Mūžībā devies bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Modris Lujāns

"Reiz Modris bija leģenda - pirmais PSRS politieslodzītais, kuru apcietināja, taču no ieslodzījuma atbrīvoja vēl pirms tiesas un tiesas zālē attaisnoja," sociālajos tīklos raksta dzejniece Kristīne Ilziņa.

Par tā laika notikumiem vēsta 1988. gada septembra izdevums "Padomju Jaunatne".

"Uz šī gada 14. jūnija mītiņu, kas bija veltīts staļinisma upuru piemiņai un ko rīkoja Jaunatnes organizāciju komiteja kopā ar Vides aizsardzības klubu, VAK biedrs komjaunietis Modris Lujāns ieradās ar nekorektu plakātu, kas aizskāra cilvēku cieņu. Pēc Mavrika Vulfsona un LĻKJS CK atbildīgā darbinieka Armanda Grīnberga aizrādījuma Modris Lujāns vēl pirms mītiņa atklāšanas plakātu labprātīgi noņēma. Kaut gan ne mītiņa laikā, ne arī demonstrācijā Modris Lujāns minēto plakātu nelietoja, tomēr nav noliedzams fakts, ka M. Lujāns pieļāvis kļūdu, pārprazdams sabiedrībā pastāvošos atklātuma un demokrātijas ētiskos kritērijus. Tādēļ arī ražošanas apvienības VEF komjaunatnes komiteja izteica savas organizācijas biedram M. Lujānam stingro rājienu ar ierakstu personiskajā lietā."

Lujāns uz mītiņu bija ieradies ar plakātu, uz kura bija uzraksts "Lāsts tautu slepkavām" un Staļina, Molotova un Ribentropa attēli, kā arī uzraksts "Nē kangariem" un Latvijas Komunistiskās partijas vadītāju attēli.

Sakarā ar šiem notikumiem Lujāns tiek saukts par pēdējo padomju disidentu.

"Jaunais strādnieku puisis no VEF bija ieguvis plašu atpazīstamību un tautas mīlestību, kas, jau pēc neatkarības izcīnīšanas, pavēra ceļu politikā, kas, kā izrādījās, nebija Modrim piemērota," par Lujānu raksta vēsturnieks Guntis Zemītis.

1994. gadā Lujāns tika ievēlēts Rīgas domē, bet gadu vēlāk viņš piedalījās 6. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta.

1998. gadā Lujāns tika ievēlēts 7. Saeimā no Tautas saskaņas partijas saraksta.