Ūdenstornis Liepājā, Miera seja Ķīpsalā un oriģinālais Artis Rēzeknē: izstāžu ceļvedis

Bet Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, atklāta Arta Butes darbu izstāde “ARTisCOOL”. Rīgā, „Alfas” izstāžu zālē”, maģisko sievišķības pasauli izstādē „Sievišķības portrets” atklāj mūsdienu latviešu māksliniece Baiba Feoktistova; tur var ieraudzīt gan neona gleznu, gan apgleznotas kleitas. Pašreizējās pasaules traģiku var apjaust Ķīpsalas „Saules akmenī” Ilzes un Kristīnes Luīzes Avotiņu mākslas darbu izstādē “Miera seja”, kas veltīta tiem, kas meklē patvērumu no kara nestās iznīcības.

* Rīgas iepirkšanās centra “Akropole Rīga” (Brīvības ielā 372) 3. stāva izstāžu zālē atklāta mūsdienu latviešu mākslinieces Baibas Feoktistovas izstāde “Sievišķības portrets”. Izstādes apmeklētāji var iedvesmoties gan no līdz šim neredzētiem mākslinieces darbiem, tostarp neona gleznu un apgleznotām kleitām, gan arī no citiem krāšņiem darbiem, kuros autore eksperimentē ar sievietes atainojumu.

Īpaši šai izstādei Baiba Feoktistova apkopojusi 13 darbus, kas radīti laika posmā no 2019. gada līdz 2022. gadam. No tiem četri ir jauni un līdz šim nekur neredzēti, tostarp īpašs autores darbs, kas papildināts ar neona gaismām un tapis sadarbībā ar “Luna Neon”. Apmeklētājiem tāpat ir iespēja aplūkot arī trīs apgleznotas kleitas. 

Māksliniece savos darbos izmanto floras, faunas elementus - dzīvniekus, tropiskos lidoņus, katrs no kuriem nes simbolisku nozīmi, rezultātā veidojot stāstu par sievietei piemītošajām īpašībām. Savukārt ziedi, ogas un augļi kalpo kā auglības simbols, kas cildina mātes dabas un sievietes radošo spēku.

“Savos darbos akcentēju sievietes dabu, tēliem piešķirot vieglprātīgo, koķeto un pavedinošo sievišķības atainojumu, jo ticu, ka šie elementi ir neatņemama mūsdienu sievišķības daļa. Ticu, ka mani darbi spēs iepriecināt ikvienu apmeklētāju,” stāsta māksliniece Baiba Feoktistova.

Lielāko daļu māksliniecisko iemaņu Baiba Feoktistova ieguvusi pašmācības procesā, mācoties juveliera profesiju pie Oļega Auzera un gleznošanas tehniku apgūstot pie gleznotāja Artura Auzera. Pārsvarā viņa darbojas eļļas un akrila tehnikā, raksturīga arī zelta folijas izmantošana. Ar saviem darbiem piedalījusies dažādās izstādēs Latvijā un Francijā.

Līdzās izstādei sestdien, 3. septembrī, no pulksten 12.00 līdz 15.00 mazākajiem apmeklētājiem būs iespēja izpaust savu kreativitāti radošajā darbnīcā, izkrāsojot un izdaiļojot kartītes ar mākslinieces melnbalto darbu versijām. Sīkāk internetā: www.akropolealfa.lv.

* „Swedbank” centrālās ēkas Ķīpsalā 2. stāvā (Balasta dambī 15) visiem bez maksas līdz 25. oktobrim pieejama Ilzes un Kristīnes Luīzes Avotiņu mākslas darbu izstāde “Miera seja”, kas veltīta tiem, kas meklē patvērumu no kara nestās iznīcības, atgādinot, ka pasaulē vēl joprojām pastāv arī skaistais un labais, kas aizvedīs cilvēci pie uzvaras pār ļaunumu.

Kā atzīst izstādes rīkotāja Kristīne Lūsiņa, “tad izstāde bija iecerēta vēl pirms diviem gadiem, tomēr plānus izmainīja globālā pandēmija un vēlāk arī karš Ukrainā. Diemžēl pēdējie gadi bijuši pārbaudījuma pilni ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī pašiem māksliniekiem, kuriem sociālos pārdzīvojumus nācies absorbēt arī savā radošajā pasaulē”.

Savukārt māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa norāda, ka izstāde “Miera seja” ir nemitīgs transformācijas process. Sākotnējo gatavošanos izstādei pilnībā apturēja Covid-19 pandēmija. Bet vēlāk atsākto darbu satrieca ziņas par karu Ukrainā:

“Mums ar Ilzi turpināt darbu pie izstādes kara apstākļos bija ārkārtīgi grūti. Tāpēc gleznošana savā ziņā kļuva par mūsu patvērumu. Gatavošanās izstādei pārtapa par misijas apziņu kā sev, tā arī mūsu laika biedriem - turpināt gleznot labo un skaisto, lai dotu pretsparu tam ļaunumam, ko atnes karš Ukrainā. Šis arī ir stāsts par ticību, ka beigu beigās labais gūs uzvaru pār ļauno. Tā, gleznojot, arī radās izstādes nosaukums – Miera seja”.

Izstādē iekļautas ap 50 gleznu, starp kurām arī ir tādas, kuras pašas mākslinieces izceļ kā īpaši tuvas. Ilzei Avotiņai tāda padevusies glezna ar karuseli “Tēvzemei un brīvībai”, kamēr Kristīnei Luīzei Avotiņai glezna “Godinot varonību”. Sīkāk internetā: www.swedbank.lv.

* Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā (Pils ielā 4, Rēzeknē) līdz 3. oktobrim skatāma Arta Butes darbu izstāde “ARTisCOOL!”. Artis Bute (1958) jau vairāk nekā trīs desmitgades ir viens no izstāžu apmeklētāju un mākslas kolekcionāru pieprasītākajiem latviešu māksliniekiem. Viņa oriģinālais stils un smalkais darbu izpildījums piesaista uzmanību, lai kādā kontekstā parādītos. 

Kā par mākslinieku izsakās mākslas kritiķis Vilnis Vējš: “Karjeras laikā mākslinieks gleznojis gan figuratīvas kompozīcijas, gan izteikti ornamentālus un abstraktus darbus, tomēr pat it kā klasiskās ainavās un klusajās dabās redzams viņa neatkārtojamais rokraksts - katra priekšmeta siluets vai fona laukums iekļaujas ritmizētā, loģiski pārdomātā struktūrā. Butes darbos iekļautas atsauces uz pagājušo laikmetu - jūgendstila un Art Deco mākslu, kuru meklēšana var izvērsties par īpašu izklaidi erudītam skatītājam.”

Arta Butes glezniecību raksturo nemaldīga līdzsvara izjūta, izkārtojot kompozīcijas elementus, kā arī precizitāte detaļās un gleznieciski vienlīdz  blīvi izstrādāti visi laukumi. Lai gan gleznu mērķis nav radīt telpas ilūziju, kompozīcijās saglabāts priekšplāna, vidējā un dziļākā plāna dalījums. Dramatiskajā mākslā trenēta prāta asumu demonstrē darbu sižeti, kas mēdz būt arī aizšifrēti vai alegoriski. Katram priekšmetam klusajās dabās ir noteikts raksturs, starp tiem veidojas attiecības un spriedze. Piemēram, nomizotam apelsīnam ir tikpat liela personība kā Voltēra bistei, kas iesaistās dialogā ar citiem kompozīcijas elementiem. Savukārt ainavās zāles stiebri veido ritmizētu musturu, ko pārklāj kontrastējoši vienmērīgs debesu laukums.
 
Artis Bute ir sadarbojies ar daudzām mākslas institūcijām Latvijā un Eiropas valstīs, pēdējā laikā galvenokārt - ar Rietumu bankas galeriju Rīgā. Viņa darbi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un daudzu privātkolekcionāru īpašumā. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

* Vēl tikai dažas dienas - līdz 31. augustam apmeklētājiem ir iespēja ielūkoties Liepājas Karostas ūdenstorņa grandiozajās iekštelpās un izbaudīt radošo vidi atvērtajās mākslinieku darbnīcās, kur šosezon var apskatīt Latvijas mākslas akadēmijas pasniedzēju – gleznotāju Veronikas Frolovas un Reiņa Liepas, kā arī tēlnieka Egona Peršēvica darbus. Šobrīd mākslinieki savu darbu tornī ir beiguši, bet izstādi ar līdzi atvestajām gleznām, kā arī darbus, ko viņi ir radījuši šovasar uz vietas tornī, vēl var pagūt apskatīt līdz pēdējai augusta dienai.

Atgādinām, ka jau trešo sezonu vasarās pārcelt savas darbnīcas un eksponēt darbus publiskai apskatei Karostas ūdenstornī tiek aicināti izcilākie Latvijas mākslinieki. Iepriekšējos gados tie bijuši gleznotāji Ritums Ivanovs, Agate Apkalne, Atis Jākobsons, Elīna Zunde un Andris Vītoliņš, šovasar tur strādāja Veronika Frolova un Reinis Liepa. Lai lieliskās Karostas ūdenstorņa telpas sniegtu maksimālu pienesumu, mākslinieku rezidences kurators – tēlnieks Egons Peršēvics uz torni aicina tikai profesionāļus, kuru darbu kvalitāti neviens nespēj apšaubīt.

Torņa atmosfēru Veronika Frolova salīdzina ar templi, ko īpašu padara ne tikai maģiskās gaismas, kas caur biezajiem stikla blokiem telpā ieplūst no visām pusēm, bet arī akustika un nebeidzamās trepes. “Bet patiesais ieguvums no šis pieredzes ir nevis kāds konkrēts mākslas darbs, kas tika vai netika radīts, bet pagrieziena punkti, uz kuriem uzduries, izejot no savas ierastās rutīnas,” atzīmē gleznotāja.

Reinis Liepa savukārt savu darbu tornī uztvēra kā izaicinājumu un telpu eksperimentiem, veidojot arī freskas, izmantojot Liepājas pludmales smiltis. “Vienā no darbiem iesāku zīmēt un gleznot sievietes tēlu ar domu atsvaidzināt savas cilvēka figūras zīmēšanas prasmes, jo gaisma un distances iespēja šajā tornī atvieglo šo uzdevumu,” saka Reinis Liepa, arī par galveno torņa pievilkšanas spēku minot gaismas un lieliskās telpas, kas ļāvis viņam uz saviem darbiem paskatīties citām acīm.

Sīkāk internetā: www.liepaja.travel.

* Liepājas muzeja anfilādē (Kūrmājas prospektā 16.18) līdz 16. oktobrim skatāma Agneses Kauperes personālizstāde “Ķenguru neredzēju”. Mākslinieces glezniecības rokrakstu raksturo košā, intuitīvā pieeja krāsai un kompozīcijai, spēle starp abstrakto un reālo pasauli. Savos darbos viņa variē ar dažādām tēmām un sižetiem. Tāpat māksliniecei patīk atstāt iztēles lauku, kurā skatītājs pats var ļauties savām sajūtām.

“Katrs mēs esam unikāls un ja es redzu dzeltenas debesis vai ķenguru, tas nenozīmē, ka arī jūs redzat to pašu,” viņa saka. Izstādē skatāmajos darbos mainīgās formas un “klusās dabas” noķertas gan Liepājā un Rīgā, gan tālajā Austrālijā.

“Ar katru jaunu darbu sēriju vēlos izkāpt ārpus saviem rāmjiem. Gleznošanu uztveru kā procesu, kurā darbs “paiet un plūst” cauri vairākiem posmiem un konceptuālām evolūcijām. Košie krāsu toņi sniedz man enerģiju un pacilātību, bet melnbaltie darbi ir kā meditācija, kas top klusumā,” pārdomās par gleznošanu dalās Agnese Kaupere.
 
Māksliniece Latvijā ir pazīstama ne tikai kā gleznotāja, bet arī kā scenogrāfe – kopš 2013. gada viņa rada kostīmus un scenogrāfijas gan izrādēm dažādos Latvijas teātros, gan neatkarīgos uzvedumos. Agnese Kaupere 2020. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot maģistra grādu, kā arī 2017. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļu.

Agnese Kaupere piedalījusies vairākās grupu izstādēs, kā arī 2019. gadā piedzīvojusi savu pirmo personālizstādi Valmierā. Viņa, starp citu, ir grupas “Prāta vētra” solista Renāra Kaupera dzīvesbiedre. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.