumus, kas “rada apkaunojumu mūsu valstij”. Te jāpiebilst, ka Itālijā terminam “antifašisms” ir pavisam cita jēga, nekā Latvijā, kur mēs ar to saprotam Kremļa ideoloģijas nesējus, kuri bieži vien pat neizprot vārda “fašisms” izcelsmi.

Euronews.com ziņo, ka īstas “ielu kaujas” Romā izcēlās arī tieši pirms gada, kad Itālijas ekonomikas un finanšu ministra vietnieks, labējā spārna politiķis Klaudio Durigons ierosināja kādam parkam Romā atgriezt Benito Musolīni brāļa Arnoldo Musolīni (1885-1931) vārdu. Arnoldo Musolīni savā laikā bija žurnālists un fašisma ideoloģijas aizstāvis, kurš pie savā vārdā nosauktā parka tika sava vecākā brāļa valdīšanas laikā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Arnoldo Musolīni vārdā nodēvēto parku pārdēvēja, jaunajā nosaukumā iemūžinot cīņā pret Sicīlijas mafiju kritušos itāļu izmeklētājus Džovanni Falkoni un Paolo Borselīno. Klaudio Durigons klāstīja, ka pretmafijas cīnītāju vārdos nosauktais parks neesot “vienotības simbols” un tādēļ no tā jāatbrīvojas. Tomēr visa šī dēļ no Durigona pakalpojumiem mudināja atteikties Itālijas Ekonomikas un finanšu ministriju.

“Ielu kaujas” Romā vēl nav aprimušas. Tā jau desmit gadus Itālijas galvaspilsēta nevar atbrīvoties no salīdzinoši mazas šķērsielas nosaukuma, kura nes Ļeņina vārdu. Pasaules proletariāta vadoņa vārdu tai piešķīra pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad Itālijā sevišķu popularitāti bija izpelnījusies Komunistiskā partija. Jau 2012. gadā Romas mērija sāka spriest, kā godam atbrīvoties no Ļeņina vārda, jo to prasot gan demokrātijas principi, gan cieņa pret komunisma upuriem. Tika rīkota pat iedzīvotāju aptauja, kurā uzvarēja ideja ielu nosaukt Komunisma upuru vārdā. Tomēr, cik var spriest pēc internetā pieejamās kartes, Ļeņina iela Romā vēl līdz šim brīdim nav pārdēvēta.

Daugavpils neērtās ielas

Jauns.lv jau rakstīja, ka PAC aicināja Daugavpilī pārdēvēt 15 ielas:

* Krievijas pilsētas Azovas ielu par Azovas pulka ielu;

* Krievijas pilsētas Brjanskas ielu par rakstnieka Kārļa Skalbes ielu;

* Krievijas pilsētas Omskas ielu par komponista Alfrēda Feila ielu;

* Krievijas dzejnieka Aleksandra Puškina ielu par Jāņa Čakstes ielu;

* Krievijas dzejnieka Mihaila Ļermontova ielu par dzejnieka Jāņa Poruka ielu;

* Krievijas zinātnes administratora Mihaila Lomonosova ielu par zinātnieka Kārļa Mīlenbaha ielu;

* Krievijas rakstnieka Fjodora Dostojevska ielu par Palestīnas virsrabīna Ābrama Īzāka Kūka ielu;

* Krievijas dramaturga Antona Čehova ielu par rakstnieku Brāļu Kaudzīšu ielu;

* Krievijas dramaturga Aleksandra Ostrovska ielu par komponista Emīla Dārziņa ielu;

* Krievijas ķīmiķa Dmitrija Mendeļejeva iela par gleznotāja Marka Rotko ielu;

* Krievijas ķīmiķa Aleksandra Butļerova ielu par Daugavpils skolotāju institūta vadītājas, izglītības ministra biedres Valērijas Seiles ielu;

* Krievijas un PSRS režisora Konstantīna Aleksējeva Staņislavska ielu par Daugavpils simfoniskā orķestra diriģenta Paula Krūmiņa ielu;

* Krievijas un PSRS kosmonautikas teorētiķa Konstantīna Cialkovska ielu par Daugavpils pilsētas galvas, labklājības ministra Jāņa Volonta ielu;

* Krievijas impērijas un PSRS ķīmiķa Nikolaja Zeļinska ielu par Daugavpils pilsētas galvas Andreja Švirksta ielu un

* nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas kaujinieka, LKP Centrālās komitejas opergrupas locekļa, LKP Rīgas apriņķa komitejas pirmā sekretāra, Staļina okupācijas Tautas Saeimas locekļa, PSRS Augstākās Padomes deputāta, Padomju Savienības varoņa Otomāra Aleksandra Oškalna ielu par komponista Gžegoža Fitelberga ielu.

Tāpat Jauns.lv arī rakstījis, ka Daugavpils pašvaldība vilcinās un nevēlas nogāzt arī okupantus slavinošos pieminekļus - Sarkanās armijas karavīriem veltīto piemiņas vietu Slavas skvērā un Sarkanās armijas strēlnieku pieminekli 18. novembra ielā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.