Kariņš: pieminekļa demontāža Pārdaugavā ir valsts iedzīvotāju kopēja darba nopelns
Padomju armijai veltītā pieminekļa demontāža Pārdaugavā ir ne tikai būvnieku, Rīgas domes vai parlamenta, bet gan visu valsts iedzīvotāju kopēja darba nopelns, intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis pauda, ka līdz ar šāda veida pieminekļu nojaukšanu un atbrīvošanos no Krievijas ietekmes valsts enerģētikas sfērā Latvija atbrīvojas no pēdējām okupācijas sekām, kā arī valsts atbrīvojas no sajūtas, ka nav saimnieki paši savā zemē.
Premjers uzskata, ka pēc padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžas Pārdaugavā Latvijas iedzīvotājiem ir vēl vairāk "jāiztaisno muguras", saprotot, ka valsts tiek vaļā no okupācijas paliekām.
Vaicāts, kā uz pieminekļa nojaukšanu reaģēt Latvijas sabiedrības daļai, kas to neuzskata par pareizu soli, Kariņš aicināja šos cilvēkus atvērt vēstures grāmatas, lai izprastu, ka Latvija jau no 1940.gada bija okupēta, un atrašanās PSRS sastāvā Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmējusi nebrīvi.
Komentējot iespēju, ka atsevišķas pašvaldības varētu nepildīt Saeimas uzdoto un līdz 15.novembrim nenovākt okupācijas pieminekļus, premjers pauda pārliecību, ka pašvaldības spēs pašas pildīt Saeimas noteikto. Vienlaikus viņš minēja, - ja šajā jautājumā "būs kādi mezgli", tie tiks atrisināti.
Kariņš arī izcēla iekšlietu dienestu darbu, rūpējoties par sabiedrisko kārtību un drošību.
Saistībā ar to, kam vajadzētu atrasties pieminekļa vietā, Ministru prezidents atzīmēja, ka ir uzklausījis dažādus viedokļus, tomēr, viņaprāt, idejai vajadzētu ļaut stablizēties, lai lielākais vairākums sabiedrības piekristu izvēlētajam risinājumam. Kariņš uzsvēra, ka šajā gadījumā iespējas būs plašas, tomēr galvenais ir fakts, ka tā būs Latvijas izvēle, nevis "okupācijas varas diktāts".
Šodien pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, tika nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.
Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.
Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.
Darbi ceturtdien noritēja apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.
Kopš pirmo ziņu izskanēšanas par šī procesa sākumu uz notikuma vietu lēnām sāka nākt interesenti, taču liela pulcēšanās ap nožogoto un plaši apsargāto teritoriju nav novērojama - cilvēki pulcējušies bariņos, atzīstot, ka vēlas piedalīties "vēsturiskā notikumā". Teritorijā nav manāmi provokatori vai kādas citas personas, kas izrādītu neapmierinātību ar notiekošo.
