Kariņš: izglītības ministre ir atvērta sarunām ar pedagogu arodbiedrību

Kariņa vērtējumā, viņa vadītā valdība esot izpildījusi jeb turējusies pie visiem pedagogiem dotajiem solījumiem, reizē, neskatoties uz šo faktu, saprotami, ka atsevišķiem pedagogiem ir bažas un var būt neskaidrības saistībā ar atalgojuma modeļa ieviešanu un skolu tīklu optimizāciju.

Ministre sarunā ar Kariņu ir uzskaitījusi lietas, kas pēc būtības esot abpusēja kompromisa risinājums, ko Muižniece arī esot "tendēta" atrast. Pedagogiem ir "pamatotas bažas, kuras nepieciešamas kliedēt", piebilda valdības vadītājs.

Politiķis norādīja uz Krievijas karu Ukrainā un izaicinājumiem energoresursu jomā. Kariņš piebilda, ka šajos apstākļos nevienam nav nepieciešama valsts iekšējā destabilizācija, un premjers cer, ka neviens uz ko tādu nevirzīs.

Muižnieces partijas pārstāvis, "Konservatīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans līdzīgi pauda, ka ministre ir atvērta komunikācijai, lai izlīguma komitejā ar pedagogiem pārrunātu iespējamos kompromisa scenārijus.

Feldmans uzsvēra, ka kompromiss nozīmē piekāpšanos no abām pusēm un ka ir jāņem vērā kārtība, kā nākamā gada budžets tiek veidots vēlēšanu gadā. Tas arī nozīmē, ka nedrīkst pieņemt prettiesiskus lēmumus saistībā fiskālo plānošanu jeb finansiālajām iespējām, secināms no politiķa paustā.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.

Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.